×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.2°C
Janīna, Linda
Otrdiena, 21. augusts, 2018
11. augusts, 2018
Drukāt

Anda Līce: Bērnu lutināšana veido būtībā garīgi neveselas personas (55)

Lice_VI

Anda Līce

Nekad agrāk tik tuvu acīm un ausīm nav bijis tik daudz kārdinājumu, kā ir tagad. Tāpēc daudzi vecāki nelabprāt uz lielveikaliem iepirkties dodas kopā ar savām mazgadīgajām atvasēm, tomēr ne mazums ir arī tādu, kas paši ir kļuvuši par patērēšanas filozofijas upuriem un, izdabājot bērnu iegribām, kurām nav robežu, attiecībās ar bērniem iztrūkstošo kompensē ar mantu pirkšanu un milzīgām atlaidēm disciplīnas jautājumos. Bez robežu ievērošanas nespēj pastāvēt neviena sabiedrība. Tās ir spēkā pat dzīvnieku pasaulē.

Liberālā pedagoģija robežu ierādīšanas jautājumā ir izrādījusies bezspēcīga. Par to ir vienisprātis daudzi, taču publiski nerunā, jo baidās, ka viņus ieskaitīs homofobos un atpakaļrāpuļos, ka stingrāku prasību izvirzīšana bērniem tiks vienādota ar vardarbību un bērnu tiesību pārkāpšanu. Politkorektums gan politikā, gan pedagoģijā ir kļuvis par slimīgu izdabāšanu. Un tā nu, sapņojot par lielu un gaišu nākotni, bērniņi aug, kļūstot par garlaicības māktiem patērētājiem. Pieaugušie no izglītības iestāžu puses tiek terorizēti ar prasībām kaut kā īpaši ieinteresēt bērnus gan mācīties, gan strādāt. Sanāk, ka mācībām un darbam ir jākļūst par rotaļu, bet vecākiem un skolotājiem par rotaļniekiem, ja viņi to nespēj, skaitās caurkrituši. Taču dzīve nav un nekad nebūs atrakciju parks. Neviena darbavieta negaida uz rotaļām kāros. Daudzi jaunieši tikai tur pirmo reizi sastopas ar prasībām un disciplīnu un drīzi vien šādu darbavietu pamet.

Ilgstoša iegribu apmierināšana un lutināšana noslāpē gribu, neļauj attīstīties veselīgam pašnovērtējumam un veido narcistiskas, būtībā garīgi neveselas personas. Cilvēks gan fiziski, gan garīgi izļogās. Tā kā Latvijā īpaši zēniem ir maz iespēju iziet iniciāciju, nav brīnums, ka mums hroniski trūkst stipras gribas cilvēku, kuri spēj uzņemties atbildību ģimenē un valstī. Visos laikos cilvēku galvenais dzinējs ir bijis fiziskais un garīgais izsalkums, ko varēja remdēt vienīgi ar darbu un zināmu piepūli. Tagad daudziem izsalkumu remdē ledusskapis, un viņi pat nejautā, kā tur viens vai otrs produkts ir nonācis. Fiziskā un garīgā aptaukošanās ilgtermiņā ir drauds nācijas un valsts pastāvēšanai. Izrādās, plašo iespēju laikmetā nemaz nav viegli izaugt par pilnvērtīgu personību.

Pirms dažām dienām es vēroju, kā manā pilsētā vasaras brīvlaikā pieci labi noauguši skolas puiši, acīmredzot komunālā dienesta salīgti, bariņā sastājušies, no tilta metāla margām nesteigdamies berž nost rūsu un tērzē par to, ko kurš par nopelnīto pirks. Nodomāju – rūsa jāberž nost ne tikai no tilta margām.

Pievienot komentāru

Komentāri (55)

  1. Viss tomēr, manuprāt, atkarīgs no paša cilvēka. Lai arī cik tu pārticis, garīgi aptaukojies būtu…Svarīga ir paša vēlme, mītošais dzinulis darīt vairāk (”vairāk” ne tikai kvantitatīvi, bet gan ”savādāk”, neaprobežojoties ar kaut ko vienu).

  2. Pilnīgi piekrītu. Tpc es audzino savu bērnu nospļaujos uz tiem apsurdajiem likumiem. Ja bērns ir pelnījs sodu to arī saņems. Un audzinu tā ka uz galvas man nekāps ar saviem niķiem ja kaut ko nedabuj. Es nekautrējos veikalā stiprāk paraut aiz rokas ja grib kašķus rādīt ka nenopirku to vai šito. Un lai kāds pamēğina tik nākt klāt un kaut ko teikt dabūs pēc pilnas programmas.

