Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. maijs, 2013
Drukāt

Andris Rāviņš: “Mums ir ambīcijas kļūt par mašīnbūves galvaspilsētu.”


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Jelgavā uz 15 vietām pilsētas domē pretendē 137 kandidāti no deviņiem sarakstiem – tostarp Zaļo un zemnieku savienība. Saraksta līderis Andris Rāviņš pilsētas darbu vada jau 12 gadus un ir gatavs to darīt arī nākamos četrus. Ar viņu saruna par to, kas Jelgavā mainījies un uz ko pilsēta orientējas nākotnē. 


 

– Transports, izglītība un uzņēmējdarbības veicināšana ir bijušas Jelgavas prioritāšu sarakstā. Ko līdz šim minētajās nozarēs izdevies īstenot, un vai iespējamā uzvara pašvaldību vēlēšanās šo prioritāšu sarakstu varētu mainīt?

– Neapšaubāmi uzņēmējdarbība bija, ir un būs mūsu prioritāte. Gribam veicināt un attīstīt mašīnbūves, inženierzinātņu, metālapstrādes, kā arī citu nozaru, piemēram, ķīmisko produktu – plastmasas un mēbeļu –, ražošanu, tāpat arī pārtikas produktu pārstrādi. Lai to sasniegtu un nodrošinātu investīcijas šajās nozarēs, ir nepieciešama nopietna izglītības bāze, kas veido radošus, uz inovācijām vērstus jauniešus. Tādēļ mūsu otra prioritāte ir izglītība. Ar akcentu uz arodizglītību un inženierzinātnēm.

No 1. septembra Jelgavā būs Tehnoloģiju vidusskola ar inženierzinātņu novirzienu. Skolas galvenais uzdevums ir veidot drosmīgus uz inženierzinībām vērstus jauniešus. Ļoti iespējams, ka, pabeidzot 9. klasi, jaunietis stiprinās savas prasmes kādā no mašīnbūves arodiem, bet esmu pārliecināts, ka šīs zināšanas noderēs ikvienā jomā.

– Cik lielā mērā izglītības sakārtošanā jūtama valsts līdzdalība? Jelgavā ir Amatu vidusskola, kas ir pašvaldības pārziņā un darbojas ar labiem panākumiem, kā arī valsts kūrētais Jelgavas tehnikums, kuram tik spoži neklājas. Vai jums ir izdevies ietekmēt tā sakārtošanu?

– Ceru, ka jaunā izglītības ministra vadībā darbs pie Jelgavas tehnikuma sakārtošanas turpināsies, turklāt daudz straujāk un noteiktāk. Diemžēl jāsaka, ka Ķīļa kungs nevienu no daudzām, varbūt arī vajadzīgām, reformām nenoveda līdz saprātīgam risinājumam.

Lai arī Jelgavas tehnikumam daudzreiz mainīti nosaukumi, tā būtība ir saglabājusies. Ir nepieciešams pabeigt mācību programmu reorganizāciju, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo izglītību. Neteikšu, ka pašlaik tehnikums strādā slikti, tieši pretēji – profesionālos konkursos, piemēram, topošie atslēdznieki gūst pirmās vietas valstī!

Uzskatu, ka tehnikumā jāattīsta un jāpaplašina mācību programma galdniecībā, jo tās ir iespējas izaugsmei. Nesen Jelgavā viesojās itāļu galdniecības arodskolas pārstāvji, ar kuriem pārrunājām jaunās tendences galdniecībai, kam klāt nāk dizains, konstruēšana, pilnkoka restaurācija un apstrāde. Tās ir jaunas zināšanas, kuras mēs, mežiem bagāta valsts, spējam pielietot koka izstrādē. Līdz šim vairāk esam attīstījuši apaļkoka pārstrādi un pārdošanu. Domāju, ka arī Latvijā jāveido pilnkoka izstrādājumi ar augstvērtīgu dizainu un augstu kvalitāti. Tādēļ centīsimies Jelgavas tehnikumu izveidot par tādu skolu, kurā īstenotos viss iepriekšminētais.

Aktuāla ir arī būvniecība, kas šodien ir nozare ar dinamisku attīstību. Pirms dažiem gadiem cilvēki bez profesijas sauca sevi par celtniekiem un pelnīja tūkstoš latus mēnesī. Tagad mēs runājam par celtniekam nepieciešamām prasmēm un zināšanām, kā arī attieksmi pret darbu. Tieši tādēļ būtiski ir atbilstoši šai situācijai sagatavot darbiniekus celtniecības nozarei.

