Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. jūnijs, 2016
Drukāt

Anglijas latvieši par Brexit: ne “par”, ne “pret” mūs no salas neizdzīs (5)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Vasaras saulgriežos, 23. jūnijā, briti referendumā lems, palikt viņu valstij Eiropas Savienībā vai ne. Tam pat ir rasts apzīmējums – “Brexit”, kas atvasināts no vārdiem “Britain” un “Exit”.

Ko par to domā Anglijas latvieši?

Lēš, ka Apvienotajā Karalistē patlaban dzīvo aptuveni simts tūkstoši mūsu tautiešu – gan latviešu, gan jauktās ģimenēs. Tiesa, valstī ar sešdesmit miljoniem iedzīvotāju tas ir kā piliens jūrā.

Kopumā latvieši arī uz salas ir tādi paši kā citur – gan čakli, gan slinki, gan veiksminieki, gan čīkstētāji, kas pārstāv visdažādākās profesijas un visdažādākos sabiedrības slāņus.

Karina Konopecka kopā ar dzīvesbiedru britu Ianu dzīvo Londonas ziemeļos. Ians īpaši neaizraujas ar politiku, parasti vēlēšanās nepiedalās, taču pieļauj, ka izstāšanās gadījumā varētu būt vairākas problēmas, piemēram, cenas varētu augt, kas apgrūtinātu ceļošanu un būtu visnotaļ nepatīkami, jo ģimene ceļo vismaz trīsreiz gadā. Tā kā līdz šim neviens no ES nav izstājies, neesot iespējams paredzēt, kā īsti būs. Karinas darbabiedrene no Ganas, kas ir ieguvusi Apvienotās Karalistes pilsonību, grasās balsot pret palikšanu ES, jo viņai šķiet, ka sliņķi no visas pasaules ir sabraukuši šurp pēc vieglas dzīves un pabalstiem, kamēr viņa strādā, galvu nepacēlusi, maksājot nodokļus, lai uzturētu visu to dienaszagļu varzu.

Arī mančestrietes Lijas Bahas-Kaufmanes britu kolēģi grasās balsot par izstāšanos, jo uzskata, ka tas piespiedīs britu pabalstu prasītājus beidzot atradināties no slinkuma un parazītiskā dzīvesveida. Daudzi briti ir saskārušies ar to Eiropas Savienības pilsoņu daļu, kas šurp ieradušies zagt un uzdzīvot. Lijas kolēģi ir pārliecināti, ka pēc izstāšanās valstī tiks ieviesta kārtība. Tiesa, pārtika un ceļojumi varētu kļūt dārgāki. Lijas vīrs Artūrs, kas strādā par policistu, pats balsot nevarēs, jo nav vēl ieguvis britu pasi, tomēr zina, ka viņa kolēģi grasās balsot par izstāšanos, jo ikdienā redz robežkontroles haosa un augstā imigrantu noziedzības līmeņa sekas. Daudzi ar nostalģiju atceras laikus, kad Apvienotā Karaliste vēl nebija ES dalībvalsts. Viņuprāt, pēc izstāšanās būs grūti tikai sākumā, jo briti ir gana stipri, lai paši sakārtotu savu valsti.

Gandrīz katrs aptaujātais kā vienu no galvenajiem izstāšanās iemesliem min nenormālās rindas pie ārstiem un medicīnas pakalpojumu zemo kvalitāti, ko izraisa ārstu pārslodze. Īpaši par to satraucas pensionāri, jo uz daudziem pakalpojumiem nākas gaidīt mēnešiem ilgi.