  3. PADOMJU ĢIMENES UZDEVUMI Atbildēt

    Piekrītu autorei. Kā jau pareizi norādīts grāmatā PADOMJU ĢIMENES UZDEVUMI KOLEKTĪVISMA AUDZINĀŠANĀ, 1955: “Ļoti svarīgi ir bērnus iemācīt jau priekšskolas vecumā saskaņot savas vēlēšanās ar ģimenes iespējām, rēķinoties ne tikai ar savām, bet arī ar citu ģimenes locekļu interesēm.
    Bērns grib kādu dārgu rotaļlietu, bet citiem ģimenes locekļiem ir citas, svarīgākas vajadzības (piemēram, jānopērk kurpes vecākajam brālim, jāšuj kleita mātei), un tāpēc bērnam jāprot atteikties no savas vēlēšanās. Bet arī tad, kad tas būtu pilnīgi iespējams, nedrīkst apmierināt jebkuru bērna vēlēšanos, bet jo vairāk tā untumus. Ļoti ļauni, ja bērns priekšskolas vecumā neiemācās saprast vārdu «nedrīkst», ja pierod pie tā, ka bez vārda runas izpilda katru viņa prasību un ja neiemācās apvaldīt savas iegribas un untumus. “

  4. A.L.Šnirmanis, “Padomju ģimenes uzdevumi kolektīvisma audzināšanā, 1955: “Ļoti svarīgi ir pareizi reaģēt uz atsevišķām sadursmēm, kas var gadīties bērnu starpā. Šajā periodā nereti atgadās strīdi un dažkārt pat kaušanās. Šie strīdi lielāko tiesu ir ļoti īslaicīgi, un bērni parasti paši ātri nokārto savu konfliktu. Bet notiek arī tā, ka bērns, pat tad, kad viņš pats ir bijis sadursmes vaininieks, aizskrien sūdzēties pieaugušiem par to, ka viņam «darīts pāri». Nepareizi dara tie vecāki, kas, dzirdot šādu sūdzību, uzreiz, nekā nenoskaidrojuši, nostājas «sava» bērna pusē un sāk «pāri darītāju» strostot. Tādos gadījumos bērnu konflikts dažkārt pāraug nopietnā strīdā starp vecākiem, sevišķi tad, ja «pāri darītāja» vecāki izrāda tādu pašu centību, aizstāvot «savu bērnu». Pašam bērnam šāda viņa tēva vai mātes attieksme pret viņa rotaļbiedra vecākiem ieaudzina aizdomīgumu, ļaunumu, šauru, stulbu ģimenes egoismu.”

  5. “Kad bērns kļūs par pieaugušu cilvēku, tam katra ziņā būs jādzīvo un jāstrādā vienā vai otrā padomju kolektiva — vai nu rūpniecības uzņēmuma ražošanas kolektīvā pilsētā, vai kolchozā, padomju saimniecībā, mašīnu 1 K. Marks s un F. Engelss , Raksti (krievu vai.), IV sēj.,,
    65. lpp. 4 un traktoru stacijā uz laukiem, vai arī padomju iestādes darbinieku, zinātnes darbinieku, pedagogu vai ārstu kolektivā. Bet nekur un nekad jaunajam padomju cilvēkam nebūs jādzīvo un jāstrādā vienatnē, bez sakariem ar citiem sabiedrības locekļiem. Darba panākumi būs atkarīgi nevis vienīgi no viņa paša pūlēm, bet no draudzīgā darba kopā ar citiem kolektiva locekļiem. ” PADOMJU ĢIMENES UZDEVUMI KOLEKTĪVISMA AUDZINĀŠANĀ, 1955.

  6. Un vēl viens piemērs: “Kādas skolas komjauniešu sapulcē apsprieda jautājumu par skolēnu ārieni. Starp citu izteica priekšlikumu uzlikt visām skolniecēm un vispirms visām komjaunietēm par pienākumu ierasties skolā vienmēr ar tīri izmazgātu un izgludinātu baltu apkaklīti.
    Un te nu kāda no 9. klases skolniecēm saka: «Kā es varu uzņemties tādu saistību! Mana māte taču tik vēlu atgriežas no darba. Viņa taču nevar paspēt izmazgāt un izgludināt man apkaklīti!»
    Šie vārdi izraisīja veselu sašutuma vētru. Visi bija sašutuši par to, ka 9. klases skolniece atļauj savai mātei mazgāt un gludināt savas apkaklītes un vispār izpildīt darbu, ko šāda vecuma meitene
    var pati veikt. Tai pateica, ka viņa darot kaunu komjaunatnei. Komjaunieši pieprasīja, lai meitene pilnīgi atbrīvotu savu māti no jebkādām rūpēm par viņu un pati pildītu elementārākos pašapkalpošanās
    pienākumus. Vainīgā stāvēja biedru priekšā, nosarkusi līdz matu galiem, un no kauna bija gatava vai zemē ielīst. Kolektivā bargais nosodījums acīm redzot bija viņu spēcīgi ietekmējis. Lai nu kā, bet, kad pēc divām nedēļām kāda no viņas draudzenēm apciemoja meitenes māti, tā teica: «Es vienkārši vairs nepazīstu savu Lidu — viņa kļuvusi tik gādīga un man neļauj vairs mājās neko darīt, visu viņa dara pati.» PADOMJU ĢIMENES UZDEVUMI KOLEKTĪVISMA AUDZINĀŠANĀ, 1955.

