Andris Ameriks: Neesam “latviska” vai “krieviska”, bet vienoti – rīdzinieku partija 0
“Latvijas Avīzē” pēc kandidātu saraksta reģistrēšanas Vēlēšanu komisijā viesojās “Gods kalpot Rīgai” partijas priekšsēdētājs ANDRIS AMERIKS, kurš startē Rīgas domes vēlēšanās kā “SC”/”GKR” saraksta 2. numurs, un viņa konsultants Mareks Gailītis. Viņus izjautāja Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Amerika kungs, jāsaslauka gruži, lai var gaidīt vēlēšanas. Mūsu lasītāji jautā, kāpēc it neviena partija, kuru Lato Lapsa aprakstījis savās avīzītēs, nenoliedz to, kas tur rakstīts? Jūs arī…
A. Ameriks: – Lato tirgo vecas ziņas, nodrukātas vienkop. Tie ir drukas darbi tipogrāfijai, darba vietas izplatītājiem, pie tam Lapsa savu produktu daudz labāk reklamējis un iesaiņojis. Viņš mācējis ieinteresēt cilvēkus.
– Par to būs vienisprātis arī jūsu konkurenti, bet fakti nav noliegti. Bet sakiet – jūs savu dēlu arī gribot iebīdīt domē?
– Dēlam saku: – politikā maizei ir ļoti bieza garoza. Jāizsver nopietni, vai iet politikā. Agris Ameriks nekandidē pirmo reizi. Viņš ir aktīvs mūsu jauniešu kopā. Viņš pats jau ir atbildīgs divu bērnu tēvs.
Agris vēlas, lai tiktu ņemts vērā jauno ģimeņu viedoklis pie lēmumu pieņemšanas, un valde atbalstīja otra Amerika iekļaušanu sarakstā. Manas lobēšanas tur nav, un numurs listē manam dēlam nav no augstajiem.
– Sakiet, kāpēc jums vajadzīgs padomnieks Ainārs Baštiks? Vai lai tādējādi uzsvērtu domē valdošo partiju vēlmi sadarboties ar baznīcām? Iepriekšējā sastāvā domē bija pat vicepriekšsēdētājs, mācītājs Almers Ludviks?
– Baštika kungs ir baptistu mācītājs, bijis ģimenes lietu ministrs, bet pašlaik viņa atbildībā ir sociālā joma. Baznīcām ir sava kompetence, taču mums ir saskare sociālās palīdzības, zupas virtuves lietās, un Baštiks kārto arī domes ģimeņu politiku. Ar baznīcu lietām vairāk saistīts domes deputāts, mācītājs Jānis Šmits, kurš ir kristīgo draudžu kolēģijas vadītājs, kur piedalās dažādu konfesiju pārstāvji. Par iespēju palīdzēt man vēstulēs jautā simtiem grūtībās nonākušu rīdzinieku, es pat nevaru aptvert visu korespondenci – lūk, to izskata un pēc tam sniedz ieteikumus mani padomnieki, toskait, Ainārs Baštiks.
– Kas ir tie cilvēki, kuri “SC”/”GKR” listē pārstāv kultūras ļaudis?
– Ar kultūru saistīti ir ļoti daudzi no mūsu partijas 600 biedriem. Dziedātāju, aktieru laikam gan nav, bet ir, piemēram, Žoržs Siksna kā atbalstītājs.
Sarakstā nākuši visi, kas ir ar mieru daļu laika veltīt Rīgai. Ja ievēlēs – skaidrs, būs jāstrādā. Un tam piekritusi, piemēram, profesore Ausma Cimdiņa, kaut rēķināmies, ka viņai ir svarīgi pienākumi Universitātē. Jūs pazīstat Eiženiju Aldermani, kas vada kultūras nozari Rīgā, vēl listē ir akadēmiķis un rektors Juris Zaķis.
