Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. aprīlis, 2016
Drukāt

Andrupenē meistaru dienās gatavo asuškas, kļockas un pancaku

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Muzejā “Andrupenes lauku sēta” nedēļas nogalē pulcējās vairāk nekā 200 interesentu, lai projekta “Satiec savu meistaru” ietvaros rīkotajā pasākumā tiktos un iepazītos ar vietējiem tradīciju pratējiem, kā arī iemēģinātu roku viņu amatos.

Muzejā šajā laikā darbojās dažādu amatu meistari un muzicēja folkloras kopa “Sovvaļņīki”, kas rijas telpā visus apmeklētājus aicināja darbu pie amatu apgūšanas sākt ar dziesmu un lustīgu rotaļu. “Sovvaļņīki” ir vietējā Andrupenes tautas nama folkloras kopa, kas šādā sastāvā darbojas kopš 2008. gada. Folkloras kopa iepriekš piedalījusies gan folkloras festivālos “Baltica”, gan citos vietēja un starptautiska mēroga pasākumos. Šoreiz “Sovvaļņīki” iekustināja pat interesentus, kas sākumā teicās būt tikai par vērotājiem.

Muzejā varēja satikt arī vietējo, slaveno skalu groziņu pinēju pāri – Helēnu un Boļeslavu Mundas. Grozus pīt Helēna un Boļeslavs uzsāka astoņdesmito gadu beigās. Šo matu iemācījušies pašmācības ceļā. Apgūt amatu bijis salīdzinoši viegli, jo abi meistari nāk no amatnieku saimēm – grozus pina Boļeslava tēvs, savukārt Helēna ir slavenā Latgales podnieka Ādama Kāpostiņa meita. Kā atzina Helēna: “Ja kopā saliktu visus groziņus, ko mēs savas dzīves laikā esam nopinuši, tad platība noteikti būtu palielas pļavas lielumā!” Grozu pīšanu un skalu rotājumu veidošanu apguva ne viens vien interesents, kurš šo procesu redzēja pirmo reizi.

Pasākuma laikā ikviens varēja apgūt koka karošu grebšanu, ko demonstrēja Jānis Brils. Viņš šo amatu apguvis pašmācības ceļā. Darbam iegādātie specifiskie darbarīki labi kalpo vēl šodien, lai ar prieku veidotu dažāda lieluma un pielietojuma karotes, ko vēlāk dāvināt radiem, draugiem, paziņām vai īpaši centīgiem darboņiem. Pasākumā interesentiem bija iespēja iemēģināt roku savas karotes grebšanā. Īpaša interese bija no jauniešu puses.

Muzeja dzīvojamās ēkas telpās varēja sastapt Vēsmu Ušpeli no “Malny Wylky”, kas interesentiem rādīja, kā veidot svilpavniekus un dažādus māla trauciņus, vienlaikus stāstot arī par mālu un tā apstrādes procesu. Interesenti, kas pagatavoja silpavniekus un trauciņus, šī gada maija beigās īpaši aicināti uz muzeja „Andrupenes lauku sēta” lielo cepli, kur tos varēs apdedzināt.

Dzīvojamās ēkas telpās varēja sastapt arī Viktoriju Aleksejevu no biedrības “Kroma kolna bruoliste”, kura lielam pulkam interesentu rādīja un stāstīja par celainēm un to pīšanas pamatiem, demonstrējot un aicinot pašiem iemēģināt roku celu dēlīšu un saiviņas savaldīšanā, kā arī raksta veidošanā.

Viesmīlība ir katra latgalieša mājas vizītkarte, tāpēc vislielākā piekrišana gan no gardēžu, gan no aktīvāko mazo un lielo saimnieču un pavāru puses bija muzeja ķēķī, kurā varēja ne vien nogaršot, bet arī apgūt tradicionālos latgaliešu ēdienus. Muzejs „Andrupenes lauku sēta” ir biedrības “Kulinārais mantojums” biedrs, kas izceļ bagātīgās un neatkārtojamās Latgales kulinārā mantojuma tradīcijas. Pasākuma laikā ar savām zināšanām, kā labāk pagatavot asuškas, kļockas un pancaku, dalījās Skaidrīte Pauliņa, Lilita Šatilova un Aļona Kanevica. Pēc padomiem rindā ar pierakstu lapiņām stāvēja ne viena vien saimeniece, kurai bija vēlme šos tradicionālos ēdienus turpmāk gatavot arī savās mājās.

Aizvadītais pasākums bija vērtīga pieredze ikvienam, kurš interesējas par vietējo kultūras mantojumu un savu lomu tā pārmantošanā. Muzejs “Andrupenes lauku sēta” projektā „Satiec savu meistaru” piedalās pirmo reizi, taču noteikti iesaistīsies arī nākamo gadu, jo liela daļa pasākumu apmeklētāju bija tieši bērni un jaunieši, kas ar lielu interesi vēroja un apguva vietējo meistaru demonstrētās amatu prasmes.

“Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums, kas iekļauts kopīgā Eiropas projektā „Eiropas amatu prasmju dienas”. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākums “Satiec savu meistaru” 2016. gadā no 1. līdz 3. aprīlim notika jau astoto reizi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+