Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. aprīlis, 2015
Drukāt

NEDĒĻAS FILMA: Džemma Boverī

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Gistava Flobēra nemirstīgais romāns “Bovarī kundze” ienāk popkultūrā un, pateicoties angļu karikatūristes Pouzijas Simonsas grāmatai, ieguvis kārtējās kinematogrāfiskās aprises, ko uz lielā ekrāna Annes Fontēnas režijā izdzīvo Džemma Artertone, Džeisons Flemings un Fabriss Lukini.

Jau 1999. gadā Pouzijas Simonsas komiksi tika izdoti grāmatā, no britu izdevuma “The Guardian” lapām iemantojot pastāvīgu dzīvi. Tāpat kā pēdējos gados viens no modīgākajiem ceļotāju galamērķiem Francijā ir Normandija, arī Boverī kundze devusies turp, taču ne jau meklēt “must see” objektus, bet izbaudīt, ko īsti nozīmē dzīve Francijā. Kaut arī viņas valodas zināšanas nav dižākās un paziņu loks tikai pamazām paplašinās, Džemma ir apņēmības pilna un, sākot ar maizes īstā aromāta izsmaržošanu un pļavu ziedu saplūkšanu, cenšas ļauties visam franciskajam, kas, kā nojaušams, nozīmē arī liktenīgu mīlas dēku. Viņš ir jauns, bagāts, pievilcīgs, un tas nekas, ka viņa ir precējusies, jo liktenim labpaticies abus savest kopā, lai notiktu nenovēršamais. Un tā arī notiek, taču atšķirībā no Gistava Flobēra romāna “Bovarī kundze”, kura varones vārds un uzvārds tikai pa burtam atšķiras no Annes Fontēnas filmas titulvarones vārda, viņa nav provinces ikdienas garlaikota, bet gan neinteresējas par dzīvi vispār, jo reiz lauzto sirdi nav spējušas salīmēt ne laulības, ne pārcelšanās uz citu valsti.

Anne Fontēna Latvijas skatītājam ir labi pazīstama pēc divām filmām – provocējošās “Natalī” (2003) un biogrāfiskās drāmas “Koko pirms Šaneles” (2009), un tas, ka viņa, viena no zināmākajām autorēm Francijas kinematogrāfā, turpina darboties gan ar lieliem vārdiem, gan pieklājīgiem budžetiem, liecina vienu – šī režisore nav viendienīte, kurai reiz uzsmaidījusi veiksme. Taču “Džemmas Boverī” gadījumā gan Fortūna savu vaigu ir novērsusi, jo trūkst stingras režisora rokas, kas saliktu pareizos akcentus stāstā, kurā būtiska loma ir arī Boverī pāra kaimiņam Martinam Žubēram.

Tieši viņa acu priekšā kā kaleidoskopā norisinās notikumi, kuriem viņš pats labprāt piezīmē asociācijas ar literatūras klasiku un līdz ar to jau priekšlaikus dod norādes, kā viss varētu attīstīties, kaut arī ironisku pārsteiguma brīžu netrūks. Taču Anne Fontēna nevienmērīgi liek uzsvarus, kurš tad ir galvenais varonis, un filma zaudē, jo, ja centrālais tēls būtu Džemma, tā būtu diezgan klasiska melodrāma, ja Martins – varbūt pat Alfrēda Hičkoka pēcteču cienīgs trilleris, kurā noklusētais būtu daudz būtiskāks par acīm redzamo, bet, tā kā ir izcelti abi šie varoņi, sanācis izklaidējošs gabals, kura emocionālais nesums uzcelts uz Flobēra romāna lappusēm, kas Džemmas dzīvesstāstā pilda pastarpinātu lomu. Un par galveno zvaigzni ieceļ ar literatūru apsēstā Martina tēlu, kas francūža Fabrisa Lukini izpildījumā ieceļams mūsdienu labāko ekrāna vuāristu pulkā.

UZZIŅA:

“Džemma Boverī”/”Gemma Bovery”

Francija, 2014.

Režisore: Anne Fontēna

Lomās: Džemma Artertone, Fabriss Lukini, Džeisons Flemings, Nils Šnaiders, Elza Zilberšteina

No 10. aprīļa “Kino Citadele”, “K Suns”, “Splendid Palace”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+