Mobilā versija
+0.6°C
Eleonora, Ariadne
Otrdiena, 21. februāris, 2017
18. novembris, 2013
Drukāt

Andris Bērziņš: Karavīra profesija ir nepārtraukts apmācību process (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš (no kreisās) un Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube piedalās Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas gadadienai veltītajā Nacionālo bruņoto spēku vienību militārajā parāde 11.novembra krastmalā.

Karavīri un zemessargi! Godātie klātesošie!*

Latvijas valsts 95.gadskārtas svētku dienu ieskandina militārā parāde Daugavas malā, Latvijas valsts galvaspilsētā – Rīgā. Tas ir notikums ne tikai rīdziniekiem, bet arī daudziem – gan tuviem, gan tāliem viesiem.

Esam lepni, ka arī šodien Latvijas karavīriem līdzās parādes ierindā ir mūsu sabiedrotie, ar kuriem kopā pildām uzdevumus starptautiskajās operācijās un apgūstam militārās iemaņas: mūsu tuvākie kaimiņi – lietuvieši un igauņi, tostarp no Baltijas aizsardzības koledžas, mūsu sabiedrotie Ziemeļeiropā – norvēģi, zviedri, dāņi un briti, kā arī Vācijas un ASV karavīri.

Šobrīd mūsu karavīri godprātīgi un profesionāli pilda pienākumus Latvijā un operācijās ārpus mūsu zemes. Arī Latvija savulaik saņēma šādu atbalstu – Brīvības cīņās par neatkarīgu un brīvu Latviju līdzās mūsu karavīriem cīnījās arī igauņu un poļu karavīri, britu un franču jūrnieki.

Karavīra profesija ir nepārtraukts apmācību process, kas prasa ne tikai lielus finanšu un laika resursus, bet arī pašu karavīru vēlmi un apņemšanos apgūt jaunas zināšanas un iemaņas, lai augtu kā personība un spētu sadarboties ar sabiedrotajiem. Spilgts apliecinājums šādas sadarbības nozīmei bija novembra sākumā Baltijas valstīs un Polijā notikušās vērienīgās NATO un partnervalstu mācības Steadfast Jazz 2013”.

Man personīgi bija iespēja vērot mācību norisi gan Ādažos, gan Polijas teritorijā. Varu droši teikt, ka mūsu karavīri līdzās citu valstu mācību dalībniekiem demonstrēja augstu profesionālo sagatavotību un ikvienam karavīram visvairāk nepieciešamās īpašības – drosmi un pārliecību par sevi.

Ik gadu paplašinās profesionālo karavīru un zemessargu sadarbība, īpaši Zemessardzes vienību apmācību jomā. Ne velti Zemessardze ir spējusi sagatavot un nodrošināt Eiropas Savienības Kaujas grupas dežūrām gandrīz simtu profesionālu zemessardzes karavīru.

Ik gadu Zemessardzes rindas papildina gados jauni cilvēki. Īpašs prieks par jauniešiem, kas savu brīvo laiku pavada Jaunsardzē, gūstot rūdījumu, valstisku domāšanu un jaunus draugus, uz kuriem varēs paļauties turpmākajās dzīves gaitās.

Augstu vērtējama bruņoto spēku un robežsardzes, policijas un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieaugošā sadarbība gan sabiedriskās kārtības un drošības sardzē, gan kopīgās mācībās.

Šodien, esot šeit krastmalā un demonstrējot mūsu sasniegto valsts aizsardzības un sabiedrības drošības jomā, jūs visi sniedzat savu īpašu dāvanu – savu ieguldījumu Latvijas valsts nākotnes izaugsmē! Paldies jums par to!

Dievs, svētī Latviju!

*Latvijas Valsts prezidenta uzruna svinīgajā Nacionālo bruņoto spēku parādē

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vispirms Latvijas karavīram jābūt savas (ne šīs) valsts patriotam. kuram vārdi “Gods kalpot Latvijai” tiek izteikti no savas sirds sajūtas, ka Latvija ir mana vienīgā Dzimtene un es esmu gatavs to aizstāvēt. Ja ik katrs domās, ka Latvija ir mana Dzimtene un ka no manis ir atkarīga tās nākotne (sevisķi tas attiecas uz tautas izvēlētiem priekšstāvjiem), ka kolabracionisms ir latviešu nācijas briesmas. tad nākošajam paaudzēm atstāsim mūsu Latviju (ne šo Latviju)

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Bondars šarmēs

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un partija “Latvijas attīstībai” kā kopīgo Rīgas mēra amata kandidātu pašvaldību vēlēšanām izvirzījusi LRA līderi Mārtiņu Bondaru. Izveidots arī priekšvēlēšanu logo, kurā attēlota atslēga, ko veido Bondara iniciāļi – vārda un uzvārda pirmie burti M un B, un uzraksts “Mērs Bondars”.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (5)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+