Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. aprīlis, 2012
Drukāt

Anatolijs Danilāns: Labāk dzīvot ar smaidu (1)

danilans_km_14

Vai jūs varētu, pārlecot pāri pakāpieniem, uzskriet līdz sestajam stāvam, kur atrodas jūsu dzīvoklis? Vai jūs varētu gandrīz ik dienas, dzīvodams galvaspilsētā, kājām mērot 12 kilometrus? Vai jūs varētu arī pēc 60 gadu vecuma būt pieprasīts speciālists savā profesijā?

 

Gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors ANATOLIJS DANILĀNS to visu var izdarīt. Sarunā skaidrojam, kā to panākt arī mums.

 

 

– Kas, jūsuprāt, ir vajadzīgs, lai mēs dzīvotu ilgāk un laimīgāk?

– Domāju, ka viens no valdības uzdevumiem ir nodrošināt, lai gan jaunāka, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas ir veseli, būtu iespēja strādāt. Nevis tā, ka jums 65 gadi un – uz redzēšanos! – jūs vairs nederat gadu dēļ. Man vienkārši tas ir pretīgi, ja gadu dēļ. Arī šādā vecumā cilvēks var strādāt, varbūt samazinot daļu veicamā. Dakteri to zina un medicīna ziņo – cilvēkam jābūt gan psihiski, gan fiziski aktīvam, lai dzīvotu ilgi un laimīgi.

– Jo tieši šī aktivitāte liek saņemties arī gados vecāka cilvēka organismam?

– Protams! Arī Alcheimera slimība retāk risinās, ja cilvēks nepārtraukti darbina savas smadzenes, centrālo nervu sistēmu. Īpaši medikamenti pret šo kaiti joprojām nav pieejami, tādēļ vislabākās zāles ir garīga slodze, prāta treniņš.

Svarīgi arī dzīvot ar smaidu, labām domām.

 

Veicot smadzeņu datortomogrāfijas izmeklējumus, pierādīts, ka pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem ir lielāka un aktīvāka tā smadzeņu daļa, kas atbild par laimes sajūtu. Savukārt tiem, kas visu redz drūmās krāsās, – tā daļa, kas atbild par negatīvajām sajūtām, nepatiku. Būtiskākais, ka to smadzeņu daļu, kas atbild par laimes sajūtu, varam palielināt.

 

– Tomēr daudzās Eiropas valstīs, gatavojoties veco ļaužu skaita pieaugumam, būvē milzīgus aprūpes centrus, lai varētu sniegt veselības aprūpes pakalpojumus.

– Jūs jau runājat par galēji veciem cilvēkiem, bet svarīgāka ir cita lieta – kas jādara, lai šie centri būtu pustukši, nebūtu vajadzīgi, lai cilvēki smaidīdami nūjotu pa parkiem. Daudz kas ir cilvēka paša rokās, viņš savu mūžu var darīt laimīgu un ilgstošu 80% gadījumu, un tas nav dārgi. Medicīna, tabletītes, operācijas – 15% gadījumu, bet tas jau ir dārgi. Tādēļ par savu veselību jādomā nevis tikai tad, kad aizsērējuši asinsvadi, bet jau laikus, no bērnības. Jāmaina domāšana, attieksme pret savu veselību. Visu mūžu esmu mēģinājis panākt to, lai šis princips tiktu ieviests dzīvē un masveidīgi.

– Ilgākai dzīvošanai iesaka baudīt sarkanvīnu un sarkanās vīnogas, zivju eļļu, bet enerģijai papildus uzņemt C vitamīnu.

– Lietots nelielā daudzumā (piemēram, glāze sarkanvīna pusdienās), sarkanvīns stiprina aknas un asinsvadus, tāpat ir pierādījumi, ka tā sastāvā esošais resveratrols aizkavē novecošanās procesus. Taču mēs Latvijā nemākam saprātīgā daudzumā lietot alkoholu, un pie mums ļoti daudzi nodzeras. Tas, vai cilvēks kļūs par alkoholiķi, ir noteikts ģenētiski, tādēļ dažam labam pietiks sākt ar glāzi vīna asinsvadu stiprināšanai un viņš kļūs alkoholiķis. Tādēļ šādu ārstēšanas paņēmienu nevienā zemē, arī Latvijā, neiesaku uzsākt.