  7. Lūk, problēmas ieskicējums un risinājumi. Ka tik autore nav smēlusies padomus audzināšanā tieši no šīs grāmatiņas: “Zināmas grūtības bērna audzināšanai kolektivisma garā rodas ģimenēs, kur ir tikai viens bērns. A. S. Makarenko ne vienreiz vien pasvītrojis, ka audzināt vienīgo dēlu vai vienīgo meitu ir daudz grūtāk nekā audzināt vairākus bērnus bērnu. Bieži vien pārsniedz «lietderības normu»: bērnu lutina un nereti pārvērš par ģimenes centru, audzinot to par egoistu un despotu. Bērnam paliek svešas dažādas draudzības un mīlestības formas, kādas pastāv starp vecākiem un jaunākiem bērniem ģimenē, kā arī citi cilvēku attiecību veidi, pie kuriem pierod bērns tādā ģimenē, kur ir vairāki bērni. Ja turklāt vēl bērnu «sargā» no citiem bērniem, tad tas vispār nepierod pie dzīves tā paša vecuma bērnu kolektiva. Tas nenozīmē, ka ģimenē ar vienu bērnu vispār nebūtu iespējams pareizi audzināt bērnu. Tādā
    ģimenē vecāki vienīgajam bērnam nedrīkst pārāk izrādīt savas rūpes un mīlestību, jo tas var sekmēt individuālisma un egoisma īpašību izveidošanos. Bez tam nepieciešams, lai bērns kādu sava laika daļu pavadītu bērnu kolektiva ārpus ģimenes jau priekšskolas vecumā. ” A.L.Šnirmanis, “Padomju ģimenes uzdevumi kolektīvisma audzināšanā, 1955.

  8. Pieļauju, ka autores teiktais ir žurnālistu ļoti saīsināts. Tādēļ sanācis ļoti virspusēji. Tik dziļa tēma prasa tās apskatīšanu no vairākām pusēm, izskaidrojot jēdzienu izpratni. Tas ir tāpat kā citi autori salīdzina pēršanu ar vardarbību un tad vecāki, baidoties būt vardarbīgi, aizmirst palīdzēt bērnam ievērot robežas vispār. Ja gribam palīdzēt vecākiem izprast bērnu audziņāšanas kļūdas un palīdzēt tās labot, nosodījums nav labākā metode vecāku izglītošanā. Šādi raksti tikai veicina vecāku “spurošanos” pretī.

  9. Es tiku audzināta kā zaldāts- palīdzējuši slaukt omei govis,barot teļus un citus lopus, kopu māju un gāju uz dārzu jau no agras bērnības. Skolā sāku iet 90-tajos gados. Stingrā audzināšana un darbs man nekādā veidā netraucēja palaist muti, kavēt stundas lietot alkoholu vai smēķēt(to katrs pamēģina). Uzskatu,ka viss ir atkarīgs no cilvēka paša.
    Runājot par pusaudžu sarunu uz tilta(dzejnieces teiktais).
    1. Nav labi noklausīties svešās sarunās- māte to kundzei laikam nav iemācījusi.
    2. Kāda kuram daļa,kā viņi tērēs sevis nopelnīto naudu. Nelīst svešā makā arī māte nav iemācījusi…
    Pati audzinu divus pusaudžus. Abi palīdz mājas darbos, bet savu spēku robežās. Ja ir labi pastrādājuši, tad neizpaliek arī apbalvojums. Nevaru sūdzēties, meita labākā skolniece skolā, dēls sportists un vada skolēnu padomi. Neko neuzspiež un, jo pati pēc sevis atceros,ka tas manī radīja pretestību un bailes no pieaugušajiem.

  10. Kāds dzejniecei sakars ar bērnu audzināšanu?

  11. Šur tur taisnība, šur tur tiešām naftalīns. Pēc manām domām – visu samērīgi un viss būs kārtībā. Vajag ar bērniem runāt un likt saprast lietas, nevis bāzt normu krātiņos. Mūsdienās bērni visu daudz labāk un ātrāk uztver, ātrāk var par nopietnām lietām runāt. Salīdzinu savu dēlu ar sevi.. es vēl 4 gados zemi ēdu smilškastē, bet šim jau interese par mūziku un sportu. Mūsdienās viss ir savādāk un jācenšās izprast mūsdienu bērnus, kad nebūt nav tādi, kādi bijām mēs.

  12. Vienkārš izlasiet.

  13. Kur tad izslavētā vienlīdzība, ka vieni var atļauties sevi lutināt, otriem noteikti tas lutināmais ir jāpieņem, kā norma un pēcāk jāiegrožo? Iniciācijas procedūra ir vajadzīgas kā zēniem, tā meitenēm. Ja sabiedrība joprojām balstās uz ģimenes vērtībām, tad šī iniciācija šajā virzienā arī ir jāattīsta.
    Vienlīdzības plauktā izliktais, kas nācis kopā ar finansēm paķerot atkarīgākos aiz vājākām vietām (personas un dzimumu), ir nodeldējis pavarda konstrukciju līdz tam, ka nu tā vietā ir stājusies iluzoriska oglīte, ko striķīšraustīšanas meistari izlikuši kā “īsteno”- vajagot tik uzpūst redz un būs liesma un siltums. Atkarīgie riņķo ap to un fantazē uz ilūziju, kura vēl vairāk nostiprinās kā ilūzija, jo realitāte vairs nekādi nevēlas neiet ar to roku rokā.
    Ja vienam dzimumam dod spējas un sevi virzīt uz nākotni, balstoties uz citu pleciem un sasniegumiem, tad otro dzimumu mēģina turēt viduslaiku manierē. … .
    Ģimenes neatkarība tiek iemainīta pret indivīda neatkarību. Brīvās, stirpās gribas īpašnieki (kuri ir pietiekošā daudzumā joprojām) nevēlas sadarbību ar to, kas iet pret viņiem.

