Mobilā versija
+4.4°C
Skaidrīte, Skaidra, Justs
Otrdiena, 28. februāris, 2017
6. novembris, 2015
Drukāt

Andrejs Judins: Krimināllikuma grozījumi – godprātīgo līdzcilvēku interesēs (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas deputāts Andrejs Judins

Andrejs Judins, Saeimas deputāts

22. oktobrī otrajā lasījumā Saeima atbalstīja priekšlikumu grozīt Krimināllikuma (KL) 237.1 pantu, kura mērķis ir novērst neskaidrību, kas rodas, salīdzinot Stratēģisko preču aprites likumā, Krimināllikumā un Stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā paredzēto.

Biedējot cilvēkus, internetā parādījās publikācija, kuras autors, iespējami nesaprotot ierosinātā priekšlikuma būtību, nepamatoti apgalvo, ka grozījumi Krimināllikumā ierobežos personu tiesības, kā arī noteiks atbildību par parastām darbībām, ko cilvēki bieži vien veic privātuma aizsardzībai. Šāda likuma grozījuma interpretācija neatbilst tā saturam un mērķim, kā arī jau šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, kas ar šo grozījumu netiek mainīts.

Cilvēki tiek baidīti ar teju orveliskas valsts kontroles pār privāto dzīvi nodibināšanu, specdienestu patvaļīgas iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē un vēršanos pret tiem, kas cenšas pasargāt savu privātumu, piemēram, izvēloties un izmantojot antivīrusu un ugunsmūra programmatūru vai izmantojot korespondences šifrēšanu.

Saskaņā ar KL 237.1 pantu atbildība ir paredzēta par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu aprites aizlieguma pārkāpšanu. Aizliegtās iekārtas, ierīces u.c. priekšmeti nav uzskaitīti Krimināllikuma pantā – speciālais saraksts 2007. gadā tika apstiprināts ar MK noteikumiem. Šajā sarakstā sadaļā 10A905 ir iekļautas gan iekārtas, kas radītas vai pielāgotas sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem, gan programmatūra, kas nodrošina šo iekārtu funkcionēšanu, gan iekārtas operatīvās darbības traucēšanai ar to funkcionēšanu nodrošinošām komponentēm un programmatūru.
Saistībā ar iekārtām, kas radīti operatīvās darbības pasākumu traucēšanai, kriminālatbildība ir un arī turpmāk tiks paredzēta par neatļautām darbībām ar kādu no sešām sarakstā iekļautajām iekārtām un ierīcēm un proti:
1) speciālajiem indikatoriem;
2) speciālajiem lokatoriem;
3) skeneriem;
4) skrembleriem;
5) speciālajiem frekvenču mērītājiem;
6) plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratoriem.

Par darbībām ar citām iekārtām, kas var traucēt operatīvās darbības pasākumu veikšanu, kriminālatbildības nav un ar ierosinātājiem Krimināllikuma grozījumiem tā netiks paredzēta. Apspriežamie KL 237.1 panta grozījumi neattiecas uz biezāku aizkaru piekāršanu, pin koda izmantošanu telefonā, korespondences šifrēšanu vai “gudrās” slēdzenes ierīkošanu pie ieejas nekustamajā īpašumā. Lai darbības būtu kvalificējamas kā noziedzīgas, personai jāizgatavo, jāiegādājas, jāglabā vai jātransportē kāda no MK noteikumos minētājām iekārtām, to veidojošajām komponentēm vai programmatūra, kas nodrošina šo iekāršu darbību.

Saistībā ar spēkā esošo regulējumu, jāņem vērā, ka Ministru kabineta normas aizliedz ne vien darbības ar minētajām iekārtām un ierīcēm, bet arī darbības ar to komponentēm un programmatūru, kas nodrošina šo iekāršu un ierīču funkcionēšanu. Ierosināto Krimināllikuma grozījumu mērķis ir “sinhronizēt” normatīvajos aktos noteikto. Jāpiebilst, ka paralēli Krimināllikuma normas precizēšanai, Saeima pirmajā lasījumā jau ir atbalstījusi Ārlietu ministrijas ierosinātos grozījumus Stratēģiskās nozīmes preču likumā, kas aizliedz darbību ar programmatūru, kas domāta skrembleriem, lokatoriem, trokšņu ģeneratoriem u.c. sarakstā iekļautajām iekārtām un ierīcēm.

Grozījumi Krimināllikumā nav saistīti un neattiecas uz programmatūru, ko persona instalē savā datorā vai telefonā, lai pasargātu to no trešo personu iejaukšanās vai, lai izmantotu drošākai saziņai ar citiem cilvēkiem. Datu plūsmas aizsardzība pret hakeru uzbrukumiem, ugunsmūra un antivīrusu programmatūras izmantošana, datu šifrēšana un šīm darbībām paredzēto ierīču un programmatūras izmantošana, stājoties spēkā grozījumiem Krimināllikumā, nekļūst par krimināli sodāmām darbībām. Cilvēkus, kuri rūpējas par privātās dzīves vai komercinformācijas neaizskaramību un neveic darbības ar minētājām sešām iekārtām un to funkcionēšanu nodrošinošo programmatūru, nav noziedznieki un par tādiem nekļūs arī pēc KL 237.1 panta grozījuma spēkā stāšanās.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. komuņizmu arī cēla godprātīgo līdzcilvēku interesēs un godprātīgo līdzcilvēku interesēs slepkavoja negodprātīgos līdzcilvēkus.
    сволочь’s tas “Vieno†ības” depu†āts! tūlīt jau par†iju apvienība “Vieno†ība” aizies pa skuju taku, bet nē, vēl viņiem jāizpauž savs “ненависть ко всему роду человеческому”!

  2. Man nav nekā slēpjama,bet liegt man tiesības aizsargat savu privātumu ar visiem iespējamiem līdzekļiem,tiek ierobežotas.Ja uzskatu par vajadzīgu aizsargat savu privātumu ar citus neapdraudošam metodēm,diez vai man to drīkst liegt kaut vai nevainibas prezumcijas ietvaros,vai aizbildinoties ar varas tiesībām mani izspiegot.

  3. Nedrīkst izmantot ierīces,kas uzrāda,ka tieci izspiegots,
    un aizsargā izspiegotājus no identifikācijas?
    Kur vēl orveliskāk?

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (9)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Oligarhu lietas kapusvētki

KNAB izbeidzis tā dēvēto oligarhu lietu, jo neesot konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Lieta tika ierosināta 2011. gada maijā saistībā ar Latvijas Satiksmes ministrijas, Rīgas brīvostas valdes amatpersonu un valsts amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Ainārs Šlesers 2010. gadā piedāvājis Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “Mediju nams”. Par to Šlesers lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, noorganizēt Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+