Pasaulē

ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas politiku okupētajā Krimā 16

Foto Sputnik/Scanpix/LETA

ANO Ģenerālā asambleja otrdien pieņēmusi rezolūciju, kurā nosodīta “nelikumīgā Krievijas likumu, jurisdikcijas un pārvaldes ieviešana” okupētajā Krimā.

Krievija rezolūcijā atzīta par “okupācijas varu”. Ģenerālā asambleja nosodījusi “Krievijas īstenoto Ukrainas teritorijas daļas – Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas – pagaidu okupāciju”, kā arī norādījusi, ka notikušo Ukrainas teritoriju “aneksiju neatzīst”.

Dokumentā pausts aicinājums Krievijai “spert visus nepieciešamos soļus, lai izbeigtu Krimas iedzīvotāju cilvēktiesību pārkāpumus un ierobežojumus”, kā arī “atcelt visu diskriminējošo likumdošanu”.

Rezolūcijas tekstu piedāvāja Ukraina kopā ar vēl 30 valstīm.

Par dokumenta pieņemšanu nobalsoja 70 valstis. Pret bija 26, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju, Venecuēlu, Indiju, Kazahstānu, Ķīnu, Ziemeļkoreju, Kubu un Serbiju. 76 valstis atturējās.

“Atjaunotās rezolūcijas mērķis ir konsolidēt atbalstu Ukrainai jautājumā par Ukrainas pussalas deokupāciju. Cita starpā tajā ir prasība Krievijai izpildīt ANO Starptautiskās tiesas rīkojuma pagaidu soļus attiecībā uz Krimas tatāru tautas medžlisa aizliegumu, kā arī uzsvērta nepieciešamība nodrošināt mācības ukraiņu un Krimas tatāru valodās,” sacīja Ukrainas pārstāvniecības ANO amatpersona Oļehs Nikolenko.

Pērn decembrī ANO Ģenerālā asambleja jau pieņēma analoģisku rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Krimā.

Dokumentā tika nosodīta “Krievijas okupācijas varas” anektētajā pussalā veiktā “cilvēktiesību ierobežošana un diskriminācija”.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

LA.lv