  14. “Bērns nav jālutina,bet jāaudzina gudri,jāredz un jāievēro un jāpaskaidro katra situācija ar ko bērns sastopas savā dzīvē.Un atkārtošos,jāpaskaidro gudri tā lai bērns saprot,kādēļ tā darīt ir labi,vai arī kādēļ tā darīt nav labi.” – lai to visu varētu skaidrot, katram vecākam jābūt ir Dižlāčplēsim (kur nu mums līdz tādam, ja pat parastais Lāčplēsis skan vairs tikai ausīs un sastopams tikai grāmatā), kas visu ir izzinājis (visam pieticis laika), visu izdarījis (bijis vesels, kā rutks un jaudīgs kā tvaikonis), bijis garš mūžs (lai uzkrātu nepieciešamo pieredzi), …. . Prasīt jau var, bet realitāte jau visiem tāda nav. Tāpēc arī audzināšanas metodes reizēm ir paskarbas. Uzsvars jāliek uz to, ka katrs bērns ir savādāks un jāpēta, ko labāk un kā pielietot audzināšanas nolūkos. … .

  15. ir jāpasmaida par LA 'patriotismu' Atbildēt

    Latvijas Avīzei auoritāte ir savulaik aktīvu komunistu viedokļi! … Lūk , – Anda līce, Monika Zīle, Gordons (!) – atliek vien pasmaidīt par šādu “nacionāli konservatīvu plašsaziņu” :)))

  16. ir jāpasmaida par LA "patriotismu" Atbildēt

    Latvijas Avīzei auoritāte ir savulaik aktīvu komunistu viedokļi! … Lūk , – Anda līce, Monika Zīle, Gordons (!) – atliek vien pasmaidīt par šādu “nacionāli konservatīvu plašsaziņu” :)))

  17. Sen neesmu dzirdējusi kādu sakot šos patiesos vārdus; domāju ka tikai es esmu tik “nepareizi” domājoša!

  18. Bērns nav jālutina,bet jāaudzina gudri,jāredz un jāievēro un jāpaskaidro katra situācija ar ko bērns sastopas savā dzīvē.Un atkārtošos,jāpaskaidro gudri tā lai bērns saprot,kādēļ tā darīt ir labi,vai arī kādēļ tā darīt nav labi.Manā skatījumā šie izlutinātie bērni ir upuri tiem vecākiem kuriem nav laika,vai gribēšanas iedziļināties bērna audzināšanā,vieglāk(kamēr maziņš)izdabāt visām bērna vēlmēm.Un otra daļa bērnu kas ir rupji,slinki,nododas ielu dzīvei ir vienaldzīgo vecāku bērni,viņi jūtas nevajadzīgi saviem vecākiem.Un jā ir arī bērni,kas bēg no pārliekas stingrības.Tādēļ ir jāiedziļinās katra sava mazā bērna dvēselītē,jāmīl,daudz jārunājas,lai saprastu, kā gudri audzināt,ar prātu un sirdi.Jo katrs bērniņš ir savādāks.
    P.S.
    Arī man rakstā izlasītais asociējas ar padomju laiku uzskatiem.Padomju laikos,ko šeit arī komentāros slavē,par to kā toreiz bija.Tad gribas jautāt,kādēļ tieši padomju laikos augušajā paaudzē ir tik daudz atkarīgo gan alkaholiķu,gan nikotīna cienītāju,arī narkotisko vielu cienītāji?Kādēļ viņiem šī te disciplīna un pienākuma ieaudzināšana nav neko labu devusi?Varbūt tā bija pārlieku liela disciplīna,un vecāki kuriem bija svarīgi stingri audzināt savus bērnus,nevis ar mīlestību un prātu?!?!?

    • Man gan šķiet,ka alkoholiķu un narkomānu skaits ir līdzsvarā, salīdzinot gan atpalikušo “padomjlaiku” ļautiņu,gan mūsdienu moderno jaunāko paaudzi. Piedevām vēl tādi “ekskluzīvi”mūsdienīgi “labumi” kā HIV un AIDS.
      P.S. Nav dzirdēts,kur nu vēl sastapti 50-60 -gadīgi narkomāni,bet15-16-gadīgi gan.

