Foto – LETA

Andris Bērziņš: “Jābeidz kolektīvā bezatbildība!” 0

Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar Saeimā uzstājās ar tradicionālo pavasara sesijas noslēguma uzrunu deputātiem.

Reklāma
Reklāma

 

RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Savu sakāmo prezidents sāka ar atgādinājumu, ka iedzīvotāju uzticības līmenis parlamentam un valdībai pašlaik īpaši neatšķiras no 10. Saeimas pēdējiem mēnešiem. Tādēļ prezidents aicināja tautas kalpus paškritiski vērtēt gan savu darbu, gan valsts pārvaldes sistēmu kopumā. Viņš arī dalījās ar padomiem, kā varētu atgūt tautas uzticību.

“Apmeklējot Latvijas pilsētas un novadus, esmu pārliecinājies, ka iedzīvotājiem ir apnicis tas, ka nepaiet ne pāris mēnešu pēc jaunas valdības sastādīšanas, kad jau sākas runas, par iespējamu tās krišanu. Parasti starp koalīcijas partijām vienmēr atradīsies kāds politiskais spēks, kam būs izdevīga pašmērķīga kašķēšanās un valdības šūpošana. Cita visai bieži novērota parādība Latvijas politiskajā situācijā ir aina, kad acīmredzami vājš ministrs netiek atcelts tikai tādēļ, ka to ierobežo koalīcijas līgums. Šāda kārtība ir pilnīgi ačgārna un pretrunā ar valsts un sabiedrības interesēm,” uzrunā deputātiem teica A. Bērziņš, atgādinot, ka jau pirms diviem gadiem vērsis uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot pārvaldes modeli. Pērn viņš šim nolūkam izveidojis speciālu ekspertu grupu un rudenī tās secinājumi tikšot iesniegti parlamentam konkrētas likumdošanas iniciatīvas formā. Prezidenta mērķis esot stiprināt izpildvaru, lai panāktu stabilākas valdības un lielāku premjera atbildību.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Jāmaina pašreizējā kārtība un kolektīvās bezatbildības vietā jāvirzās uz premjera atbildību par savu komandu,” uzskata A. Bērziņš.

Andris Bērziņš sprieda, ka Latvija varētu atteikties no principa, ka parlaments apstiprina valdību kā kopumu.

Pietiktu ar ministru prezidenta apstiprināšanu Saeimā. Pēc apstiprināšanas amatā tikai premjers izvēlētos ministrus, ar kuriem strādāt kopā, un viņam nebūtu jālūdz parlamenta atbalsts, lai tos ieceltu amatā. Prezidents arī mudina domāt par konstruktīvās neuzticības balsojumiem, kas paredz parlamenta deputātiem pienākumu vienlaikus ar neuzticības balsojumu vecajai valdībai apstiprināt jauno premjeru.

Runājot par gada laikā paveikto, Valsts prezidents pirmkārt izcēla Eiro ieviešanas likuma pieņemšanu. “Līdz ar dalību eirozonā Latvija iegūs papildu stabilitāti. Eiro atvieglos darbu mūsu eksportētājiem, padarīs Latviju pievilcīgāku investīcijām un visbeidzot ciešāk iekļaus mūs Eiropas kopīgajā ekonomiskajā telpā, veicinot konkurētspēju un izaugsmi,” ir pārliecināts A. Bērziņš, kurš pirms politiķa karjeras bija baņķieris.

Tāpat viņš izcēla Fiskālās disciplīnas likumu, kura mērķis ir novērst izšķērdību un nesamērīgus budžeta tēriņus. Arī grozījumi pilsonības likumā esot “liels solis uz priekšu, lai nostiprinātu Latvijas pilsoņu kopumu un paplašinātu valsts tiesiskās saiknes ar tai piederīgajiem”. Vienlaikus gan prezidents lika noprast, ka dubultpilsonību atrunājošās normas vēl būtu uzlabojamas.

Reklāma
Reklāma

Pagājušajā gadā prezidents piecas reizes izmantojis Satversmē paredzētās tiesības nodot Saeimai likumprojektus otrreizējai caurlūkošanai, piemēram, grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, grozījumus Zinātniskās darbības likumā un grozījumus Aizsargjoslu likumā. Viņš pauda gandarījumu, ka kopumā Saeimas deputāti veikuši nepieciešamās korekcijas nepilnību novēršanai.

Tāpat prezidents pēdējā laikā vairākkārt vērsies parlamentā, lai piedāvātu grozīt spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī izdevis vairākus rīkojumus izpildvarai. Piemēram, Tieslietu ministrija pēc Rīgas pils iniciatīvas pašlaik izstrādā priekšlikumus pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai. Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie priekšlikumiem, lai nodrošinātu iespēju agrāk iegūt vidējo izglītību. Pamatojoties uz prezidenta rīkojumu par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, valdība pieņēmusi lēmumu par zemes fonda izveides modeli.

Savas runas beigās prezidents novēlēja deputātiem uzkrāt spēkus rudens sesijai, jo priekšvēlēšanu periodā tautas kalpiem domu skaidrība būšot nepieciešama vairāk nekā citkārt.