Mobilā versija
+14.9°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
25. marts, 2015
Drukāt

Andris Bērziņš: Atcerēties, nekad neaizmirst un vairs nepieļaut! (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna pie Brīvības pieminekļa par godu Komunistiskās genocīda upuru piemiņas dienai

Godātie klātesošie!

Atcerēties, nekad neaizmirst un neko tam līdzīgu nepieļaut! Ar šādām domām ik gadu 25.martā mēs pulcējamies pie Brīvības pieminekļa, lai mūsu tautas sēru dienā būtu kopā un atcerētos tos, kuri palika Sibīrijas plašumos. Pirms sešdesmit sešiem gadiem – 1949.gada 25. martā vairāk nekā 42 tūkstoši nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz Sibīriju, sākot savu moku ceļu.

Cilvēces un Latvijas vēstures tumšākās lappuses saistās ar kariem, kuros gājuši bojā desmitiem miljonu cilvēku. Otrais pasaules karš kļuva par 20. gadsimta lielāko traģēdiju, kad tika mainītas valstu robežas un mērķtiecīgi iznīcinātas veselas tautas. Latvija un visa Baltija, divu totalitāru režīmu vienošanās rezultātā, zaudēja savu valstisko neatkarību un, necilvēcīgu represiju rezultātā, ievērojamu daļu savu iedzīvotāju.

Simboliski, ka mūsu tautas sēru diena 25.marts, kurā pieminam komunistiskā genocīda upurus, sakrīt ar Māras dienu, kurā pēc tautas ticējumiem koki jūt sāpes, tāpēc tos nedrīkst ne lauzt, ne cirst, ne aizskart. 1949.gadā mūsu Latvijas kokā šī smagā brūce tika cirsta jau otro reizi, kopš 1941.gada izvešanas.

Visus padomju okupācijas gadus šie noziegumi tika noklusēti. Vara iznīcināja nevainīgus cilvēkus, kuri dzīvoja savā zemē, to mīlēja, tai strādāja. Ir grūti pat aptvert katru cilvēcisko traģēdiju, kas slēpjas aiz šīs baisās patiesības.

Soli pa solim mēs piešķiram konkrētus vaibstus mūsu tautas sāpju ceļiem. Top dokumentālās un mākslas filmas, tiek rakstītas grāmatas, kurās baigie gadi atainojas personisku stāstu veidā. Stāsta aculiecinieki un nākamās paaudzes, kas šos stāstus dzirdējušas no vecākiem un vecvecākiem. Šāds process ir nepieciešams mūsu tautai, un arī pasaulei ir jāzina šī baisā patiesība.

Melānija Vanaga, Sibīrijas ciešanu grāmatas “eļupes krastā” autore rakstīja: “Atpakaļ pēc 16 gadiem es braucu kā melnu ciešanu bezdibeni izbridis, izmocīts cilvēka rēgs ar cerībām dzimtenē atkal pārdzimt cilvēkā.”

Šodien, pieminot upurus un godinot tos, kas izdzīvoja, mums jāatceras, ka lielākais noziegums ir: liegt cilvēkam būt cilvēkam. Šie noziegumi to liedza, atņemdami visu dārgāko – dzimteni, ģimeni un dzīvību.

Lai šīs dienas piemiņa ir nepārprotams brīdinājums visiem tiem, kas joprojām cenšas okupēt brīvas un neatkarīgas valstis, radot ciešanas un liedzot cilvēkam būt cilvēkam, pārliecībā, ka paši paliks nesodīti. Tādēļ mēs ik gadu piemiņas brīžos nākam kopā, lai neļautu aizmirst noziegumus pret cilvēci, lai tie vairs nekad neatkārtotos!

Mūžīga piemiņa visiem, kas gājuši bojā deportācijās.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ikgadējā 9.maija ņirgāšanās par izsūtīto Atbildēt

    Ikgadējā 9.maija publiskā ņirgāšanās par izsūtīto un nogalināto piemiņu ir liecība tam, kā mēs ATCERĒSIMIES, NEKAD NEAIZMIRSĪSIM UN NEPIEĻAUSIM! Katru gadu 9.maija murga laikā nespēju skatīties acīs latviešu vecīšiem, gribas lūgt tiem piedošanu par to, ka tiek pieļauta šāda izsūtīto un nogalināto zaimošana, ļaujot slepkavām atklāti dzīrot un ļaujot slepkavām visiem zombēt, ka tie nav slepkavas, bet gan ir varoņi!!!!!!!

  2. Kas tad, lūdzu, notiek 9.maijā!? Atbildēt

    Kas tad, lūdzu, notiek 9.maijā!? Oficiāli tiek atļauts deportēto cilvēku slepkavām un to pēctečiem dzīrot pie okupācijas pieminekļa – nogalināja, izsūtīja un 9.maijā skaļi to svin deportēto bērniem un mazbērniem aiz pazemojuma sajūta nezinot kur likties!!! IKGADĒJAIS MAIJA MURGS!!!

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Ko sagaidāt pēc noklausīto oligarhu sarunu publicēšanas?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+