Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
23. oktobris, 2014
Drukāt

Andris Vilks: Īsa pamācība Lembergam – valsts budžeta ābece (23)

Foto: LETAFoto: LETA

Visi zina baronu Minhauzenu, kas ieguvis pasaules slavu ar saviem neticamajiem stāstiem, bet daudzi varbūt nenojauš, ka mums Latvijā ir pašiem savs Minhauzens no Ventspils, par kuru esmu runājis jau 2011. gadā. Taču, lai visiem būtu saprotams, par ko runa, jāatgādina dažas ābeces patiesības, kuras Lemberga kungam vai nu nav zināmas, vai arī tās tiek izmantotas manipulēšanai ar sabiedrības viedokli. Bet par visu pēc kārtas.

Pirmkārt, par aizņemšanos. Visas valstis aizņemas naudu iekšējos vai starptautiskajos finanšu tirgos, bet katrai valstij aizņemšanās cena atšķiras. Kā viens no galvenajiem kritērijiem ir valsts publisko finanšu stāvoklis; jo disciplinētāka valsts, zemāks deficīts un mazāks valsts ārējais parāds, jo aizņemšanās ir lētāka. 2010. gadā, krīzes visdziļākajā punktā, Latvija aizņēmās naudu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK), jo starptautiskie finanšu tirgi, ņemot vērā Latvijas ekonomikas un finanšu sistēmas stāvokli, nebija gatavi aizdot naudu Latvijai, vai arī aizņēmuma likmes bija pārāk augstas. Pēc aizdevuma programmas noteikumiem mums šī nauda tagad ir jāatdod. Pateicoties tam, ka valsts finanses ir sakārtotas un visi makroekonomiskie rādītāji ir pozitīvi, Latvija var aizņemties starptautiskajos tirgos par likmēm, kas zemākas par SVF un EK aizdevumam noteiktajām.

Otrkārt, nevienai valstij Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Grieķijai, nav norakstīti tie parādi, ko šīm valstīm ir aizdevušas starptautiskās organizācijas. Savukārt Grieķijā tika norakstīta tikai daļa no komercbanku īpašumā esošajām valsts parādzīmēm, un tieši privātais sektors bija tas, kas vissmagāk samaksāja par valsts dzīvošanu uz parāda. Lemberga kunga komentāri šajā jautājumā liek domāt, ka viņam sagādā grūtības saprast atšķirību starp valsts un privātajām finansēm.

Treškārt, šķiet, ka Lemberga kunga izpratne par valsts finansēm balstās uz šādu principu – aizņemties, iztērēt un neatdot. Bet tas ir taisnākais ceļš atpakaļ uz bezizeju. Ekonomikas attīstības pamats ir sakārtotas finanses un nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem. Tas ir bijis konsekvents manis kā finanšu ministra kurss, tas ir arī mans pienesums tautsaimniecībai. Neaizmirsīsim, ka sakārtotas valsts finanses ir priekšnoteikums arī tam, lai uzņēmumiem būtu pieejami kredīti komercbankās par saprotamām likmēm.

Kas attiecas uz valsts parādu, tad, acīmredzot, Lemberga kungs nav izpratis, ka tāpat kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam arī valstij parāds maksā naudu. Lai atmaksātu EK aizdevumu 2015. gadā, Valsts kase tālredzīgi aizņēmās naudu ārējos finanšu tirgos jau 2014. gadā par vēsturiski zemākajām likmēm. Tādējādi jēdziens, kas laikam Lemberga kungam nav pazīstams, ir “parāda pārfinansēšana par zemākām likmēm”. Ja viņš zinātu šo terminu, tad nebūtu izbrīnīts par to, ka 2014. gadā parāds ir pieaudzis, bet 2015. gadā tas būtiski samazināsies.

Jāpiebilst, ka, nepārbaudot Lemberga kunga minēto skaitļu precizitāti, varu teikt, ka viņa minētā ārējā parāda samazināšana par 3,3 procentpunktiem valstij ieekonomē 26 miljonus eiro parāda apkalpošanas izmaksās.

Mēģinot demonstrēt savu “kompetenci” valsts budžeta jautājumos, Lemberga kungs norādīja, ka, salīdzinot valsts izdevumus 2014. gadā pret 2010. gadu, ieņēmumi ir auguši, bet viņš nesaprotot, kurām nozarēm tie novirzīti. Īpaši Lemberga kungam varu atgādināt, ka aizsardzības budžets pieaudzis par 16% jeb 31 miljoniem eiro, izglītības nozarei un skolotāju algām kopumā nodrošināts 78 miljonu eiro pieaugums, bet veselības aprūpei iedalīti papildu 70 miljoni eiro.

Vēl, runājot par Lemberga kunga “saimnieciskajām dotībām”, atļaušos atgādināt, ka, piemēram, 2014. gadā Ventspils pašvaldības budžets zaudēja vairāk nekā 1,4 miljonus eiro tikai tāpēc, ka Lemberga kungs gribēja saglabāt īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtību.

