Kultūra
Mūzika

Andri Pogu sumina Hamburgā 16

Publicitātes foto

Tikko svētdien, 24. jūnijā, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga kopā ar Hamburgas Simfonisko orķestri (“Symphoniker Hamburg”) uzstājās prestižajā Hamburgas koncertzālē “Laeiszhalle”, savulaik lielākajā un nozīmīgākajā klasiskās mūzikas koncertvietā Vācijā.

Hamburgas filharmoniķi šogad svin 60. gadskārtu, un viesdiriģenta Andra Pogas vadītā vakara koncertprogramma bija pēdējā repertuārā, ko sastādījis 2017. gada jūnijā pēkšņi mūžībā aizgājušais šīs koncertvienības galvenais diriģents Dž­efrijs Teits (1943 – 2017). Dienu pirms koncerta A. Poga sarunā ar “Kultūrzīmēm” atklāj, ka tā ir viņa otrā sadarbība ar šo orķestri, ar kuru kopā strādāt esot patīkami un viegli.

Vasaras vidus koncertprogrammai izvēlēti trīs skandināvu komponistu skaņdarbi, kas gluži vai piesātināti ar saulgriežu ritmiem, melodiskumu un vitalitāti. Žana Sibēliusa “Nakts skrējiens un saullēkts” atpazīstams ar folkloristikas elementiem, kurā flautu un oboju deja cauri mežam noslēdzas ar toņpilnu spožu saules lēktu. Pēc pacilājošā ievada sekoja Edvarda Grīga “Simfoniskās dejas”, jautri un vienā elpas vilcienā izvadot klausītājus cauri eksotiskajām svītas daļām. A. Poga atzīst, ka “šis nacionālais Grīga sacerējums ir patīkams folkloristiskā melodiskuma un paredzamā spēles prieka dēļ, ko pavada loģiskais un harmoniskais skaņu raksts”. Diriģents atklāj, ka šī bijusi pirmā viņa saskarsme ar konkrētajiem Grīga un Sibēliusa skaņdarbiem, pie kuriem viņš noteikti labprāt atgriezīsies.

Kā pēdējā koncertā izskanēja dāņu komponista Karla Nilsena 4. simfonija “Neapslāpējamā dzīve” (“Indelible Life”), kas sacerēta Pirmā pasaules kara laikā. “Vērtīgākie mūzikas darbi parasti tapuši krīzes periodos vai arī laikmeta turbulencēs, un šis nav izņēmums – ar plašo skaņu spektru par šaubām, pārdzīvojumiem un cīņu,” komentē Andris Poga. Šādu noskaņu pārdomas koncerta noslēgumā vēl rosināja un uzsvēra dramatiski saviļņojošais orķestra spēlējums, un Hamburgas publika ar stāv­aplausiem atkārtoti aicināja A. Pogu atgriezties pie diriģenta pults.

Jautāts par gaidāmajiem koncertiem Latvijas simtgades ietvaros, viņš vērš uzmanību uz Likteņdārza atklāšanas koncertu Koknesē 11. augustā, kurā LNSO pirmatskaņos Pētera Vaska un Raimonda Tigula jaundarbus, kā arī izpildīs tautasdziesmas simfoniju aranžijās. Savukārt pēc tam kā lielāko notikumu diriģents novērtē LNSO koncertturneju Vācijā un Šveicē ar koncertdebiju Parīzes jaunuzceltajā Filharmonijā (“La Philharmonie”) oktobra beigās. “Prieks un lepnums būs tieši šajā mūzikas templī atvest un prezentēt latviešu oriģinālmūziku – Pētera Vaska “Musica Appassionata”.” Kā būtisku A. Poga piemin arī LNSO piecu gadu projektu, kurā ik gadu tiek pasūtināti jaundarbi latviešu komponistiem – 5. oktobrī LNSO 92. sezonas atklāšanas koncertā Lielajā ģildē, piedaloties pasaulslaveno Berlīnes filharmoniķu solistam – obojistam Albrehtam Maijersam, tiks pirmatskaņots Pētera Vaska Obojas koncerts, 6. oktobrī šis koncerts viesosies arī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.

LA.lv