Par zivju eļļu un vit­amīniem – tie ir vajadzīgi bērniem, bet pieaugušajam, kam ir veselīgs dzīvesveids un daudzveidīgs uzturs, tie papildus nav jāuzņem. Lieli salīdzinošie pētījumi apliecina to, ka, piemēram, papildus lietojot C vitamīnu, cilvēka mūža ilgums nemainās, bet beta karotīns un antioksidanti mūžu pat saīsina.

 

Tas, ka tagad visi masveidā skriesim uz aptieku un kleksēsim zivju eļļu un cerēsim palikt veseli, – tā ir naiva doma, goda vārds. Ja pacientam ir kāda slimība, vitamīnus vai uztura bagātinātājus var lietot saskaņā ar ārsta ieteikumu.

 

– Kā vērtējat – vai Latvijā daudziem cilvēkiem ir liekais svars?

– Jā. Mūsu lielākā nelaime ir aptaukošanās. Māte daba cilvēku nebija radījusi tā, lai viņš nekustīgi sēdētu pie datora, pie auto stūres, būtu mazkustīgs, turklāt visur tiek reklamēti tiešām garšīgi ēdieni. Ko darīt? Cilvēkiem, kam ir lieka ķermeņa masa, jācenšas ierobežot ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu, jāēd mazāk saldumu un treknu produktu. Jāatceras, ka liekais svars bojā asinsvadus, aknas, rodas otrā tipa diabēts un citas veselības problēmas.

– Vai jūs saviem pacientiem, ja kāds ir ļoti dūšīgs, aizrādāt par lieko svaru?

– Obligāti! Mēs par to izrunājamies un pastāstu, ko nevajadzētu ēst, ka desās viņš pat var nejust to treknumu. Zinātnieki arī pierādījuši, ka diēta ir absolūti tukšs šāviens, ja tā nav vienlaikus ar fizisko aktivitāti. Pat ja cilvēks nenokrītas svarā, bet daudz kustas, staigā, izrādās, ka no kauliem dalās asinsritē apbrīnojama viela osteokalcīns, kas ārstē aknas, pretojas cukura diabētam, stiprina asinsvadus, pat uzlabo prāta asumu. Tātad kustības plus kaloriju ierobežošana un veselība uzlabosies.

– Kur lai mūsdienās cilvēks atrod laiku fiziskajām aktivitātēm?

– Tās ir absolūtas muļķības, ka trūkst laika, – patiesībā cilvēkam nav motivācijas to darīt, bet tas nozīmē, ka viņš kaut kur rīkojas nepareizi.

 

Es pats jau trīsdesmit gadus gandrīz katru dienu pa Rīgu nostaigāju 12 kilometrus. Jā, gabals pamatīgs, bet man iešana kājām rada prieku. Iedams svaigā gaisā ar gudru cilvēku, tas ir, pats ar sevi, parunājos, visu izplānoju, izdomāju, kāda lekcija jālasa utt. Staigāju, arī aizbraucis citās zemēs uz konferencēm.

 

– Kāda ir jūsu pašreizējā darba slodze?

– Es domāju, ka tā ir ļoti liela. Esmu profesors, mācu studentus un jaunos ārstus, Stradiņa slimnīcas Gastroenteroloģijas centrā dodos vizītēs kopā ar dakteriem, un, lai šiem gudrajiem ār­stiem varētu palīdzēt, visu laiku sekoju līdzi nozares jaunākajai literatūrai. Piedalos televīzijas un radio pārraidēs, sniedzu intervijas laikrakstiem, izbraucu arī ar kompānijām uz novadiem, lai ārstiem sniegtu jaunāko informāciju. Tūlīt pabeigšu savu trešo grāmatu, tā veltīta smagām aknu slimībām. Ar to visu tieku galā tikai tādēļ, ka savā dzīvē esmu sakombinējis labas lietas.

– Vai kafija arī uzskatāma par labu lietu?

– Senioram tā ir ļoti laba, jo aizsargā aizkuņģa dziedzeri, asinsvadus, nepaaugstina asinsspiedienu, ir vērtīgs un dabisks uztura produkts. Kofeīns ir arī antioksidants. Es pats arī labprāt dzeru kafiju.

Ieteicams arī baudīt asākus ēdienus, protams, neko nepārspīlējot. Galvenais – uzturam jābūt ļoti daudzveidīgam. Neesmu pret čipsiem un kolu, ja vien cilvēks tos lieto paretam, nevis pastāvīgi.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Draugiem Facebook Twitter Google+