Foto no Latvijas vēstniecības Kazahstānā arhīva

Andris Bērziņš varētu atklāt pieminekli latviešiem Kazahstānā 
 0

Aizvadītajā rudenī Kazahstānas Karagandas apgabala Spaskā uzstādīto pieminekli Staļina režīma represētajiem Latvijas iedzīvotājiem savas vizītes laikā maija beigās varētu atklāt Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, vedot līdzi sauju Latvijas zemes, liecina neoficiāla informācija. 



Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Spaskas ciematā 20. gadsimta 30. – 50. gados atradās viena no lielākajām labošanas darbu nometnēm PSRS. Tā ietilpa tā saucamajā Karlagā jeb Karagandas nometņu sistēmā, kuru 1931. gadā padomju valsts represīvie orgāni pēc Maskavas norādes sāka veidot par “neuzticamām” vai “naidīgām” turētām personām. Kādu brīdi Spaskā izmetināja “tautas ienaidnieku” sievas un bērnus, bet drīz šurp sāka vest ieslodzītos no citām soda nometnēm. Jau 1941. gada jūnijā tur organizēja “specnometni Nr. 99” īpaši karagūstekņiem un internētajiem. Cilvēkus izmantoja smagos darbos ogļu un rūdas raktuvēs, dažādās tautsaimniecības būvēs. Lēš, ka kopumā līdz 1959. gadam, kad Karlags kā politieslodzīto ieslodzījuma vieta tika likvidēts, caur to izgāja vismaz 800 tūkstoši personu. Konkrēti Spaskā pēc kara smagos apstākļos turēja aptuveni 70 tūkstošus karagūstekņu no Vācijas, Itālijas, Japānas, kurus cita starpā nodarbināja Karagandas pilsētas celtniecībā. Latvieši šajā vietā nonāca gan 1937. – 1939. gada Lielā terora laikā, gan vēlāk kā gūstekņi no latviešu leģiona.

Spaskas ieslodzīto vidū bija arī Somijas, Francijas, Ungārijas, Polijas, Čehoslovākijas, Austrijas, Rumānijas pilsoņi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau kopumā 22 valstis uzstādījušas piemiņas zīmes saviem ļaudīm Spaskas memoriālā. Pagājušajā rudenī to pēc Latvijas vēstniecības Kazahstānā iniciatīvas izdarījusi arī Latvija. Tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas veidotais piemineklis “Pieta” stilistiski atgādina padomju režīma upuru memoriālu Torņakalnā.

“Paņēmiens ir līdzīgs – tēls no diviem akmens blokiem. Robustā, skaudrā izteiksmē,” stāsta tēlnieks. Aplūkojot piemineklim atvēlēto vietu, Jaunzemam acīs iekritusi netālu esošā, arī no plēstiem akmens blokiem japāņu tēlnieku darinātā piemiņas zīme saviem tautasbrāļiem. Kļuvis skaidrs, ka stepē tāds stils iederas vislabāk. Akmens ir vietējais, Kazahstānas, un apstrādājuši to sava amata meistari Karagandā. “Sākumā aizbraucām ar arhitektu Pogu, lai apskatītu nometnes vietu, izzinātu situāciju un vēsturi. Nosūtīju skici ar izmēriem, aizbraucu pats uz darbnīcu, sazīmēju uz akmens, kur jāurbj. Viņi uztaisīja tik labi, kā es pat nebiju cerējis,” gandarīts ir Jaunzems. Uzraksts uz pieminekļa četrās valodās (latviešu, kazahu, angļu un krievu) vēsta: “Represēto Latvijas iedzīvotāju piemiņai.”

Latvijas vēstnieks Kazahstānā Juris Maklakovs apstiprināja, ka nodoms atklāt piemiņas vietu Latvijas Valsts prezidenta vizītes laikā pastāv, taču no tuvākiem skaidrojumiem atturējās. Iespējams, atklāšana būs pieskaņota 31. maijam, ko Kazahstāna atzīmē kā politiski represēto dienu un kad uz Spasku saskaņā ar prezidenta Nursultana Nazarbajeva nostāju jādodas valsts valdības locekļiem un augstākajiem ierēdņiem. Turp tiek aicināti arī Astanā rezidējošie ārvalstu vēstnieki.