Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. decembris, 2012
Drukāt

Andris Buiķis: Latvijai nekā katastrofāla neredzu


Foto - Arnis TerzensFoto - Arnis Terzens

Saistībā ar histēriju par šā gada 21. decembrī it kā sagaidāmo pasaules galu, šķiet, vismierīgākā sabiedrības daļa ir tieši eksaktie zinātnieki – fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi. Lielākoties viņi visi aicina uz to lūkoties filozofiski, jo ir pārliecināti – pasaule nekur nepazudīs, jautājums tikai, kas notiks ar cilvēku…

 

Tā spriež arī Latvijas gaišākie prāti. Par to, kā pasaules galu izprot un ko šajā sakarībā spriež, aicinājām izteikt viedokli matemātiķi, Latvijas ZA akadēmiķi, Saeimas deputātu ANDRI BUIĶI.

 

 

– Kas ierakstīts jūsu ikdienas gaitu plānotājā kā pirmais paveicamais darbiņš nākamajā rītā pēc pasaules gala?

– Uzreiz neatceros, kas ieplānots tieši tajā dienā, bet katrā ziņā man pietiekami blīvi ir “aizrakstīts” gan viss janvāris, gan arī februāris.

Ja runājam gluži nopietni, tad jāatzīst, ka par šo tematu pieņēmumu ir ļoti daudz. Piemēram, tāds, ka varētu vietām apmainīties dienvidu un ziemeļu poli. Zemes magnētiskais pols jau tāpat krietni vien mainījis iepriekšējo atrašanās vietu. Tikpat nopietni aplūkojama prognoze, ka cilvēci visā pasaulē sagaida vismaz trīs absolūtas tumsas dienas jeb dzīve bez elektrības. Es labprāt vērstu uzmanību arī uz to, par ko atbildīgi cilvēki runājuši jau sen, īpaši pēc pēdējās dabas stihijas, kas skāra Ņujorku, applūdinot metro un paņemot cilvēku dzīvības.

Proti, par situāciju, ka pēdējo gadu laikā pārsteidzoši bieži notiek postošas vētras, kas iepriekš bija novērotas labākajā gadījumā reizi simts gados. Tagad varam runāt jau par divām tādām vētrām gadā. Tomēr šādas globālas kritiskas situācijas piespiež cilvēkus mainīt domāšanu, un tas, manuprāt, ir visbūtiskākais. Notiek cilvēces apziņas paplašināšanās.

To īpaši izjūtam Eiropas Savienībā, lai gan tas attiecināms faktiski uz visām pasaules valstīm. Banku lobiji, to alkatība un mantrausība vispirms izraisīja ļoti nopietnu ekonomisko krīzi, no kuras, kā liecina prognozes, pasaule rāpsies laukā vēl vismaz desmit gadus. Tāpēc patlaban vissvarīgākais jautājums ir šāds: vai cilvēce kā suga tādā veidā, kā patlaban dzīvo, ir spējīga normāli turpināt savu eksistenci? Un – vai tas, ka mēs gigantiskā apjomā patērējam naftu un gāzi, bet neizmantojam jaunās enerģijas, neliecina, ka pareizā atbilde uz šo jautājumu diemžēl ir noliedzoša?

– Vai tad jau ir atklātas tādas jaunās enerģijas, kas spētu aizstāt naftu un gāzi?

– Redziet, es zinu faktus par to, ka, piemēram, līdz 1942. gadam cilvēkus, kas par to atklāti runāja, vienkārši nogalināja.