– Pašlaik pie Nila Ušakova partijas esat kā mazākais partneris, jo paši sevi esat pieteikuši tikai kā “rīdzinieku”, nevis visas Latvijas spēku. Vai pēc sekmīga Rīgas vēlēšanu iznākuma nemēģināsiet startēt uz citām vēlēšanām? Pēc gada?
– Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī – daudzviet ir pilsētu partijas, un “Gods kalpot Rīgai” arī pieder pie tādām. Cilvēki, kas pie mums iestājas par biedriem, neredz sevi kā profesionālus politiķus, bet grib darīt ko labu savai pilsētai. Tur nav vēlmes pārcelties uz Saeimu – uz šo profesionālās politikas līmeni. Pietiks, ka būsim pilsētpatrioti – kā liepājnieki, valmierieši. Taču pieredze liecina, ka lokālās partijas bieži slēdz līgumu ar “lielajām partijām” un deleģē pa kādam pārstāvim Saeimas vēlēšanu listēm. Atbilstošā situācijā “Gods kalpot Rīgai” par to varētu lemt. Citādi diez vai mēs būtu veidojuši politisku partiju, taču nav cita modeļa, lai startētu pašvaldību vēlēšanās, kā vien no partiju sarakstiem. Pilsētas saimniecības jautājumi it nemaz nav politiski.
– Jūs labi zināt, ko saka konkurenti – “Gods kalpot Rīgai” esot SC “latviešu filiāle”. Bet vai nav iespējams, ka, paplašinoties un piesaistot lojālus cittautiešus, kļūstiet par saskaņas variantu latviešu sabiedrībā? Partijas biedru Rīgā jums taču nav mazāk kā dažā labā “lielajā” partijā – un te ir daudz runu par sašķeltības mazināšanu, saliedēšanos un tamlīdzīgi.
– Iekšēji jau neesam “latviska” vai “krieviska”, bet vienoti – rīdzinieku partija. It īpaši priekšvēlēšanu periodā, manuprāt, vēl tiks akcentēts etniskums, Austrumu vai Rietumu izvēle, varbūt dzirdēsim, ka Amerikam mājās stāv divgalvains Krievijas ērglis. Tādā vai citādā mērcē to mēģinās pasniegt.
Gribu uzsvērt mūsu viedokli – Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Šeit cienām visas Latvijai dārgās vērtības, un Latvijas karogu liekam goda vietā. Esam ieguldījuši daudz spēku, lai savestu kārtībā Torņakalna memoriālu, Brīvības pieminekli, Brāļu kapus.
Arī manu vecomammu un mammu 14. jūnijā aizveda uz Sibīriju no Šķirotavas stacijas. Tai pašā laikā arī man ir tiesības teikt, ka gribu dzīvot labākā Rīgā, bet nevēlos to panākt caur bļaustīšanos vai pretstatījumu. Strādājot kopā ar SC, izdarītas reālas lietas – latviešu kultūras kopšanā u. c. Mēs turamies pie norunām. Remontēsim Brāļu kapus? Vienojamies, dodam naudu, un viss notiek. Tāpat esam ieviesuši Līgo svinēšanas tradīciju krastmalā, kas kļuvusi par populāriem rīdzinieku svētkiem.
Trīs sasaukumos Rīgas domē man radies spriedums, kas varētu būt iemesls satraukumam par latviskās identitātes saglabāšanu, par ko daudz raksta arī jūsu avīzē. Ļoti daudz latviešu ir aizbraukuši no Latvijas, te vairojas sadalītas ģimenes, kurās vecāki vai bērni ir prom Īrijā vai Anglijā – tas rada bažas tautas zemapziņā. Mēs mēģinām mazināt bažas. Remontējam bērnudārzus un skolas, lai bērni sekmīgi varētu mācīties, un tēvi, mammas pārdomātu prombraukšanu. Tāpēc nepiekrītu un kategoriski noliedzu dažu teikto, itin kā Maskavas spalvainā roka vada Rīgas domi.
