Andžela Nareti, “Mans vectēvs bija ķiršu koks” 0
No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere, mākslinieks
Reklāma
Reklāma
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos?
115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri?
400
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus
88
Krišs Salmanis. Jāņa Rozes apgāds”, 126 lpp.
Pilsētas zēnam Tonīno ir četri vecvecāki – vieni dzīvo kaimiņos, un tiem vairāk rūp viņu aptaukojies suns, nevis mazdēls, savukārt mammas vecāki dzīvo laukos. Vectētiņš Otaviāno un vecāmamma Teodolinda ir sirsnīgi ļaudis, viņu māja un dārzs ir Tonīno laimes zeme, tur var kāpt lielajā ķirsī, jāt uz zoss un brokastīs dabūt gogelmogeli. Kad pilsētas priekšnieki grib dārzu atņemt un ķirsi nozāģēt, lai būvētu jaunu ceļu, zēns apņemas to nepieļaut.