– 12 gadi Jelgavas mēra amatā ir ilgs laiks, tomēr jūsu politiskie oponenti atzinuši, ka Jelgavā ir jūtamas un redzamas būtiskas pārmaiņas. Ko domājat par šādu opozīcijas vērtējumu, un ko pats uzskatāt par savu sasniegumu?

– Gribētu teikt, ka viss līdz šim paveiktais ir mūsu izveidotās komandas kopīgs darbs.

Paldies tiem deputātiem, kuri, nebaidoties no dažādiem vērtējumiem, balsojuši un atbal-stījuši daudzas labas lietas, kas pilsētai devušas izaugsmi. Pēc savas būtības es esmu inženieris, tādēļ man patīk sakārtotas lietas – lai ikviens mehānisms strādā precīzi un sasniedz izvirzītos mērķus. Tas ir iespējams tikai tad, ja visi zobratiņi ir savā vietā un darboties spējīgi.

Par veiksmīgu uzskatu uzņēmējdarbības attīstību – tā ir mašīnbūve un metālapstrāde.

Šajā laikā no Jelgavas nav aizgājis neviens mašīnbūves uzņēmums, tie ir tikai nākuši klāt un attīstījušies. Kā jau minēju – lai uzņēmējdarbība attīstītos, nepieciešams izglītots cilvēks. Izglītības reforma un visi ar izglītību saistītie jautājumi, kam esam veltījuši daudz uzmanības, manuprāt, arī ir veicinājuši pilsētas izaugsmi.

Protams, ir arī drosmīgi lēmumi, kas prasīja zināmu uzdrīkstēšanos. Ar to es domāju Jāņa Čakstes bulvāra projektu, kura īstenošanu mums reizēm pārmet, jo tajā ieguldītos līdzekļus, iespējams, varētu izlietot citādi. Var jau naudu novirzīt vienkārši “apēšanai”, bet man šķiet, ka ar šo projektu esam iedevuši pilsētai īpašu akcentu ar vēsturisku auru. Senas fotogrāfijas liecina, kāda bijusi pirmskara Driksas krastmalas apbūve. Šobrīd izdarītais tikai nedaudz atdevis pilsētai tās vēsturisko varenību, diženumu un skaisto arhitektūru.

– Kāda ir politiskā gaisotne Jelgavā – cik lielā mērā dažādās partijas savā starpā sadzīvo? Vai veidojas konstruktīva sadarbība?

– Ar visām pozīcijas partijām esam spējuši vienoties par lietām, kas veicina pilsētas attīstību. Taču arī opozīcija ir vajadzīga, jo neļauj ieslīgt pašapmierinātībā. Tomēr katrai lietai ir savs laiks.

2011. gadā pašvaldību vēlēšanās bija 17 saraksti, tagad tie ir deviņi. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, bet domāju, ka tas liecina par zināmu pilsētas iedzīvotāju uzticēšanos konkrētām partijām, kas sevi pierādījušas kā pilsētu attīstoši, nevis bremzējoši elementi.

Bet, lai ar padarītajiem darbiem varētu lepoties, deputātiem pirms tam ir nepieciešama drosme un sapratne balsot par lēmumiem.

– Ja iedzīvotāji arī uz nākamajiem četriem gadiem pilsētas vadību uztic jums, kas ir tas, ko vēl gribētos šeit izdarīt līdzās jau iesāktajiem lielajiem projektiem?

– Gribas nostiprināt Jelgavu kā mašīnbūves un autobūvniecības pilsētu. Domāju, ka tas visiem ir liels izaicinājums, jo pasaulē nav daudz tādu pilsētu. Šobrīd šajā nozarē esam atgriezušies – būvējam autobusus. Daudzi aizrāda, ka mēs tos tikai saliekam. Tomēr nevar ignorēt faktu, ka šeit nepieciešamas nopietnas zināšanas un prasmes, kuru esamību apliecina Holandes kompānija “VDL”. Tā ir uzticējusi mūsu rūpnīcai sava jaunā autobusa montāžu, pierādot – šeit ir precizitāte un radošums, jo, pateicoties mūsu inženieriem, šajā autobusā jau ir pilnveidotas daudzas lietas. Tas nozīmē, ka mēs spējam šādu darbu veikt.

Ja kopīgi ar “UVZ Baltija” uzbūvēsim jaunu vagonbūves rūpnīcu, tad pēc ražošanas apjomiem Jelgava kā mašīnbūves pilsēta šajā nozarē atgriezīsies visā savā varenumā, kāds tai savulaik bija. Tas nozīmē, ka cilvēkiem būs darbs, bet jauniešiem – motivācija studēt inženierzinātnes.

