Mobilā versija
+1.5°C
Zeltīte, Andis
Otrdiena, 21. novembris, 2017
20. oktobris, 2014
Drukāt

Andalūzijas vilinājums: kalnu, kino un arābiskās pagātnes elpa (2)

Foto - Indra OzoliņaFoto - Indra Ozoliņa

Mulasena virsotnes apkaimē sastapām kalnu kazas.

Der zināt

Lai nokļūtu Madridē, izmantojām aviosabiedrības "Lufthansa" pakalpojumus, pārsēžoties Frankfurtē, kas katram izmaksāja 224 eiro.

Nakts brauciens ar autobusu no Madrides uz Granadu ilga piecas stundas. Turpceļā par biļeti maksājām 18,78 eiro, bet atpakaļ devāmies Premium klases autobusā par 33 eiro, kas nogādāja līdz pašai Madrides lidostai. Cenā ietilpa uzkodas un ūdens.

Autobusa biļetes cena no Granadas uz Trevelezu ir 7,98 eiro.

Automašīnas nomai firmās "Avis" un "Budget" kopā ar apdrošināšanu atlicinājām 87 eiro dienā. Spēkratu diezgan intensīvi izmantojot, trīs dienu laikā degvielai iztērējām 120 eiro.

Vislielākās izvēles iespējas flamenko baudītājiem ir Seviljā un Granadā. Cenas svārstās no 20 līdz 40 eiro. Parasti tajā iekļauta arī maksa par nelielām uzkodām vai vismaz glāzi vīna.

Vēršu cīņas Spānijā parasti notiek svētdienu vakaros. Ieeja maksā no 10 līdz vairāk nekā 150 eiro atkarībā no toreadoru slavas, vēršu niknuma un sēdvietas.

Pērn biļetes cena Alhambrā bija 14,30 eiro. Te iespējamas dažādas variācijas, piemēram, apmeklējums naktī, kad komplekss ir skaisti izgaismots.

Ieejai kinopilsētiņā "Bravo Fort. Texas Hollywood" tērējām 17,90 eiro katrs.

Karmenas pilsētā

Pērn vairākas dienas pavadījām Seviljā. Īpašu uzmanību šeit pelnījusi katedrāle, kas ir trešais lielākais kristiešu dievnams Eiropā (11 520 m2), ko pārspēj tikai Svētā Pētera bazilika Romā un Svētā Pāvila katedrāle Londonā. Šeit glabājas krusts, kas izgatavots no pirmā zelta, ko Kristofors Kolumbs atvedis no Jaunās pasaules. Turpat līdzās greznā sarkofāgā guldītas ievērojamā jūrasbraucēja mirstīgās atliekas.

Krāšņu mantojumu šajā pilsētā, tāpat kā citviet Andalūzijā, atstājuši arābi. Netālu no katedrāles apskatāms Karaliskais Alkazars ar karaļu Pedro I un Karlosa V apartamentiem. Dārzā ar burzguļojošām strūklakām un slaikajām palmām valda tropiska noskaņa un rodas sajūta gluži kā paradīzē.

Ne mazāk slavens Seviljas vēstures piemineklis Zelta tornis (Torre del Oro) slejas Gvadalkiviras krastos. 13. gadsimtā mauru celtajā būvē senatnē uzglabāts pa upi transportētais zelts, bet pašu torni klājušas zeltītas flīzes. No tā varēja pamanīt ienaidnieka tuvošanos un apturēt kuģus ar pāri upei pārstiepto ķēdi. Tagad tajā atrodas Jūrniecības muzejs.

Seviljā ir vērts apmeklēt plašo ēnaino Marijas Luīzas parku, kā arī tam piegulošo Spānijas laukumu – iespaidīgu ēku kompleksu ar kanālu, pusapļa formas laukumu un strūklakām. Te 1929. gadā starptautiskas izstādes vajadzībām mauru neorenesanses stilā uzbūvēts nams, uz kura keramikas flīzēm attēlotas visas 50 Spānijas provinces.

Flamenko cienītājiem ir vērts iegriezties šai andalūziešu dejai veltītajā muzejā (Museo del Baile Flamenco), kur var gan iepazīt tās vēsturi un daudzveidību, gan noskatīties uzvedumu. Mēs par to bijām tādā sajūsmā, ka jau nākamajā dienā devāmies uz citas grupas izrādi.

Raibās, volāniem rotātās kleitas, košos lakatus, vēdekļus un kastaņetes pilsētā pārdod tik daudzos veikalos, ka šķiet – ikviena Seviljas iedzīvotāja mēdz ļauties ugunīgās dejas kaislīgajam ritmam.

Savukārt korridai veltīts muzejs iekārtots vēršu cīņu arēnā “Maestranza”. Te izvietots plašs vēsturisks materiāls, slavenu toreadoru vizuļiem rotātie greznie tērpi un ir iespēja ielūkoties arēnas aizkulisēs, piemēram, kapelā, kur matadori pirms cīņas izlūdzas svētību, un pikadoru (jātnieku, kas ar pīķi kaitina vērsi) zirgu staļļos.

Apskatījām arī bijušās Tabakas fabrikas ēku, kurā Prospērs Merimē licis risināties stāsta “Karmena” darbībai, kas pēc tam iedzīvināts populārajā Žorža Bizē operā, bet slavenās čigānietes statuju mums tā arī neizdevās atrast.

No Seviljas pa līkumotu kalnu ceļu devāmies uz 120 kilometrus attālo Rondu – pilsētu, kas izvietota uz masīvas kaļķakmens klints, ko pārdala 150 metrus dziļā, šaurā Taho aiza. Spānijas pilsoņu kara laikā nacionālistu atbalstītāji tikuši iesprostoti aizā, kur nomētāti akmeņiem, to aprakstījis Ernests Hemingvejs romānā “Kam skanēs zvans”.

Ievērības cienīgs objekts Rondā ir viena no vecākajām vēršu cīņu arēnām Spānijā, kuru uzskata par mūsdienu korridas šūpuli, tādēļ te iekārtots arī muzejs. Speciālisti šejienes cīņu stilu raksturo kā skarbu un atturīgu pretstatā ārišķīgajām Seviljas toreadoru manierēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Šiem cilvēkiem kādi uztveres traucējumi, ka MĒNEŠA laikā nepaspēj vienu novadu apskatīt? 😀

  2. Mulasens ir viens reti garlaicīgs kalns. Tur nav nekāda skata (ja salīdzina ar citiem kalniem, nevis, piemēram, nolaistu fabrikas rajonu Balderājā). Jo kalns ir viena liela čupa. Vēl pabriesmīgāku to padara tas, ka kalna otrā pusē ir ierīkota slēpošanas trase (tas tad, ja neizvēlas iet to pašu ceļu atpakaļ). Tiešām neieteiktu to kalnu nevienam, jo ir daudz, daudz citu un daudz daudz skaistāku vietu. Bet, ja nav redzēti kalni vispār, tad aizbraukt jau var.

Modes blogere Anabella Flēra: meitene, kuras stilu atdarina tūkstošiModes bloga Viva Luxury autore Anabella Flēra ir meitene, kuras radītie tēli sajūsmina miljonus, bet tūkstošiem meiteņu seko viņas paraugam.
Latviete iemūžina suņus patriotiskās, saviļņojošās fotogrāfijās (22)Henriete Martinsone ir latviete, kura radījusi mīļu, sirsnīgu un aizkustinošu fotogrāfiju sēriju – iemūžinot skaistus suņus patriotiskās, sirsnīgās fotogrāfijās. Henriete stāsta, ka
Draugiem Facebook Twitter Google+