Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. februāris, 2014
Drukāt

Andrejs Žagars debitē Ankaras operā (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ankaras Valsts operā sestdien, 22. februārī pirmizrādi piedzīvojusi Andreja Žagara režisētā Dž.Verdi opera “Atila”, ar kuru vasarā tiks atklāti vairāki Turcijas opermūzikas festivāli, portālu La.lv informēja “Latvijas attīstībai” komunikācijas konsultante Dagnija Lejiņa.

Jauniestudējuma režisors ir Andrejs Žagars, scenogrāfs – Savas Džamgozs (Savas Camgoz), bet izrādes muzikālā vadība ir uzticēta diviem itāļu diriģentiem – Alesandro Džedrone (Alessandro Cedrone) un Lorenco Kastriotam (Lorenzo Castriota). Lomas izpilda vadošie Ankaras operas solisti. Savukārt iestudējuma tērpu autore ir Latvijas Nacionālās operas galvenā kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, kuras profesionālajā kontā šobrīd jau ir vairāk kā 100 teātra un operas iestudējumu gan Latvijā, gan arī ārvalstīs.

Režisors Andrejs Žagars atzīst: “Jūtos pagodināts, ka man ir tikusi uzticēta tik nozīmīgas izrādes veidošana, ņemot vērā to, ka huņņu vadonis un valdnieks Atila ir turkiem ļoti svarīgs vēsturisks personāžs. Atila tika uzskatīts par vienu no bezbailīgākajiem un drosmīgākajiem Romas impērijas ienaidniekiem, kura vadībā turku priekšteči huņņi iekaroja un pārvaldīja ļoti plašas pasaules teritorijas. Tāpēc iestudējumu veidojām tradicionālā stilā kā vēsturisku drāmu, respektējot izrādes specifiku, jo to ir paredzēts adaptēt diviem festivāliem, kas norisināsies Stambulā un Aspendosā.”

Ar šo Ankaras Operas iestudējumu tiks atklāts arī Stambulas operas festivāls 3. jūnijā un Aspendosas festivāls senās Grieķijas amfiteātrī 30. augustā.

“Atila” ir Dž.Verdi agrīnā perioda opera, kuras sižets veidots pēc Zaharija Vernera (Zacharias Werner) 1809. gadā sarakstītās lugas “Atila, huņņu ķēniņš” motīviem. Tās darbība risinās 5. gadsimta Romas impērijā, kad huņņu ciltis nopietni apdraudēja šīs varenās un ietekmīgās valsts pastāvēšanu. Operas pirmatskaņojums notika Venēcijā, 1846. gada 17. martā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kā gan Žagaram izdevies izviedot režiju izrādei, un neviens neskraida pa skatuvi ir “pliku” krāniņu! Laikam taču saprot, ka turki to necietīs, bet Rīgā var atļauties visādas perversijas!

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+