Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. jūnijs, 2014
Drukāt

Analītiķi: Junkera izvirzīšana tuvina Lielbritānijas izstāšanos no ES

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona neveiksme, cenšoties nepieļaut Žana Kloda Junkera izvirzīšanu uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu, var novest pie Apvienotās Karalistes aiziešanas no Eiropas Savienības (ES), ja vien viņam neizdosies panākt bloka reformēšanos pirms 2017.gadā gaidāmā referenduma, atzīst eksperti.

Kemerona sakāve cīņā pret Junkera nominēšanu, nopietni iedragājusi viņa reputāciju, un arī pats britu premjers jau atzinis, ka tas padarījis grūtāku viņa darbu, cenšoties paturēt Lielbritāniju ES sastāvā.

Daudzi briti, kas jau tā sen pazīstami kā lieli eiroskeptiķi un kuri maijā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās negaidīti aktīvi balsoja par eiroskeptisko Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju (UKIP), atbalsta Kemerona nostāju, iebilstot pret Junkera kandidatūru, jo viņš tiek uzskatīts par pārāk lielu “federālistu”, kas bremzēs Londonas iecerētās reformas.

EP vēlēšanās par UKIP, kas pieprasa Lielbritānijas izstāšanos no ES, balsoja 27,5% britu. Tādējādi eiroskeptiķi izcīnīja 23 no 73 Lielbritānijai atvēlētajām EP deputātu vietām, apsteidzot gan opozīcijā esošos leiboristus, gan pie varas esošos torijus, kurus pārstāv Kemerons.

Tagad aptuveni 43% britu izteikušies, ka atbalsta sava premjera centienus bloķēt Junkera kandidatūru, kamēr viņa rīcību par nepareizu atzinuši vien 13% respondentu, liecina aptauju, kuru pēc laikraksta “Financial Times” pasūtījuma veikusi sabiedriskās domas izpētes organizācija “Populus”.

Tomēr Kemerons joprojām var panākt viņa iecerētās nopietnās ES reformas, tostarp daļēju Briselei nodoto nacionālās valdības pilnvaru “repatriāciju”, taču tas atkarīgs no tā, kā viņš reaģēs uz savu sakāvi, uzskata analītiķi.

“Junkera epizode, protams, ir nopietna Deivida Kemerona sakāve”, atzīst Londonā bāzētās domnīcas “Atvērtā Eiropa” (“Open Europe”) direktors Matss Pēšons, piebilstot, ka gadījumā, ja netiks gūts revanšs, tā var tuvināt Lielbritānijas aiziešanu no ES jeb tā dēvēto “Brexit”.

“Taču vēl ir ļoti tālu no radikālu Eiropas reformu stāsta beigām,” vienlaikus uzsver Pēšons.

Tikmēr britu laikraksti sestdien, 28.jūnijā, vienprātīgi atzīst – Kemerona sakāve palielinājusi risku, ka Apvienotā Karaliste tomēr var pamest Eiropas valstu bloku. Laikraksts “The Times” savā ievadlapā tā arī vēsta: “Lielbritānija tuvojas aiziešanai no ES”.

Tomēr britu avīzes nav vienisprātis, ko vainot piektdienas ES samita iznākumā – Kemeronu vai Briseli. Daļa laikrakstu gan atzīst, ka premjeram bijusi taisnība, principa vārdā nostājoties “lepnā izolācijā”.

Pēšons uzskata, ka pieaugušais Lielbritānijas izstāšanās risks var likt arī citiem ES līderiem pieslieties Kemerona nostājai un ka britu premjeram tagad jāpieliek vēl lielākas pūles, izklāstot savu Eiropas nākotnes redzējumu.

Kemerona turpmākās sekmes lielā mērā ir atkarīgas no tā, kas saņems atlikušos ES augstākos amatus, par kuru sadali paredzēts spriest 16.jūlija ārkārtas samitā, norāda eksperti.

Briti kā kompensāciju par piektdienas pazemojumu, piemēram, varētu iegūt Eiropadomes prezidenta amatu, kam ir liela nozīme ES politiskās dienaskārtības noteikšanā. Iespējams, ka Hermanu van Rompeju šajā krēslā varētu nomainīt arī kāds Londonas sabiedrotais.

Kemerons jau piektdien, 27.jūnijā, paziņoja, ka viņam svarīgākais potenciālā kandidāta izvērtēšanai būs tas, vai viņš “saprot nepieciešamību pēc šīs organizācijas reformām un pārmaiņām”.

Tajā pašā laikā ironiskā kārtā Kemerona iespējas panākt nozīmīgu reformu īstenošanu pirms gaidāmā Lielbritānijas referenduma lielā mērā ir atkarīgas no viņa gatavības sastrādāties ar Junkeru, kuru britu premjers savulaik nodēvējis par “karjeras briselieti”.

Londonas Ekonomikas skolas politikas zinātnes profesors Saimons Hikss norāda, ka Kemeronam jāgūst panākumi divās svarīgākajās jomās – kopīgā tirgus reformēšanā un jautājumā par britu izņēmuma tiesībām atsevišķās ES tiesību normās.

“Ja viņš var šīs lietas sasniegt, tad Junkeru visi aizmirsīs,” uzskata Hikss.

Taču eiroskeptiķu skepse nemazinās, un viņi norāda, ka konflikts par Junkera nominēšanu tikai liecina par smago un ilgo cīņu, kas gaida Kemeronu, cenšoties īstenot viņa iecerētās reformas.

“Kauja par Junkera kungu bija tikai pirmā sadursme ilgajās sarunās par Apvienotās Karalistes jaunajām attiecībām ar pārējo ES,” savā blogā raksta bijušais ministrs Džons Redvuds, kas pārstāv toriju eiroskeptisko spārnu.

“Ja pārējā ES arī turpmāk būs tikpat noraidoša pret Apvienotās Karalistes prasībām, vēl vairāk britu vēlētāju paši pieņems lēmumu par mūsu turpmākās līdzdalības vēlamību,” uzsver Redvuds.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+