Tomēr nebūt ne visi ir noskaņoti par izstāšanos. Latviešu vidū pārsvarā valda uzskats, ka Britānijai ir jāpaliek ES. Finanšu konsultants Agris Lauzinieks, kam ir gan Latvijas, gan Apvienotās Karalistes pilsonība, ne tikai gatavojas pats balsot par palikšanu Eiropas Savienībā, bet arī aktīvi piedalās britu konservatīvās partijas aģitācijas pasākumos. Agris tāpat kā viņa kolēģi bankā un draugi no finansistu un ekonomistu aprindām uzskata, ka izstāšanās būtu nopietns trieciens Londonas kā starptautiska biznesa centra statusam. Londona ir internacionāla pilsēta, gandrīz katrs pretimnācējs te ir no kaut kurienes.

Pensionāre Inta Gulbe, kas dzīvo Hadersfīldā, uz Angliju ir atbraukusi auklēt mazbērnus. “Atbraucu uz trim mēnešiem, nu jau trīs gadus esmu te!” viņa smej un domīgi piebilst, ka uz Latviju gan vairs prāts nenesas: “Manā vecumā ar manām kaitēm te ir vieglāk. Latvijā valsts par mani nerūpējas. Domāju, Latvijā es pat nevarētu izdzīvot ar savu pensiju.” Gulbes kundze ir nobažījusies, ka referendumā varētu tikt nobalsots par izstāšanos, taču viņa ļoti cer, ka briti ir sapratuši – izstāšanās nenāks viņiem par labu. Ja nu gadījumā tā tomēr notiks, jādomā, ka tik ātri nekas nemainīsies un gluži ārā jau nevienu godīgu cilvēku nemetīs.

Jurists Ivars Vilcāns no Londonas ar smaidu atceras kādu britu humora raidījumu, kur, komentējot Vācijas ietekmi ES, izskanējusi frāze “Mūsu kanclere Merkele”.
Domājot par referendumu iznākumu, Ivars saka: “Pirmkārt, būsim reālisti, iespēja, ka referendumā uzvar eiroskeptiski noskaņotie situācijā, kad palikšanu Eiropā atbalsta varas partija, ir maz ticama. Otrkārt, ja tas tomēr notiek, visvairāk vajadzētu baidīties no domino efekta (neaizmirsīsim neseno “Grexit” epopeju!). Tad varētu sākties grūti kontrolējami procesi. Skotu parlamenta vairākums joprojām ir nacionālisti, kataloņi var mēģināt šos notikumus izmantot kā slīdkalniņu. Taču neviens iznākums, manuprāt, nevar būt īpaši slikts Latvijai un latviešiem. Latvija ir tikai planktons Eiropas un starptautiskajām korporācijām un finanšu grupām. Lai šo stāvokli mainītu, nepieciešamas globālas pārmaiņas. Pārgrupēšanās ES mūs visdrīzāk neskars. Savukārt katrs, kas strādā un dzīvo uz salas, ir pats savas laimes vai nelaimes kalējs.”

Ar Ivaru Vilcānu vienisprātis ir arī Olga Belaja, kas strādā par vīzu konsultanti britu Iekšlietu ministrijā: “Pat izstāšanās gadījumā nekādu krasu pārmaiņu uzreiz nebūs. Paies vismaz divi gadi, un visticamāk, tie, kas līdz šim ir dzīvojuši Britānijā, tur arī dzīvos, nevienu tā vienkārši ārā nemetīs, tādēļ pagaidām satraukumam nav iemesla.”

Patiesībā briti ir gluži pamatoti neapmierināti nevis ar Eiropas Savienību, bet gan ar sociālisma idejām, kas šo Savienību ir saēdušas un patlaban draud sagraut. Nav noslēpums arī tas, ka Kremlis gribētu redzēt Rietumu civilizācijas bojāeju, tāpēc dara visu, lai šo procesu paātrinātu, gan uzpērkot politiķus, gan sekmējot Eiropas pārplūdināšanu ar migrantiem.