  19. Visādi viedokļi respektējami, bet raksts tiešām naftalīns. Pensionāri šais laikos rèāli neko nejēdz no vieduma.

  20. Pareizi un ar pienākumu sajūtu audzināts cilvēks Atbildēt

    Ja gadās “šaize”, aborts nav slikta lieta. Bērns taču tik tik daudz izmaksā, jāpērk drēbes, pārtika, gulta, rakstāmgalds, krēsls, mācību piederumi skolai, uz skolu jādod pusdienu nauda utt.. Un tad vēl tie visi niķi un raudāšana, bērnam mazam esot, dusmīgais tonis vai atteikšanās runāt pusaudžu gados, tad vēl saradušās veselības problēmas, kuru ārstēšanai jāterē nauda (nu to, protams, var nedarīt). Jā, un tad vēl par spīti visai labai un stingrai audzināšanai, bērns skolā tiek pieķerts alkoholisko vai narkotisko vielu reibumā… Iedomājieties to kauna sajūtu iet uz skolu skaidroties ar vadību? Drausmīgi. Vai tas maz ir vajadzīgs? Lētāk un vienkāršāk taču ir noalgot kādu mājsaimnieci, kas sakops māju, nerunās pretī, izdarīs visu, ko liekat. Vai, ja gribas, lai ir kāds, kas paklausīgi izdara visu, ko liek, var taču iegādāties mājdzīvnieku, kas pēc šķirnes apraksta ir viegli audzināms un paklausīs katrai komandai. Manuprāt, ļoti laba ideja.
    Ja gribas, lai vecumdienās būtu kāds, kas parūpējas par pašiem, tad jau izdevīgāk ir nevis to naudu iztērēt bērna fizisko vajadzību apmierināšanai, bet ieguldīt krājkontā, ko vecumdienās tērēt. Un tad vēl taču bērnam izaugot viņš ir jālaiž augstkolā, kas izmaksā tiešām lielu summu. (nu, ja līdz tam nebūs netīši vai tīši padarījis galu). Nebūs taču smuki, ja kaimiņi un radi uzzinās, ka bērns strādā vietējā veikalā par pārdevēju.

    Bet tomēr, visu cieņu un cepuri nost esošajiem un topošajiem vecākiem, kas ģimenes pieaugumu gaida ar gaidām un mīlestības pilnu sirdi, un kam ir svarīga bērna labsajūta.

  21. Es, divu pieaugušu bērnu mamma, esmu gluži pretējās domās. Ja nu vienīgi ar vārdu ”lutināšana” saprotam katra pavisam kaut ko citu? Bet tas labi, ka mēs esam tik dažādi!

  22. mūsdienās ir līdzekļi, kas tikai jāuzlej, bet berzt nav obligāti, bet, protams, lai nopelnītu naudu skolai, var arī berzt…

  23. Jā,agrāk skolās bija jātīra tafeles, jāmazgā klase,jānes malka…tad, uz skolotāja nevarēja atklāti pateikt rupju vārdu kā tagad. Mājās arī bija jāstrādā,ne tikai (laukos ), bet ikdienas darbi..trauku mazgāšana,mājas sakārtošana,malkas ienešana u.c.
    Tika iemācīta cieņa pret vecākiem,skolotājiem,pret vecāko paaudzi…Nebija,datoru,interneta,bet dzīvoja,bija bērnība.Tagad,ja pazustu internets,tad būtu katastrofa…Veikalos bērns raud,kliedz-vecāki pērk ar steigu iekārtoto lietu..lai tikai nekliegtu,neraudātu…
    Jā, agrāk bija,kad berni izteica rupjus vārdus, bet kā ir tagad…? Ja, var sirmgalvi pasūtīt uz….,tad tiešām nav ko teikt.Kā jaunieši runā ar saviem vecakiem? Vecāki aizrādīt nevar, bērns uz to atbild-ies uz bāriņtiesu sūdzēties, jo redz vecāki dara pāri,bet ticēs bērnam…
    Pie, daudzdzīvokļu mājām no bērniem dzird tādus vārdus, kad kauns klausīties,ja aizrādīts tiks, tad pašu nosauks tādos vārdos…aizrādīt nedrīkst…
    Manā bērnībā es nezināju kā ir tas, kad nosaukt rupjā vārdā, vai parunāt pretī vecākiem.Mums bija jāklausa, jāciena un jāstrādā. Nē, mani nepēra ar siksnu vai bērza zaru,nē,citreiz aizliedza televizoru skatīties,vai nedeva kabatas naudu,ja biju kaut ko sadarījusi,vai sabāra.
    To, ko man ir ieaudzinajuši mani vecāki, par to es saku paldies. MĪLU savu mammīti, un līdz šim brīdim nevienu sliktu vārdu nēesmu mammītei pateikusi..man 50, mammītei 86.

    • Bet disciplìnai jãbût jau no mazotnes.Tad nebûs tâ ka ko saka tad draud ar bêrnu aizsardz.telefoniem.

      • Disciplīnai jābūt no mazotnes? – vai citiem vārdiem sakot – bērns jāsāk audzināt, kamēr vēl autiņos un no gultas nav izkāpis. var jau piekrist. bet kuri ir tie, kas zin, kas ir īsti disciplīna un kā to dabūt. vecāki paši ir palikuši netālie un dara visu, lai šīs disciplīnas nebūtu, jo redz tas aizskar viņu jūtas un tā saucamā disciplīna ir vardarbība pret bērnu. tā nu disciplīnas iniciators paliek ar garu degunu un vēlāk no tā luteklīša izaug morālais varmāka, kas moka savu labo audzinātāju un neatzīst disciplīnas iniciatoru (izrāda klaju necieņu), jo tas tāds ar visatļautības iemaņām izaugušais var būt pateicoties labajam audzinātājam, kurš savukārt nu jau meklē palīdzību, krīt depresijā un nezin kur likties no šīs spiediena (bet savu kļūdu atzīt nevēlas). tad nu blakus ir uzturlīdzekļi, tiesas darbi, atriebība un visas citas nelaimes un likstas.

