×
Mobilā versija
+6.6°C
Mirta, Ziedīte
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
18. novembris, 2013
Drukāt

Andris Bērziņš: Karavīra profesija ir nepārtraukts apmācību process (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš (no kreisās) un Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube piedalās Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas gadadienai veltītajā Nacionālo bruņoto spēku vienību militārajā parāde 11.novembra krastmalā.

Karavīri un zemessargi! Godātie klātesošie!*

Latvijas valsts 95.gadskārtas svētku dienu ieskandina militārā parāde Daugavas malā, Latvijas valsts galvaspilsētā – Rīgā. Tas ir notikums ne tikai rīdziniekiem, bet arī daudziem – gan tuviem, gan tāliem viesiem.

Esam lepni, ka arī šodien Latvijas karavīriem līdzās parādes ierindā ir mūsu sabiedrotie, ar kuriem kopā pildām uzdevumus starptautiskajās operācijās un apgūstam militārās iemaņas: mūsu tuvākie kaimiņi – lietuvieši un igauņi, tostarp no Baltijas aizsardzības koledžas, mūsu sabiedrotie Ziemeļeiropā – norvēģi, zviedri, dāņi un briti, kā arī Vācijas un ASV karavīri.

Šobrīd mūsu karavīri godprātīgi un profesionāli pilda pienākumus Latvijā un operācijās ārpus mūsu zemes. Arī Latvija savulaik saņēma šādu atbalstu – Brīvības cīņās par neatkarīgu un brīvu Latviju līdzās mūsu karavīriem cīnījās arī igauņu un poļu karavīri, britu un franču jūrnieki.

Karavīra profesija ir nepārtraukts apmācību process, kas prasa ne tikai lielus finanšu un laika resursus, bet arī pašu karavīru vēlmi un apņemšanos apgūt jaunas zināšanas un iemaņas, lai augtu kā personība un spētu sadarboties ar sabiedrotajiem. Spilgts apliecinājums šādas sadarbības nozīmei bija novembra sākumā Baltijas valstīs un Polijā notikušās vērienīgās NATO un partnervalstu mācības Steadfast Jazz 2013”.

Man personīgi bija iespēja vērot mācību norisi gan Ādažos, gan Polijas teritorijā. Varu droši teikt, ka mūsu karavīri līdzās citu valstu mācību dalībniekiem demonstrēja augstu profesionālo sagatavotību un ikvienam karavīram visvairāk nepieciešamās īpašības – drosmi un pārliecību par sevi.

Ik gadu paplašinās profesionālo karavīru un zemessargu sadarbība, īpaši Zemessardzes vienību apmācību jomā. Ne velti Zemessardze ir spējusi sagatavot un nodrošināt Eiropas Savienības Kaujas grupas dežūrām gandrīz simtu profesionālu zemessardzes karavīru.

Ik gadu Zemessardzes rindas papildina gados jauni cilvēki. Īpašs prieks par jauniešiem, kas savu brīvo laiku pavada Jaunsardzē, gūstot rūdījumu, valstisku domāšanu un jaunus draugus, uz kuriem varēs paļauties turpmākajās dzīves gaitās.

Augstu vērtējama bruņoto spēku un robežsardzes, policijas un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieaugošā sadarbība gan sabiedriskās kārtības un drošības sardzē, gan kopīgās mācībās.

Šodien, esot šeit krastmalā un demonstrējot mūsu sasniegto valsts aizsardzības un sabiedrības drošības jomā, jūs visi sniedzat savu īpašu dāvanu – savu ieguldījumu Latvijas valsts nākotnes izaugsmē! Paldies jums par to!

Dievs, svētī Latviju!

*Latvijas Valsts prezidenta uzruna svinīgajā Nacionālo bruņoto spēku parādē

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vispirms Latvijas karavīram jābūt savas (ne šīs) valsts patriotam. kuram vārdi “Gods kalpot Latvijai” tiek izteikti no savas sirds sajūtas, ka Latvija ir mana vienīgā Dzimtene un es esmu gatavs to aizstāvēt. Ja ik katrs domās, ka Latvija ir mana Dzimtene un ka no manis ir atkarīga tās nākotne (sevisķi tas attiecas uz tautas izvēlētiem priekšstāvjiem), ka kolabracionisms ir latviešu nācijas briesmas. tad nākošajam paaudzēm atstāsim mūsu Latviju (ne šo Latviju)

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+