Lai piedalītos valsts publisko finanšu pārvaldīšanā, ir nepieciešamas vismaz pamatzināšanas budžeta veidošanas principos. Ar šovmena dotībām diemžēl ir par maz, lai nodrošinātu budžeta pieņemšanu visas mūsu sabiedrības interesēs. Es kategoriski nepiekritīšu nevienam, kas mudina nepanesamus parādus uzkrāt Latvijas nākamajām paaudzēm. Šāda “saimniekošana” nav atbildīga politiķa un valstsvīra cienīga.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. “Latvijai arī turpmāk jāīsteno reformas vairākās jomās un īpaši jāmazina nabadzība-tādi ir Eiropas komisijas ieteikumi mūsu valstij.Brisele gaida,ka Latvija uzlabos sociālo situāciju,nodokļu politiku,mazinās bezdarbu un veiks vēl virkni svarīgu pārmaiņu.”
    Skat.”Pieaug saspīlējums nodokļu politikas dēļ”,LTV panorāma,2013.gada 9.maijs.
    Skat.arī”Latvijā aizvadītajā mēnesī par 2,6% pieaudzis trūcīgo skaits”,Delfi.lv,25.oktobris 2014 16:13 Ne Briseles,ne Ziemeļvalstu nodokļu sistēma “Vienotībai” taču neder!ES valstu obligātā veselības apdrošināšana arī!

  2. Vai tad algu dubultošana valsts uzņēmumu valdēm (pašam pēc tam sūdzētos par ministru zemajām algām) nav dzīvošana pāri saviem līdzekļiem?

  3. Kurš tad Lembergam,Šķēlem,Karginam,Krasovickim,Zaharjinam,Segalam,Loginovam utt.samazināja IIN? Un uz kā rēķina?

  4. Budžets uz kruķiem Atbildēt

    Jeb uz sociālā budžeta apcirpšanu balstītais Vilka budžets! “Latvija ir atguvusi zināmu ekonomiku stabilitāti,bet tas noticis uz iedzīvotāju rēķina,un ir radījis neparedzētas sociālās sekas ar kurām valdībai šobrīd ir pienākums tikt galā,norādīja Luminas.
    Viņš atzīmēja,ka vizītes laikā ar bažām ir ievērojis vairākas sociālekonomiskas problēmas,kurām ir jāpievērš tūlītēja uzmanība.Tās ir-augstais bezdarba līmenis,nabadzības pieaugums*,augsta emigrācija ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū,iedzīvotāju novecošana,nepietiekams atbalsts daudzbērnu ģimenēm,augstais pašnāvību skaits un cilvēku tirdzniecība,kā arī nepietiekami kapitālieguldījumi jaunu darba vietu radīšanā.”
    Skat.”`ANO: bagātības sadalījums Latvijā ir starp vismazāk vienlīdzīgajiem ES valstu vidū”,LETA,18.maijs 2012,16:21.
    *)Latvijai arī turpmāk jāīsteno reformas vairākās jomās un īpaši jāmazina nabadzība-tādi ir Eiropas komisijas ieteikumi mūsu valstij.Brisele gaida,ka Latvija uzlabos sociālo situāciju,nodokļu politiku,mazinās bezdarbu un veiks vēl virkni svarīgu pārmaiņu.”
    Skat.”Pieaug saspīlējums nodokļu politikas dēļ”,You Tube,LTV Panorāma,2013.gada 29.maijs.

  5. Te nu parādās divas pieejas ekonomikai: taupīt un saprātīgi izlietot nopelnīto naudu vai aizņemties un šķiesties ar naudu pa labi un pa kreisi. Tās ir divas cilvēku kategorijas, kuras pastāv kā ģimenē, tā sabiedrībā. Tāpat kā pastāv saimnieki un kalpi, kā pastāv priekšnieki un padotie. Saimnieks domā, kā es to naudu nopelnīšu, bet kalps – kā es to naudu saņemšu un tērēšu. Valstī saimnieka amats nosacīti pieder Finansu ministram, jo viņš ir valsts naudas turētājs, bet visi pārējie un zemākstāvošie domā, kā varētu no viņa izplēst sev “lielāku kumosu”. Un tad rodas visu iemīļotais sauklis:”man pienākas!” Neesmu dzirdējis, ka Vilks būtu kādreiz lietojis šo frāzi, bet Lembergu – daudzreiz, īpaši, ja tā ir valsts nauda! Tāpēc arī viņš ir neiztrūkstoši klāt pie valdības veidošanas (lasi: nākošās naudas sadales) un dažos vientiešos kotējas kā “labs saimnieks”.

    • Cilvēciņi jau mēdz izvēlēties sev kumīrus un ar prātu tos pārliecināt nevar. Labs piemērs Hodorkovskis Krievijā. Patiesībā viņš nav nekāds demokrāts, nekāds cilvēku aizstāvis. Šovinista daba spiežās pa visām spraugām tik sāk bišķi vairāk izpausties. Pēc būtības tāds pats kampējs kā Abramovičs, un citi galmam pietuvotie, tikai iedomājies izkļūt no bara un spēlēt savu spēli. Bet cilvēciņiem valag labu kungu un tie iedomājušies, ka tas ir viņš. Lembergs vspār nav nekāds valsts vīrs. Veikls cilvēciņš – jā: visu valsti redz caur Ventspils prizmu. Nopietnā situācijā viegli kļūs arī par nodevēju, ja tas būs viņam izdevīgi. Vienmēr ar visiem konfliktē un smīna, pat ZZS viņam kaut kāda specifiska loma – parādās kad vajag par kaut ko izšķirties, citu laiku sēž mierīgs. Ļoti atgādina pēc uzvešanas to krievu, Rīgas kolēģi. Abi runā par savu godīgumu un stulbu, zaglīgu valdību. Tas ir viņu kredo.