      • Bérns jau no dzimşanas ir personíba!

    • “… uz skolotāja nevarēja atklāti pateikt rupju vārdu… ”
      Kategoriski nav tiesa !
      1950.gados, starpkaru periodā ieklīdušo “poļu laukstrādnieku” atvases, sūtīja skolotājus ne sliktāk, kā tirgus sievas !

  24. Jābeidz sludināt, ka piedzimstot bērns ir jau”personība”. Tā vienkārši ir mīļa dzīva radībiņa, kas jāaudzina par personib. Jāradina pie darba, mīlestību un cieņu pret citiem. Jāļauj bēnam jau no mazām dienām pidalīties lielo darbos: istabas uzkopšanā, trauku slaucīšanā nu visur tur kur viņš izrāda interesi piedalīties. Pienākot skolas gadiem bez mācībām jāturpina pieradināt bērnu pie tā ka tas ir viņa pirmais darbiņš. Skola ir tā vieta kur beidzas spēlēs, nevis kā tajās “valdorfa skolās”, kur turpinās spēlēšanās. Tāpēc beigsim raut bērnus uz skolu no 6.gadiem atņemot bērnību, bet sākt to 7 gadu vecumā. Vajag atcerēties to ka visu ko viņam iemācīties līdz šim vecumam būs pmats šai jaunajai “personībai”. Tālāk ciešs darbs vecākiem un skolotājiem kopumā. Nevis tā ka tiko bernu atdod skolai tā vecāki atviegloti nopūšas, lai tā skola audzina. Arī gimenē bērnam jāmācās saprast ka ne visu var. Ir tāds vārdiņš kā “nedrīkst” un par sliktiem darbiem jāsaņem sods. Nē nejau ņemt un fiziski iespaidot, bet likt saprast ka tā darīt nav labi. Iemācies saprast naudas vērtību. Tad varam teikt esam izaudzinājuš jaunu cilvēku, kas nebūs tikai patērētājs. Nebaidies no darba un būs “personība”.

    • Domāju, ka patiesība ir vidū starp bērnu personības sludinātāju un tās noliedzēju uzskatiem. Tautas gudrība saka:”Nedari otram to, ko negribi saņemt pats!” Topoša personība iesūc sevī visu pieredzēto, noskatīto, pirmām kārtām, jau no saviem vecākiem, vēlāk no skolotājiem, klases biedriem, darba devējiem, kolēģiem u.c. Mēs izvēlamies draugus, dzīves biedrus, vadoties no ģimenē un sabiedrībā kultivētām vērtībām. Lieku reizi atgādināt par Latvijas sabiedriskajos medijos kultivētām sabiedrības vērtībām nevar nākt par skādi! Latvijas luteriskā baznīca atgādina skanošu zvārguli, kas gan zvana, bet neaizsniedz cilvēku apziņu, jo nav autentiska (īsta) t.i. sludina vienu un dara pilnīgi ko citu. Šeit nāk prātā Šekspīrs, ka visa pasaule viens teātris, precīzāk skatuve (angliski stage). Tas nozīmē to, ka atrodoties mākslīgā izgaismojumā mēs rādām sevi vai stāstām par sevi ne to, kas mēs esam, bet to, ko sabiedrība sagaida (angliski expect) no mums, un mēs to stāstām tik pārliecinoši, ka vairs nezinām, kas mēs esam un, ko gribējām pateikt īstenībā. Un drīz jau pašiem sāk šķist, ka varbūt tas nemaz nebija svarīgs, ko gribējām pateikt un galu galā, kuru gan tas īsti interesē, un varbūt gudrāk pielāgoties pārējiem, kaukt līdzi, lai arī iekšējā dzirde pasaka priekšā, ka tas ir detonējoši (angliski flat), bet lielākā daļa jau tāpat uz ausīm krituši…

    • Nu gan jums ir nepsreizs priekšstats par “tām valdorfa skolām”. Sakiet, lūdzu, kurās skolās vēl skolēni, gan zēni, gan meitenes, ada, šuj, apstrādā koku, auž, veido māju maketus, audzē puķes un dārzeņus un dara citus darbus? Apgūstot vienlaicīgi gan amata pamatu, gan citus, darbiņā integrētus mācību priekšmetus. Adīšana un matemātika, starp citu, ir cieši saistītas. Tāpat kā dārzniecība un botānika. Tā ir daudz pamatīgāka, reālajā pasaulē balstīta pieeja mācībām.

  25. Zināms tas,ka nākotnē
    Nebūs tā ,kā pagātnē.
    Cilvēks liels būs izaudzis,
    Baigus spēkus uzkrājis.
    Folrijā-rijā- rijā ,folrijā-rijā rijā,
    Folrijā-rijā-rijā,follerā!
    Sintētiskas ēdamvielas
    Baros ļaužu masas lielas.
    Ķīmiju tad visi slavēs,
    Retais būs,kas salks vai gavēs.

    Sievietes vairs nedzemdēs,
    Tikai lielas olas dēs.
    Jaunus zēnus,meitenes
    Inkubators izperēs.

