×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.7°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
10. jūlijs, 2018
Drukāt

Annes Frankas ģimene birokrātijas dēļ nav ielaista ASV (3)

FOTO: AP/Scanpix/LETAFOTO: AP/Scanpix/LETA

Annas Frankas ģimene vēlējusies izceļot uz ASV, taču birokrātijas dēļ nav tajā ielaista, liecina jauns pētījums.

Ģimene, kura divus gadus slēpās biroju ēkā Amsterdamā, divas reizes pieteikusies ASV imigrācijas vīzām, kuras viņiem oficiāli arī netika atteiktas, taču tās pazuda birokrātijas un kara juceklī, secinājuši Annes Frankas mājas un ASV Holokausta piemiņas muzeja speciālisti.

Oto Franks, Annes tēvs, vērsies pie ASV imigrācijas iestādēm jau 1938. gadā, kad valstij vēl nebija izstrādāts precīzi imigrācijas noteikumi. Vēlāk, jau nacistu okupācijas laikā, ģimenei radās grūtības ar nepieciešamo dokumentu saņemšanu. Savukārt ASV kara sākumā sabiedrības noskaņojums pret politisko bēgļu uzņemšanu no Eiropas krasi pasliktinājās – tika uzskatīts, ka šādi valstī varētu iekļūt nacistiskās Vācijas spiegi.

1941. gada aprīlī Oto Franks uzrakstīja vēstuli savam universitātes draugam, ASV uzņēmējam Nātanam Štrausam, izskaidrojot situāciju: “Esmu spiests apsvērt emigrācijas iespējas, un ASV ir vienīgā valsts, uz kuru mēs varētu doties.” Taču jau jūnijā viņa cerības sagrāva fakts, ka gan ASV, gan Vācija pavēlēja slēgt savus konsulātus.

Gadu vēlāk Franki paslēpās Oto Franka agrākajā darbavietā, kur viņa bijušie kolēģi pašaizliedzīgi palīdzēja gan Franku ģimenei, gan arī vēl vienai ebreju ģimenei, kura slēptuvē pievienojās vēlāk. Diemžēl 1944. gada augustā slēptuvi atklāja, un visi Franku ģimenes locekļi, izņemot Oto Franku, nomira koncentrācijas nometnēs. Anne Franka mira no izsitumu tīfa 1945. gada februārī, – pāris mēnešus pirms kara beigām un nepilnu puugadu pirms savas 16. dzimšanas dienas…

Pagājušās nedēļas ziņojumam sekojis laikmetīgs brīdinājums: vairāku ebreju organizāciju pārstāvji norādījuši, ka Donalda Trampa izdotais ieceļošanas aizliegums un bēgļu pārvietošanas programmu slēgšana līdzinās 2. Pasaules kara laika attieksmei pret bēgļiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Anna nebija nekāda bēgle, kad vācieši okupēja Holandi. Sākās žīdu iznīcināšana, ko naciķi izdarija ne tikai Holandē, bet arī Baltijā.

  2. Annas Frankas stāstam ir zināms cits skaidrojums, proti, tā nemaz neesot īsta dienas grāmata. Tikai kāda autora stāsts. Atrastais manuskripts, bijis uzrakstīts ar “bumbuļspalvu” (ballpen). Diemžēl tas “ballpen ” parādijās jau pēc 1945. gada.
    Par stāstu pašu nebijis ko strīdēties, bet kāpēc mānīt pasauli ar melīgu apgalvojumu? Patiess stāsts paliek vienmēr patiess, bet kāpēc jāmānās?

  3. Nekā jauna. Tāda pati attieksme pret bēgļiem daudz kur arī mūsdienās.

Draugiem Facebook Twitter Google+