Latvijā
Vēsture

Andrejs Ermuiža: Atcerēsimies aizsargu organizācijas nodibināšanas simto gadadienu – 1919. gada 20. martu!2

Foto: Toms Koklītis/LETA

Autors: Andrejs Ermuiža

Pagājušais un arī šis gads mums ir bagāts ar daudzām jubilejām un simts gadu atceres dienām. Ja aizgājušā gada 18. novembrī plaši atzīmējām Latvijas valsts nodibināšanas simtgadi, 19. novembrī Tieslietu ministrijas un 5. decembrī Valsts policijas izveidošanas simtgadi, tad šogad 11. novembrī svinēsim Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku simtgadi.

Bet šogad ir vēl viena svarīga 100 gadu jubileja, kura mums jāatceras un par kuru līdz šim nekas nav minēts. Tā ir Latvijas aizsargu organizācijas nodibināšanas simtā gadadiena, jo 20. martā paiet 100 gadu kopš nodibināta Latvijas aizsargu organizācija, kuras darbība ir sīki aprakstīta I. Butuļa grāmatā “Sveiki, aizsargi” (Jumava, 2011).

Īpaši svarīgi šo dienu – 20. martu – būtu atcerēties politiski represētajiem ar ziedu nolikšanas vai svecīšu aizdegšanas pasākumiem pie Brīvības pieminekļa un pie pieminekļiem politiski represētajiem visā Latvijā, jo no 1941. un 1949. gadu represijās cietušajiem vismaz puse bija aizsargi un viņu ģimeņu locekļi.

Svarīgi šajos pasākumos iesaistīt arī zemessargus un jaunsargus, lai tie interesētos par aizsargiem un turpinātu to labās tradīcijas.

Aizsargu organizāciju 1919. gada 20. martā oficiāli nodibināja ministru prezidents Kārlis Ulmanis un Dr.Valters, lai Latvijas pilsoņiem būtu iespēja palīdzēt administratīvām iestādēm uzturēt mieru un kārtību aizmugurē un pasargāt cilvēku dzīvības, dzelzceļa tīklus, tiltus, sabiedriskās iestādes un svarīgos uzņēmumus atbrīvošanās cīņu laikā.

Tā kā visi kara dienestam derīgie vīrieši kalpoja armijā, tad šajā organizācijā kārtības un miera nodrošināšanu pagastos klaušu kārtībā veica līdz 18 gadiem veci jaunieši un pāri par 60 gadiem veci vīrieši. 1921. gada 4. jūnijā ar iekšlietu ministra rīkojumu Aizsargu organizācija kļuva brīvprātīga, bet tajā bija militāras vienības pēc armijas parauga. 1923. gadā radās arī pirmie aizsardžu pulciņi.

Aizsardzes palīdzēja līdzekļu vākšanā, nometnēs saimniecības darbos, sanitārajā dienestā, kultūras pasākumos un citos sabiedriskos darbos. Aizsargi ziedoja valsts interesēm savus atpūtas brīžus, par saviem līdzekļiem pirka formas tērpus, daļu munīcijas un velosipēdus.

Aizsargu organizācija izveidojās par nopietnu faktoru valsts kārtības uzturēšanā un aizsardzībā.

1939. gadā tika izveidota ar aizsargiem saistītā jaunsargu organizācija. Aizsargu darbība ietvēra militārās apmācības un valstij nozīmīgas kultūras aktivitātes. Līdzīgas organizācijas izveidojās arī pārējās Baltijas valstī, Polijā un Somijā, ar kurām notika produktīva sadarbība.

Aizsargu organizācija visā savā 21 gadu pastāvēšanas laikā iesaistīja kopumā vismaz 200 tūkstošu biedru, bet 1939. gadā organizācijā vienlaikus sastāvēja ap 68 000 biedru ( 45 000 aizsargu, 12 000 aizsardžu, 11 000 jaunsargu) un izaudzināja to Latvijas patriotu paaudzi, kura spēja gan apliecināt izcilu karotprasmi Otrajā pasaules karā, gan ar nesalauztu garu izturēt necilvēciskās represijas.

Bijušo aizsargu naids pret okupantiem ir saprotams, jo pēc okupācijas tika iznīcināti ap 80% aizsargu vadītāju. Padomju vara 50 gadu laikā centās ieaudzināt naidu pret aizsargiem, jo uzskatīja tos par neuzpērkamiem. Diemžēl šādas audzināšanas sekas jūtamas vēl šodien.

Svarīgi zināt un atcerēties, ka aizsargu organizācijā, blakus militārām apmācībām, liela uzmanība tika pievērsta arī organizācijas biedru kulturālajai un sportiskai izaugsmei, organizējot korus, izglītojošās lekcijas, teātru pašdarbības izrādes un sporta sacensības. Tieši tas viss bija pievilinoši un veicināja īpaši lauku rajonu iedzīvotāju brīvprātīgu iestāšanos aizsargos.

Kāpēc mums vajadzīgs atcerēties aizsargus? Lai mūsu jaunatne zinātu mūsu patriotisma saknes un lai, izmantojot aizsargu pieredzi, stiprinātu, uzlabotu un paplašinātu mūsu zemessargu un jaunsargu organizācijas.

Jāņem vērā ārējā apdraudējuma pieaugums sakarā ar to, ka pašreizējā Krievijas ārpolitika balstās uz ārējo ienaidnieku tēlu meklēšanu, bet mēs nedrīkstam rīkoties līdzīgi.

Šī gada 8. janvārī Aizsardzības ministrija pieņēma lēmumu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, izmantojot citu valstu, tai skaitā Somijas un Šveices, pieredzi šajā jomā.

Uzsvērts, ka Aizsardzības ministrija sagaida arī sabiedrības priekšlikumus, kā stiprināt valsts aizsardzību. Lēmumā teikts: “No veikto pētījumu rezultātiem, kas apstiprina šādu pasākumu nepieciešamību pašreizējā situācijā, izriet, ka šādas sistēmas pamatā ir ne tikai civilā aizsardzība, bet arī sabiedrības izglītošana un valstiskuma pamatu pasniegšana skolās un sadarbības sekmēšana starp privāto un publisko sektoru valsts aizsardzības jomā.”

Vai labāk nebūtu izmantot savas tautas bijušo aizsargu pieredzi? Zemessargu un jaunsargu organizāciju attīstības vadmotīvam jābūt virzītam ne tikai militāro zināšanu un prasmju apguvi un gatavošanos militārai karjerai, bet arī šo organizāciju biedru vispusīgai izglītošanai iesaistoties Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijām.

LA.lv