  6. Pietiek Vilciņ gaudot.Lembergs ir gudrs saimnieks un to nu viņam neatņemt.Źēl ka Lembergs netika par premjeru jo tad Latvija zelt un plaukt. Bet tev Vilcin gudrìbas ābece japamācās.

  7. Tad, kad Lembergs uzcels Ventspilī Krievijas trikoloru un pielīdzināsies tādiem kā Rotenbergi, Abramsoni un citi, tad neviens neuzdrošināsies par viņu ņirgāties.

  8. Visu cienju Vilka k-gam

  9. Paldies Vilka kungam!
    Skaidra valoda dod cerību arī tiem, kas sapinušies savā neziņā un skaistās frāzēs

  10. Ja visu to naudu kas ienāk Ventspilī caur Latvijas dzelzceļu sadalītu pa teritorijām vienmērīgi , Lembergs būtu nulle. Kāpēc no šīm smirdīgajām cistērnām, kas piesārņo visus šķērsojošos pagastus nekas netiek maksāts attiecīgiem pagastiem ? Tikai viss Ventspilij. Ja mēs nobloķētu dzelzceļu Koknesē, tad ko, Lembergam bankrots? Kur ir māka saimniekot, jebkurš prastu ne sliktāk ja naudu no šiem vagoniem sadalītu godīgi.
    Vilks ļot pareizi saka par Lembergu- Minhauzeu.

  11. Nu, nevajag, Vilka kungs, uzņemties, ‘Lāčplēša’ lomu Latvijas ekonomikas veidošanā ! Lembergs sevi ir pierādījis kā labu un gudru saimnieku Ventspili, no gruvušas krievu ‘ģerevņas’, pārvēršot, ziedošā pilsētā, jums, tā īsti, parādīt nav ko…, nu, tad, nespriediet, pirms, kāds nav pierādījis sevi jūsu vietā !!!

    • Premjera Māra Gaiļa laikā Lembergs panāca,ka Ventspilī paliek 80% un valstij 20% no ostas tranzīta(Gailis par to tika pie pus Ķipsalas un 2X brauca Mildā apkārt pasaulei).Ventspilī biji tik milzīga nauda,ka pat Antiņš būtu to apzogot savedis kārtībā! Nevienai citai Latvijas pilsētai nav tādas naudas,tamdēļ nevajag salīdzināt to ko nesaproti.

  12. otrs, kur izkalpojies un aizies tālēs zilajās, ta nospļauieties viņam par tautas problēmām

  13. NEKUR NEVILKS UZ VIETAS DRAZIS

  14. Jāatvainojas mana persona Jums neko neizteiks…bet vienmēr būšu Jūsu viedokļa pusē…lai Jums veicas turpmākajā darbībā

  15. Lai Dievs stav klat Andrim Vilkam un Latvijas lauzu pratiem!

  16. Vilks tikai aizmirsa piebilst, ka jau tagad delj siem nenormalajiem paradiem, katrs Latvijas iedziivotaajs jau no dzimsanas briiza ir paraadaa Eiropai 18.000 eiro.
    Vilks varbuut ir labs aprekinatajs sev un valdosajiem, bet ne tautai, kas vinus ieveel.
    Mums neviens nav pajautajis vai mes sadas saistiibas gribam??????????????????????????????????

    • Kad Godmanis beidza premjerēt,tad valsts kasē bija naudas trijem mēnešiem.Ja neaizņemtos,tad netiktu maksātas algas valsts sektorā(skolotājiem,ārstiem,medmāsām,ugunsdzēsējiem,karavīriem,sociālajiem darbiniekiem,policistiem un visiem pārējiem. Netiktu maksātas pensijas,jo naudas nebūtu. Kad kaut ko raksti,tad pacenties padomāt lat-krieviete!

  17. Visu cieņu Vilka kungam. Ļoti augsti vērtēju šo cilvēku

  18. Kādai gan izglītībai jābūt lai saprastu, ka Latvijai joprojām nav līdzekļu kredītu segšanai, bet tos pārfinansē
    nākamajām paaudzēm?

  19. Ko Vilks var saprast no “Lemberga modeļa” – aptīrīt visus 2 000 000 Latvijas iedzīvotāju, nelielu daļu ieguldīt Ventspilī ( 40 000 vai 2% no visas Latvijas), pie viena nokampjot nesamērīgu dalu no ES fondiem, panākot veiksmīga valsts vadītāja ( par kuru viņš nekādā gadījumā nepiekritīs būt) imidžu.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+