Foto – Shutterstock

Monika Zīle: Izglītības ekspertus satrauc Latvijas bērnu sliktā lasītprasme 10

Kamēr skolotāju algu modeļa izstrādei radītās darba grupas brien arvien dziļākos domstarpību, neskaidrību un tikai pašiem saprotamu rēķinu metožu pielietošanas džungļos, izglītības eksperti izpaužas satraukumā par Latvijas bērnu vājo lasītprasmi. Taisnību sakot, nekāds jaunais secinājums tas vairs neskaitās kopš 2010. gadā veiktā starptautiskā pētījuma rezultātu publiskošanas – toreiz Latvija ierindojās pēdējā vietā starp apsekotajām 45 valstīm, kuru skaitā bija arī Dienvidāfrikas Republika. Tad gan vienu īsu brīdi no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vējoja bažas un izspurdza pat solījums piestrādāt šajā virzienā. Bet uzradās citi vēl steidzīgāk dzēšami ugunsgrēki, un, kā liecina svaigākais ieskats lasīšanas iemaņu vērtējumā, tajā druvā nekas cerīgs joprojām nav izaudzis. Drukāti teksti grūtības sagādā ne vien ābečniekiem, bet daļai skolēnu pat 8. un 9. klasē, ietekmējot pamatskolas eksāmenu atzīmes. Te vairs nav runa par to, ka interneta laikmetā bērni brīvajiem brīžiem arvien retāk izvēlas grāmatas sabiedrību, bet skan jau reāls briesmu signāls Latvijas attīstībai. Ar grūtībām uzrakstīto burtojošs jaunietis nespēj apgūt normālu profesiju un virzīties augšup tās kvalifikācijā. Acīmredzot vājā lasītprasme jau šodien daļai jauniešu traucē atrast darbu. Tādu pulkam nākotnē pieaugot, maz izredžu no vietējiem resursiem aizpildīt darba vietas jomās, ar kuru starpniecību valsts plāno stiprināt ekonomiku un pieaudzēt iedzīvotāju labklājību.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Atturos iztirzāt mācību programmas – neesmu speciāliste, – tās apšaubīt vai uzteikt. Bet nav šaubu, ka bez grāmatu lomas celšanas Latvijas izglītību nekas spožs negaida. Tāpēc kā nodokļu maksātāja un labāk izglītotu sabiedrību pieredzēt visnotaļ ieinteresēta būtne jūtu pilsonisku pienākumu jautāt pedagogu atalgojuma tapinājuma dzērkstēs iestrēgušajiem: vai šajos rēķinos ietilpst arī skolu bibliotekāra darba samaksa un pašas bibliotēkas uzturēšana? Tā, ņemot vērā vecāku aizņemtību, pēc būtības ir pirmā vieta, kur bērns var satikt un novērtēt grāmatu un saprast lasīšanas vajadzību. Diemžēl IZM attieksme pret skolas bibliotēku un tās apkalpošanai algotu speciālistu – nevis vienkārši vaļīgāku pedagogu, kurš dažas minūtes nedēļā atslēdz grāmatu telpu, – pēdējā laikā bijusi klaji noraidoša. Precīzāk sakot: kā pret izglītošanas traucēkli.

Vienkāršotā tirgus leņķī grāmata ir tāda pati prece kā panna un virtuves plīts. Tomēr pastāv daudz īpatnību, valodas areālu ieskaitot, kuras Latvijā izdotu grāmatu nekad neļaus izplatīt ar ķēķa aprīkojuma vērienu, ko jaudīgi spārno starptautisku ražotājsponsoru atbalsts. Tā stiprajam plecam pateicoties, plaukst dažādi kulinārijas šovi. Protams, arī tajos ir dažs labs izglītošanas grauds. Kaut vai mājturībā un sadzīves komunikācijā. Bet, šī žanra attīstības potenciālu samērojot ar valdības atbalstu latviešu grāmatai un IZM izturēšanos pret skolu bibliotēkām, iztēle nelūgta sāk zīmēt diezgan tuvas nākotnes vīziju tādām televīzijas ekrāna brokastīm, kuru dalībnieki nemāk izlasīt priekšā celto omletes recepti.