Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. decembris, 2012
Drukāt

Analīžu veikšanai nauda tiek pārtērēta

Foto - LETAFoto - LETA

Vai nākamajā gadā uz analīzēm sūtīs arvien retāk? Tiek vēstīts, ka ģimenes ārstus, kas pārtērējuši laboratorisko izmeklējumu kvotas (šim nolūkam piešķirtos valsts budžeta līdzekļus) par 110%, no 1. janvāra gaida bargs sods. Toties tos, kas ietaupījuši valsts līdzekļus, tas ir, nosūtījuši izmeklēties mazāku skaitu pacientu, saņems atlīdzību. 


“Pakalpojumu klāsts ierobežots netiks,” mierina Veselības ministrijas pārstāve Egita Pole. Grozījumu projektā tiešām paredzēts, ka ģimenes ārstiem, kuri nav izlietojuši kvotu pilnībā, bet vismaz par 80%, Nacionālais veselības dienests (NVD) atmaksās 20% no starpības starp līgumā norādīto summu un izlietoto līdzekļu apmēru. Grozījumu mērķis – panākt, lai ģimenes ārsti nesūtītu pacientu veikt analīzes bez nopietna pamata. Soda sankcijas neesot paredzētas – Veselības inspekcija pārbaudīs vien tos ārstus, kas ievērojami pārsnieguši kvotas. Šā gada pirmajos desmit mēnešos Rīgas reģionā laboratoriskajiem izmeklējumiem atvēlētā nauda pārtērēta par 746 492 latiem, piemēram, viens ģimenes ārsts pārsniedzis to pat piecas reizes – par 24 000 latu, arī citos reģionos ir ārsti, kas kvotu pārsnieguši par 10 – 12 tūkstošiem latu.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis atzīst, ka arī pats, tāpat kā 48% viņa kolēģu, gadu no gada pārtērē atvēlēto limitu.

“Laboratoriskajiem izmeklējumiem piešķirtais kvotas apmērs neatbilst pacientu vecuma struktūrai, hroniski slimo pacientu skaitam ģimenes ārstu praksē, tādēļ gadu no gada tās tiek pārtērētas,” viņš saka.

“Arī speciālisti negrib paši nosūtīt pacientus uz analīzēm, piemēram, pirms operācijas, kad vajag veikt veselu virkni dažādu izmeklējumu, bet liek vērsties pie ģimenes ārsta.” Viņaprāt, būtu jāievieš koeficients, kas ļautu palielināt izmeklējumiem paredzēto līdzekļu daudzumu praksēs, kurās reģistrēts daudz gados vecu, hroniski slimu cilvēku un invalīdu. Asociācija jau iesniegusi savus priekšlikumus Veselības ministrijā un cer, ka tie tiks ņemti vērā.

 

Viedokļi

Ģimenes ārste Maija Ivanova no Aizkraukles novada: “Rakstu nosūtījumu laboratoriskajiem izmeklējumiem visiem pacientiem, bet, piemēram, Filadelfijas hromosomas molekulārā diagnostika maksā 70 latus. Onkologi teic, ka onkoloģijai un hematoloģijai naudas nav. Kas raksta nosūtījumu analīzēm? Atbilde: ģimenes ārsts. Kā lai mēs nepārtērējam kvotas? Neizrakstīt? Bet manam pacientam ir jāizmeklējas, jāiet uz darba ekspertīzes komisiju.”

Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga: “Paredzētie līdzekļi laboratorisko izmeklējumu apmaksai tiek minēti ģimenes ārsta un dienesta noslēgtajā līgumā, tādēļ katra ārsta pienākums ir kontrolēt šo līdzekļu izlietojumu. Gadījumā, ja paredzēto līdzekļu apjoms vienam gadam ir izlietots, bet ģimenes ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli un medicīniskās indikācijas, tomēr pieņem lēmumu veikt laboratoriskos izmeklējumus (piemēram, lai noteiktu diagnozi vai turpmāko ārstēšanos), tie tiks apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+