– Amerika kungs, tas tomēr nenoliedz faktu, ka atsevišķi SC deputāti avīzēs raksta rakstiņus, kuri nekādi nav vērtējami par šai valstij un latviešiem draudzīgiem, lai neteiktu, ļauniem. Politiskiem cilvēkiem nebūtu jāizliekas to nemanām.
– Es pamanu! Es nepiekrītu viņu domām!
– Vai un kādas ir principiālas lietas, kas jūs atšķir no “Saskaņas centra”?
– Parlamentā deputāti lielā mērā nodarbojas ar sevis reklamēšanu un viedokļa afišēšanu…
– … to sauc – politiskā cīņa.
– Rīgā nav gadījumu, kad “GKR” un “SC” šādā plāksnē būtu cēlušās domstarpības. Rīgas deputāti arī nemēģina izrādīties “politiskās cīņas” veidā. Viņiem ir pienākumi. Attīstības vai Transporta komitejā, un četros gados iekrāta darba pieredze, kādas iepriekš daudziem nebija.
Mēs nestrīdamies, vai un cik latviešu, krievu skolas remontēsim. Man krievu nav rados, bet ģimenē mācījuši ar cieņu izturēties pret cilvēku, lai kādas tautības viņš būtu. Taču, protams, ka ikvienā tautā vairāk cienīs to cittautieti, kurš zinās šīs tautas vēsturi, kuram nebūs sveša attiecīgā kultūra – attiecīgi augsts inteliģences līmenis. Tas ir būtiski.
Un ne jau visus latviešus var raksturot kā gudrus un inteliģentus – vismaz tas daudzviet neizpaužas anonīmos interneta komentāros.
– Ne visi slēpjas. Bijušais domes deputāts Giļmans tagad kandidē no lindermaniešiem un vairākkārt pastāvējis par savu taisnību tiešos vārdos un pat tiesā. Būs ļoti interesanti un daudznozīmīgi, ja šoreiz viņu ievēlēs.
– Nevaru ietekmēt vēlētājus, taču, cerams, ka šo partiju neievēlēs domē un mums nebūs jāsaskaras ikdienas darbā. Varbūt 1% balsu viņi dabūs, taču attieksme, ar kādu “Dzimtā valoda” nāk uz vēlēšanām, manuprāt, šķeļ cilvēkus, un šādai attieksmei domē nav vietas.
– Bet, redziet, kā zinātņu doktors, LU pētnieks Berdņikovs piedalās šādā partijā, un tas ir kā ieskanējies zvaniņš, ja šādas kvalifikācijas cilvēku lindermaniešiem piesaistījies. No universitātes.
– Šīs partijas izpausmes, arī ar naudaszīmju zīmogošanu un citām ārišķībām nāk par sliktu sabiedrībai. Esmu jau stāstījis, ka ielu plāksnīšu akciju krievu valodā, ko izmēģināja arī Rīgā, pēc mana rīkojuma pārtrauca trīs stundu laikā.
Taču, ja šādas partijas iekļūtu domē, tad atkal celtu jautājumus par ielu nosaukumiem divās valodās un ne to vien. Viņi ir politiski huligāni, kas mēģina spekulēt uz šādu akciju rēķina, bet faktiski, lai vai tie būtu kaut zinātņu doktori vai pētnieki, tomēr nodara ļaunumu sabiedrībai.
– Klausoties par ziedojumu vākšanu Brāļu kapu sakopšanai, vai Rīgas pilsēta neiespētu kaut ko vairāk līdzēt šim pasākumam?
– Brāļu kapus un Brīvības pieminekli aprūpē īpaša pašvaldības aģentūra. Budžetā tai piešķir līdzekļus – ikgadēji, un šinī sasaukumā finansējums ir palielināts. Par 270 tūkstošiem latu, piemēram, šogad tiks rekonstruēti visi celiņi Brāļu kapos, un tas nav mazs līdzekļu apjoms, ko guldām svētvietu saglabāšanā. Arī Brīvības piemineklim saremontēta iekštelpa.