Tikām sociālajos tīklos veikli darboņi ķer lētticīgos, klāstot par Pastāvīgā rezidenta apliecībām. Šo apliecību visai vienkārši var saņemt par 65 mārciņām, kamēr manīgi ļaudis piedāvā savus pakalpojumus par nieka 250 mārciņām. Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas pilsoņiem šādu apliecību nemaz nevajag, taču, ja kāds ļoti vēlas, to iegūt var. Sociālajos tīklos tiek apgalvots, ka ar šādu apliecību no valsts ārā nemetīšot. Tomēr vajadzētu saprast, ka ir tikai viens dokuments, kas patiešām garantē iespēju palikt valstī. Un tā ir britu pilsoņa pase.

Plašāk par to, ko Britānijai, Eiropas Savienībai un mums katram nozīmēs Apvienotās Karalistes pilsoņu balsojums “par” vai “pret” palikšanu ES, Ilzes Kalves rakstā “Vai briti izkritīs no Eiropas zvaigznāja?”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Ceru, ka daļu lēto latviešu izmetīs arā!

  2. Pabalstu saņēmejus saukt par labuma meklētajiem ir ļoti rakstūrīgi latviešu labējiem partejniekiem un ieredņiem.Dod dies viņiem tādus labumus,kuriem šie paši nav uzlikuši nekādus saprātīgus griestus un lieliski samazina pabalstu fondus grābjot tos milzīgos tos milzīgos apmēros,kuru dēļ viņi pabalstu saņemšanu arī uzskata par labuma gūšanu.Vēl smieklīgāka ir gatavība angļus pamācīt valsts sociālā labiekārtošanā,kuŗā mūsu labējie ir stipri debīli un analfabēti.

  3. saimnieks savā zemē Atbildēt

    Es ceru, ka šos padomiskos oportūnistus izdzīs.

  4. Uzskatu, ka tikai daļa no latviešiem var izrunāt angļu vārdus ‘word’, ‘world’ pareizi. Kas nevar, lai nemokās un brauc uz citurieni!

  5. Laikam tādu ažiotāžu ap šo jautājumu var izskaidrot tikai ar pilnīgu informācijas trūkumu. Pozitīvā referenduma iznākumā, ir paredzēts, ka tiem cilvēkiem kas nav nodzīvojuši 3 vai 6 mēnešus, nebūs tiesību pieteikties sociālajai palīdzībai un saņemt arī bezmaksas medicīnas pakalpojumus. Lai saņemtu ilgstošu bezdarbnieka pabalstu, būs jānodzīvo UK 5 vai 6 gadi. utt.

    UK nespēj izsūtīt migrantus, kas ieradušies ar studentu vīzām un pamet studijas un citus nelegālos migrantus un pilnīgi noteikti viņi neķersies klāt pie viesstrādnieku izsūtīšanas, jo viņi strādā.

    Šis referendums ir brīdinājuma zvans pašu britu sociālo pabalstu saņēmējiem, jo UK budžets to vairs nevar izturēt un ar populismu arī nodarboties nav iespējams, jo tā būtu politiskā pašnāvība, tāpēc daudz nopietnāk ir gaidīt iekšējas reformas, kas pievilktu jostas. Šis referendums ir tvaika nolaišana un signāls arī pašai ES, kurai ir jāizdara secinājumi un jābeidz taisīt bardaku. Ja jāvelk ar ASV paralēles, tad migrācijas jomā ir jāiedibina zaļās kartes un jāļauj noteiktam skaitam pārsvarā izglītotiem migrantiem ierasties ES un pārējiem – bēgļiem un citiem, kuri ierodas no valsts, kurā viņiem draudu nav, ir jādeportē. Jo patlaban rodas sajūta, ka ES paliek par bardaku kurā zūd valsts struktūra – viss kas veido sabiedrību un valsti un uzņemot migrantus(bez noteikumiem) tā nepaliek drošāka un rodas tikai bardaks. No bardaka var izcelties tikai jauns bardaks un kaŗš. Pietiek jau ar Krievijas bezvalsti, kura rada problēmas apkārtējām valstīm un izskatās ka ES nemaz neatpaliek, radot tās pašiem sev.

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+