Taču Jelgava joprojām ir un paliks Zemgales sirds, Zemgales klēts. Tādēļ šeit apgūstam pārtikas nozares specialitātes, pavārmākslu. Gribētos pilsētā vairāk uzmanības veltīt tieši radošuma stiprināšanai, veidojot jaunrades namu, lielāku bibliotēkas ēku, lai mūsu cilvēkiem nav jābrauc uz Rīgu un visu nepieciešamo var atrast tepat.

Vēl jāstiprina universitāte zinātnes attīstības virzienā. Ar to domāju lietišķās zinātnes pilnveidošanu, lai uzņēmēji un zinātnieki aktīvi sadarbotos. Šāda savstarpēja sadarbība var radīt savu – Jelgavas “Nokia”.

– Jelgava ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta. Neraugoties uz to, daudzi joprojām uzskata, ka tā ir sava veida Rīgas piedēklis, kam galvaspilsētas tuvums atņem darbiniekus un kavē pilsētas ātrāku attīstību. Kāds ir jūsu redzējums?

– Mums nav jākonkurē ar galvaspilsētu. Jelgava kādreiz jau bija galvaspilsēta un ir baudījusi šā statusa priekšrocības un labumus. Šodien mums jāīsteno savi mērķi tapt par mašīnbūves un autobūves galvaspilsētu, par zinātnes un zināšanu apguves galvaspilsētu, jo mums ir viss – arī ambīcijas, lai tas notiktu.

Kādreiz Jelgava bija slavena ar to, ka daudzas lietas Latvijā tieši šeit notika pirmo reizi. Piemēram, pirmie žurnāli un laikraksti latviešu valodā tika izdoti Jelgavā, pirmie gaisa balonu svētki notika šeit. Uz “Academia Petrina” bāzes dibināta Latvijas Zinātņu akadēmija.

Arī šodien daudz kas no jauna rodas tieši Jelgavā. Piemēram, skolēnu elektroniskās braukšanas kartes. Tās atzinuši ne tikai pašmāju baņķieri, par inovatīvāko produktu to sauc arī Eiropas ekonomikas un finanšu žurnāli.

Mēs esam ieviesuši satiksmes inteliģento vadību, kas ir tikai nedaudzās Eiropas pilsētās, pašvaldības operatīvās informācijas centru, kas ir vienīgais Latvijā. Tā ka daudzās lietās atkal esam pirmie un stiprākie. Lai no mums mācās!

Vēlos palepoties ar lielāko biomasas koģenerācijas staciju, kas nupat tapusi Jelgavā. Tā nauda, kas citviet paredzēta gāzes piegādātājiem, šeit paliks Latvijas biomasas ražotājiem. Tā nav maza summa – aptuveni pieci miljoni latu, kas paliks vietējiem uzņēmējiem, daudziem dodot stimulu izaugsmei. Turklāt šā projekta realizācijā būtiska ir arī “zaļās pilsētas” domāšana, jo Eiropas pilsētu mēru pakta ietvaros esam parakstījuši mūsu komisāra Andra Piebalga iniciēto izaicinājumu par 20% CO2 izmešu samazinājumu. Līdz ar šīs katlumājas iedarbināšanu šoruden varēsim teikt, ka šo apņemšanos esam izpildījuši ar uzviju. Tagad strādāsim pie vēl ekonomiskāka ielu apgaismojuma izveides.

– Tie, kas apmeklējuši Jelgavā jaunbūvēto Mītavas tiltu, pauduši, ka pagaidām tas ved uz nekurieni. Kad tas mainīsies?

– Mītavas tilts ved uz Pasta salu, kuras rekonstrukcija tiks pabeigta šīs vasaras beigās. Sala tiek veidota par aktīvas atpūtas zonu jelgavnieku ģimenēm un pilsētas viesiem ar pludmali, rotaļu un sporta laukumiem un brīvdabas estrādi. Nākotnē Pasta salā notiks dažādi kultūras pasākumi, tostarp ledus, smilšu skulptūru festivāli.

Tiltam vienmēr ir divas funkcijas. Pirmā ir ļaut cilvēkam nokļūt no viena upes krasta otrā, bet otra ir pilsētvides funkcija. Pasaules prakse rāda, ka atpazīstami objekti veic ne tikai praktisku funkciju, bet arī veido pilsētas tēlu. Tie ir mākslas darbi, par kuriem šodien priecājas, jūsmo un apbrīno visi.

Tādēļ mums šodien nepieciešami mākslinieki un arhitekti, kas pilsētas uzdevumā īsteno lielus un skaistus monumentālus darbus, kas būtu aplūkojami arī pēc simt gadiem. Cerams, ka Mītavas tilts kļūs tieši par šādu objektu.

 

Publikāciju apmaksā PO 
”Zaļo un zemnieku savienība”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+