Pietiek atcerēties kaut vai Nikolā Teslu, kurš jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā paziņoja, ka viņš spēj izstrādāt tehnoloģiju, kā jebkurā zemeslodes punktā jebkuram cilvēkam ļoti lētā veidā piegādāt pietiekamu daudzumu elektroenerģijas. Kā zināms, viņu prasmīgi nobremzēja, atsakot finansējumu un neļaujot savas ieceres īstenot. Gluži nesen, novembrī, Holandē notika trīs dienu starptautiska konference, kur atzīti pasaules zinātnieki un speciālisti – liela daļa no viņiem gan pakāpeniski vienkārši izstumti no klasiskās zinātnes – stāstīja tieši par jaunajiem enerģijas veidiem un resursiem. Gribu atgādināt, ka tad, kad Baraks Obama pirmo reizi kļuva par ASV prezidentu, jau pirmajā mēnesī projekta “Orion” attīstītāji nosūtīja viņam personīgi un vienlaikus arī ASV Kongresam vēstījumu, kurā aprakstīti visi mūsdienu zinātnei zināmie jaunie enerģijas iegūšanas veidi. Dažu īstenošanai nepieciešami vairāki gadi, savukārt citus varētu nodot cilvēces rīcībā jau pāris mēnešu laikā. Cik esmu informēts, vairāk par to nekas tā arī nav tapis zināms. Konference Holandē bija īpaša tāpēc, ka tajā nedominēja ierastās sarunas saistībā ar tā dēvētajām alternatīvajām enerģijām, piemēram, vēja ģeneratoriem u. tml., nē, runa bija par pilnīgi jauniem enerģijas iegūšanas veidiem, jauniem principiem.

– Un kādā veidā tad, jūsuprāt, mainās visas pasaules cilvēku domāšana, ja viņi par šīm lietām neko daudz nezina, savukārt progresīvus pētniekus ar dažādām metodēm izdzen no zinātnes?

– Diemžēl bagātie enerģijas uzņēmumi nopērk šādu cilvēku izgudrojumus, acīmredzot pat labi samaksā, pretim saņemot visas tiesības uz tiem, tad ieliek dziļi savos seifos un turpina iegūt naftu un gāzi, jo tas dod acumirklīgu peļņu, lielus jo lielus miljardus.

– Vai jūs tikai izsakāt cerību, ka cilvēces domāšana varētu mainīties, vai arī jūsu rīcībā ir fakti, kas liecina, ka tas patiešām ir gluži reāls process?

– Runa ir par tā dēvētajiem Šūmana viļņiem, kas darbojas starp jonosfēru un Zemes gruntsūdeņiem. Tie ir elektriskie lauki, kuru frekvence sakrīt ar čiekurveida dziedzera (epifīzes) darbību mūsu galvās. Un šo viļņu aktivitāte pēdējā laikā ievērojami pieaugusi, kas skaidri apliecina to, ka cilvēku domāšana jau ir mainījusies. Tā pārgājusi augstākās frekvencēs. Un Zeme gluži kā dzīva būtne reaģē uz mūsu apziņas maiņu un startē tai līdzi. Jāpiebilst, ka ik pēc divdesmit pieciem gadiem cilvēce šūnu līmenī sevi it kā aptaujā. Mēs paši to nemaz īsti neapzināmies, bet zinātnieki noskaidrojuši, ka nesenā laika periodā tie bijuši, piemēram, 1962. un 1987. gads, kad konstatēts – ļoti radikāli mainās cilvēku domāšana, un pēc tam cilvēce dodas pa jaunu ceļu. Nākamais šādas aptaujas termiņš ir šogad – 2012. gadā. Tieši tādā veidā es arī izprotu to, ko tagad visi dēvē par pasaules galu, proti – kritiski liela cilvēku masa saprot, ka tā turpmāk dzīvot vairs nevar, tāpēc tas ietekmē cilvēces kā sugas kopējo domāšanas frekvenci.

– Vai tas viss skar un varētu skart arī Latviju?

– Latvijai nekā katastrofāla nesaredzu. Mūsu tauta uz saviem pleciem iznesusi visu pēdējā laikposma smagumu, un mēs tagad jau patiešām esam pacēlušies gluži citā līmenī. Mēs jau ejam augšup.

Bet, ja apskatāmies uz Eiropu, sevišķi tās dienvidu daļu – Grieķiju, Itāliju, Spāniju –, šīm valstīm ar it kā pietiekami lielo ekonomiku, tad redzam, ka tur pati tauta ļoti karstasinīgi pretojas pārmaiņām. Tur cilvēki joprojām cīnās par savas dzīves bonusiem, par tā dēvēto trīspadsmito vai pat četrpadsmito algu un tamlīdzīgi. Un viņiem tās algas patiešām ir gluži citā līmenī. Piemēram, ierēdņi saņem pietiekami daudz atvieglojumu un dažādu papildpiemaksu, tāpēc viņi vēl nav gatavi mainīties.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+