    Fragmenti no 1957.gadā iecienītas studentu dziesmiņas.

  26. Viss tajā rakstā ir pareizi.Tikai pasaule jau ir tik tālu robotizējusies,ka sava slinkuma dēļ cilvēks nespēj sevi pārvarēt veikt kaut ko,kas prasa piepūli. Tas veicina gan fizisko,gan,diemžēl ,arī garīgo regresu. Kādreiz sensenos manas bērnības laikos māte stāstīja,ka nākotnē dzimšot cilvēki neliela auguma ar neproporcionāli lielām galvām un kuslām rokām un kājām. Tas tāpēc,ka viņiem būšot vien jāsēž pie galda un tikai ar galvu jādomā. Toreiz par tādu zinātni kā informātika pat jausmas nebija.Bet vai tad daļēji tas jau nesāk piepildīties? Pasaule uz to lēni,bet noteikti virzās, neprotot, vai nevēloties(ļoti dažādu,pat noziedzīgu iemeslu dēļ), līdzsvarot tehnikas progresu ar dabas procesiem.

  27. cilvēks ir jāaudzina dzīvošanai sabiedrībā, nevis kaifošanai seriālu sižetos. Arī daba iemāca medīt un uzmanīties. Cietīs jau tikai pati jaunā paaudze. Konflikti, depresijas, narkomānija, alkoholisms un pašnāvības parasti seko nespējai adaptēties vidē.

  28. Problema jau ir daudz dzilaka. Pasi vecaki jau ir neaudzinati, jeb audzinati aplam, un nemak audzinat bernus, potejot sagrabstitas pseido vertibas, balstitas uz kaut kur sagrabstitam iedomam.
    Konkreti piemeri, kad berns klase uzvedas neadekvati, bet vecaks aizbildinas ar to, ka ietekmet nedrikst…, neesot demokratiski un it ka pedagogiski, kas ir aplam.
    Ko teikt? Atbraucam. Nekauna daris ko grib, to, pat zagsanas gadijumos, azstav vecaki un atlaujas pat apvainot skolotaju, kurs to atklajis, Kas tur var izaugt ar tadam metodem?
    Jeb par normalu bernu audzinat nedrikst, bet perversijas potet galva skaitas labi, taisit puikas par meitenem, utml

  29. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Bez disciplīnas nav kārtības, bez kārtības nav nekas! Ja gribam izkārpīties no pašu radītās “dedmokrātijas”, jāsāk ar bērnudārzu,! Bet vispirms jāpatriec no daudzām valsts institūcijām tās iesēdējušās vecmeitas-cilvēktiesību “aizstāves”, lielākā daļa šo kantoru jālikvidē uz mūžīgiem laikiem, žurnālistus jāiemāca raudzīties uz dzīvi reāli, jāiztīra grāmatnīcas no spožajām, tukšajām visas pasaules sēnalu grāmatām un jāizdod mūsu pašu Kronbergs, Skalbe, Jaunsudrabiņš, Akurāters, Grīns, Plūdons utt. Jābūt stāstiem par reālām grūtībām, to pārvarēšanas māku, pieticību, cerībām uz gaišāku rītdienu un cilvēkbērna spēju un prasmi to sasniegt. Pats pirmais, kas bērnam jāieskaidro, ir cieņa pret vecākiem, jābūt definētiem pienākumiem un jāaizliedz telefoni un pārējie štrunti skolās, sabiedriskās vietās, transportā. Bērniem un jaunatnei jāizkļūst no “mākoņiem” un jāatgriežas reālajā dzīvē! Būs grūti, bet to ir jāpanāk, jo citādi pazaudēsim šo paaudzi un pēc pārdesmit gadiem savu valsti! Šie pārveidojumi jāveic nekavējoši, kamēr vēl ir dzīva pēckaru paaudze (ōpīši un ōmītes), jo šodienas bērnu vecāki jau daļēji paši ir auguši jaunajā demokrātijā, kas nav spējīga izaudzināt pilnvērtīgus, garā un gribā stiprus cilvēkus. Par to mēs pārliecināmies ik uz soļa- ar sliktām atzīmēm skolās, ar tukšām galvām, nesalāsāmiem rokrakstiem, nabadzīgu, pat kroplīgu valodu, strādāt negribēšanu, vāju fizisko sagatavotību, aptaukošanos, negribēšanu zināt savas valsts vēsturi, literatūru, un tā varētu skaitīt bez gala. Vai mēs to patiešām gribam?!

  30. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Bez disciplīnas nav kārtības, bez kārtības nav nekas! Ja gribam izkārpīties no pašu radītās “dedmokrātijas”, jāsāk ar bērnudārzu,! Bet vispirms jāpatriec no daudzām valsts institūcijām tās iesēdējušās vecmeitas-cilvēktiesību “aizstāves”, lielākā daļa šo kantoru jālikvidē uz mūžīgiem laikiem, žurnālistus jāiemāca raudzīties uz dzīvi reāli, jāiztīra grāmatnīcas no spožajām, tukšajām visas pasaules sēnalu grāmatām un jāizdod mūsu pašu Kronbergs, Skalbe, Jaunsudrabiņš, Akurāters, Grīns, Plūdons utt. Jābūt stāstiem par reālām grūtībām, to pārvarēšanas māku, pieticību, cerībām uz gaišāku rītdienu un cilvēkbērna spēju un prasmi to sasniegt. Pats pirmais, kas bērnam jāieskaidro, ir cieņa pret vecākiem, jābūt definētiem pienākumiem un jāaizliedz telefoni un pārējie štrunti skolās, sabiedriskās vietās, transportā. Bērniem un jaunatnei jāizkļūst no “mākoņiem” un jāatgriežas reālajā dzīvē! Būs grūti, bet to ir jāpanāk, jo citādi pazaudēsim šo paaudzi un pēc pārdesmit gadiem savu valsti!

