Pasaulē
Vēsture

Annes Frankas ģimene birokrātijas dēļ nav ielaista ASV 16

FOTO: AP/Scanpix/LETA

Annas Frankas ģimene vēlējusies izceļot uz ASV, taču birokrātijas dēļ nav tajā ielaista, liecina jauns pētījums.

Ģimene, kura divus gadus slēpās biroju ēkā Amsterdamā, divas reizes pieteikusies ASV imigrācijas vīzām, kuras viņiem oficiāli arī netika atteiktas, taču tās pazuda birokrātijas un kara juceklī, secinājuši Annes Frankas mājas un ASV Holokausta piemiņas muzeja speciālisti.

Oto Franks, Annes tēvs, vērsies pie ASV imigrācijas iestādēm jau 1938. gadā, kad valstij vēl nebija izstrādāts precīzi imigrācijas noteikumi. Vēlāk, jau nacistu okupācijas laikā, ģimenei radās grūtības ar nepieciešamo dokumentu saņemšanu. Savukārt ASV kara sākumā sabiedrības noskaņojums pret politisko bēgļu uzņemšanu no Eiropas krasi pasliktinājās – tika uzskatīts, ka šādi valstī varētu iekļūt nacistiskās Vācijas spiegi.

1941. gada aprīlī Oto Franks uzrakstīja vēstuli savam universitātes draugam, ASV uzņēmējam Nātanam Štrausam, izskaidrojot situāciju: “Esmu spiests apsvērt emigrācijas iespējas, un ASV ir vienīgā valsts, uz kuru mēs varētu doties.” Taču jau jūnijā viņa cerības sagrāva fakts, ka gan ASV, gan Vācija pavēlēja slēgt savus konsulātus.

Saistītie raksti

Gadu vēlāk Franki paslēpās Oto Franka agrākajā darbavietā, kur viņa bijušie kolēģi pašaizliedzīgi palīdzēja gan Franku ģimenei, gan arī vēl vienai ebreju ģimenei, kura slēptuvē pievienojās vēlāk. Diemžēl 1944. gada augustā slēptuvi atklāja, un visi Franku ģimenes locekļi, izņemot Oto Franku, nomira koncentrācijas nometnēs. Anne Franka mira no izsitumu tīfa 1945. gada februārī, – pāris mēnešus pirms kara beigām un nepilnu puugadu pirms savas 16. dzimšanas dienas…

Pagājušās nedēļas ziņojumam sekojis laikmetīgs brīdinājums: vairāku ebreju organizāciju pārstāvji norādījuši, ka Donalda Trampa izdotais ieceļošanas aizliegums un bēgļu pārvietošanas programmu slēgšana līdzinās 2. Pasaules kara laika attieksmei pret bēgļiem.

LA.lv