Publicitātes foto

Andris Grafs: Dividenžu politikai ir jāstimulē uzņēmuma ilgtermiņa vērtības pieaugums un darbības efektivitāte 0

Esošā un arī turpmāk plānotā kārtība, kad visām valsts kapitālsabiedrībām ir noteikts vienots un liels procenta apmērs, kas jāmaksā dividendēs, nav uzskatāma par labo praksi. Starptautiskā prakse liecina, ka īpašnieki nosaka atšķirīgu dividenžu politiku un individuāli izvērtē katru kapitālsabiedrību, ievērojot uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, finanšu situāciju, nozari, kurā uzņēmums strādā, tirgus situāciju, kā arī investīciju plānus. Šāda pieeja veicina uzņēmuma vērtības pieaugumu, uzņēmumu darbības efektivitāti un vadības motivāciju palielināt ieņēmumus ilgtermiņā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Valsts ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no spējas sabalansēt valsts kā īpašnieka intereses ar uzņēmuma attīstības interesēm, lai netiktu pieņemti lēmumi kā īstermiņa risinājums valsts budžeta mērķu sasniegšanai. Tendence rāda, ka kopš 2009.gada, saglabājoties lielam procenta apmēram, kas valsts kapitālsabiedrībām jāmaksā dividendēs (90% no peļņas), faktiskie ieņēmumi no dividendēm samazinās. Ja 2009.gadā tie bija 197 milj. EUR, tad 2013. gadā un 2014. gadā attiecīgi 167 un 138 milj. EUR. 2015. gadā ieņēmumi no dividendēm par 2014. gada uzņēmumu peļņu ir 125 milj. EUR jeb teju 100% no plānotā. Arī turpmāk iecerēts noteikt valsts kapitālsabiedrībām saistības 2016.gadā dividendēs izmaksāt 90% no peļņas, 2017. gadā un 2018. gadā attiecīgi 75% un 70% no peļņas, paredzot iespēju atsevišķos gadījumos lūgt atļauju Ministru kabinetam noteikt atšķirīgu prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs un ietverama uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Būtisks aspekts, kas valstij kā uzņēmumu īpašniekam jāvērtē, ir dividenžu politikas ietekme uz uzņēmuma konkurētspēju ilgtermiņā, kā arī tās saistību ar uzņēmumam noteiktajiem finanšu un nefinanšu mērķiem. Piemēram, ja Latvijā atsevišķas kapitālsabiedrības pārsvarā tiek finansētas no valsts budžeta, tādējādi īstenojot valsts politiku, piemēram, kultūras jomā, būtu konceptuāli jāvērtē, vai par finanšu mērķi jānosaka peļņu un dividenžu izmaksu.

Starptautiskā labā prakse rāda, ka tieši uzņēmumu padomēm ir būtiska loma mērķu un stratēģijas definēšanā, kā arī valdes darbības uzraudzībā. Un tieši profesionālām padomēm, kuras plānots izveidot lielākajās valsts kapitālsabiedrībās no 2016.gada, būtu jāvērtē un jāsagatavo kvalitatīvu priekšlikumu īpašniekam lēmuma pieņemšanai par peļņas sadali un optimālu kapitāla struktūru uzņēmumā, izvērtējot ekonomisko ietekmi uz uzņēmuma darbību un attīstību.

Andris Grafs, Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) Latvijas pārstāvniecības vadītājs