E. Līcītis: – Ēlertes kundze lika priekšā piemiņas istabu iekārtot pie Uzvaras pieminekļa.
– Manuprāt, tā būs apzināta cilvēku tracināšana.
– Kāpēc? Vēstures saglabāšana, informēšana.
– Ziniet, mēs pārlieku koncentrējamies uz politisku mērķu sasniegšanu. Cits labs kandidāts, Krauzes kungs no LZS izteicies, ka Rīgā trūkstot iedzīvotāju, latviešu – vajadzētu vismaz 100 tūkstošus vairāk. No kurienes tos ņems, pārcels? No laukiem, lai tie paliek pavisam tukši.
Šodien ir izvērtusies sacensība ar politisku izrādīšanos pat iedzīvotāju pārvietošanu, bet mūsu programma ietver skaidru četru gadu redzējumu. Remontēsim VEF Kultūras pili, skolas, bērnudārzus, labosim ielas – to mēs darīsim.
– Cilvēki vēršas gan pie valsts, gan pie pašvaldības – vai nevar paplašināt Dziesmu svētku estrādi, kur daudziem nepietiek vietas.
– Mežaparka estrāde ir valsts nozīmes pieminekļa statusā, tāpat kā Brāļu kapi. Pirms gadiem astoņiem bija diskusija būvēt lielāku, ietilpīgāku estrādi Mežaparkā, taču sekoja iebildes, ka būs jāizcērt ļoti daudz priežu Ķīšezera krastā. Tallinā ir lielāka estrāde ar 60 000 vietām, taču redzamība no pēdējām rindām ir ļoti ierobežota, kaut ko var saskatīt ar binokli. Mežaparka celtne piedzīvojusi pārvērtības, remontēta, “uzpucēta”, taču kultūrvēsturiska pieminekļa statuss neļauj nekādu dižu pārbūvi. Vai – sabiedrībai jāizšķiras par vēsturiskās auras saglabāšanu vai teorētiski iespējamu laukuma izplešanu, iespējams, arī ar koku ciršanu.
V. Krustiņš: – Laiks iet uz priekšu, bet nemitējas kritizēšana par sliktu pārvērtību brīvostā. Jūs tur esat valdes priekšsēdētājs – jāatbild!
– Debate, itin kā Rīgas brīvostā pakūpējuši 40 miljoni, ir kategoriski noraidāma. Valsts kontroles pārbaudāmā periodā veica ostas padziļināšanas un kuģu ceļa paplašināšanas programmu, veica dzelzceļa izbūvi Kundziņsalā, pirka velkoņus – un tie ir par šiem miljoniem reāli izdarītie darbi. VK apšauba procedūras pareizību, bet ne jau naudas ieguldījumu.
Izdarītais kalpoja, lai Rīga izvirzītos 1. vietā starp Baltijas ostām, un mēs gribam pamatot šādas rīcības likumu. To tagad vērtē tie, kas seko likumu izpildei.
E. Līcītis: – Taču Valsts kontrole nav politiska partija, un vai atzinums par 40 miljonu latu iespējamu nesaimnieciskumu nav vērā ņemams?
– Šos 40 miljonus saskaitīja Reformpartijas politiķi, un šo skaitli paķēra žurnālisti. Es jums noskaitīju paveiktos darbus, kur nauda ieguldīta un nekur nav pazudusi. Šobrīd ostā veic pārbaudi par pusmiljona lietderīgu izlietojumu – vai tas ir vai nav noticis atbilstoši likumam. Tie ir jautājumi, vai bijusi pamatota pensionāru karšu iegāde, vai ziedojums Liepājas jūrskolai bijis lietderīgs – un par to būs atzinums. Bet neviens santīms ostā nav nedz nozagts, nedz aizvests.