  31. IEDZENOT BAILES UN KAUNU TIKAI VAR IZAUDZINĀT PAKLAUSĪGU, MĒMU STRĀDNIEKU! TAD ŠŅABIS UN BALTMAIZE SESTDIENAS VAKARĀ, UN NO RĪTA PIRMDIEN ATKAL PILDĪT PLĀNU!

    (Raksts ir naftalīns)

  32. Kādi secinājumi no šī raksta ir jāizdara?! Ka, lai būtu sasniegumi un izaugtu personības ir jādzivo fiziskaa un garigaa pusbadā !?

    • Jā, acīmredzot: jo vairāk mocīsies, tiksi pazemots un necienīts, jo krietnāks cilvēks no tevis izaugs. Ļoti nepatīkamas sajūtas raisošais raksts atgādina 80 gadu Pravdu. It kā nebūtu pagajuši 30 gadi kopš PSRS sabrukuma, autore ir kā izkāpusi no aizlaikiem: ar savam iecementētajam totalitarisma vērtībām, cilvēka cieņas.nonocināšanu, antihumanismu, ar iedomu, ka ar speku, samīdīšanu, apspiešanu un ciešanam var kaut ko sasniegt. Bet padomju cilvēku vairs neizmainīsi, kā ir, ta vērtību ziņā šādi cilvēki paliek tie paši vecie padomju.

    • Tas, gan, rakstā nav!

    • ko nu muldi! Tagad izlutinātie, neaudzinātie vai vienkārši bezkaunīgie tā apsauks skolotāju, ka maz neliksies. To, ko kādreiz kāds skolotājs ir atļāvies, pat nevar salīdzināt ar mūsdienu jaunatnes izgājieniem! Atbildēt

      Ai

    • Izlasi rakstu kārtīgi!

  33. Vienreiz labi teikts un tas atspoguļo sabiedrības degradācijas pamatus=”Ilgstoša iegribu apmierināšana un lutināšana noslāpē gribu, neļauj attīstīties veselīgam pašnovērtējumam un veido narcistiskas, būtībā garīgi neveselas personas. ”
    Ja senāk no skolotājs skolēna prasīja nevien noslaucīt tāfeli un izmazgāt klasi, sanest klasē malku, tīrīt skolas pusdienām katupeļus – tad šodien otrādi – skolēns jau prasa no skolotāja, lai viņam tualetē noslauka pakaļu…
    Tas jau ceļs uz patiesu degradāciju, kura nekādi netiek pieļauta musulmaņu pasaulē – kur tēva, skolotāja un cita pieaugušā teiktais ir likums.
    Tad vienīgi jautājums – kura labā un par kādu naudu šāda eiropiešu degradācija tiek veikta = vieni darbojas samaksāti, otri aiz muļķības, trešie gara vājuma dēļ…Retais to var saukt par sabiedrības vājumu un ja paskatās uz tām mozaīkām un to faniem – tur tas parādās arī tai Stambulas konvencijā…

    • Aizmirsāt vēl piebilzt, ka ne tikai iznest miskasti, tirit kartupelus, bet ari audzinasanas nolukos uzsaut pa nagiem, nosaukt kada izsmejošā iesaukā būtu pavisam normala parādība un tas rūda dzelzi, audzina personību!

    • Ne tikai iztirit klasi, sanest malku, tirit klasi, bet ari uzšaut pa nagiem, nosaukt kada izsmejošā iesaukā ir stipras personības izaugsmi veicinoši faktori!

  34. Skatiens spogulī! Atbildēt

    Jā gan, un tā vien liekas, ka daža laba žurnāliste ir izlutuse, ka tik nu ļoti pārdzīvo un bazūnē, ka lietiņas nav sakārtotas, mannā putra nav laikā un ikvakara pasaciņa kavējas, un pai nav dabūts pēc zobiņu iztīrīšanas.

  35. Kā kulaks uz acs!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nelieniet manās sēņu vietās!

No 20. augusta līdz 2. septembrim vismaz 36 Latvijas novados notiks vērienīgas militārās mācības “Namejs”. Jēkabpilī un Valmierā plānots izspēlēt masu nemierus. Mācību uzdevumi tiks veikti arī uz juridiskām un privātām personām piederošiem zemes īpašumiem. Mācību laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietosies militārā tehnika, tāpēc bruņotie spēki aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un nekavēt karavīru un tehnikas pārvietošanos.

Vai jums ir bažas, ka novecojusi aparatūra medicīnas iestādēs var apdraudēt veiksmīgu jūsu ārstēšanu?
Draugiem Facebook Twitter Google+