Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. jūnijs, 2013
Drukāt

ANO prasa ES aizstāvēt imigrantu tiesības


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Savienībai vajadzētu darīt vairāk, lai nodrošinātu imigrantu tiesības, nevis tikai censties apturēt nelegālo imigrāciju, jo ES robežu politika pārmērīgi koncentrējas uz drošību, ignorējot cilvēktiesības – savā atskaitē paudis ANO īpašais ziņotājs par migrantu cilvēktiesībām Fransuā Krepo.

 

Tranzītvalstīs Turcijā un Tunisijā, kā arī iecienītākajos imigrantu galamērķos Grieķijā un Itālijā veiktajā pētījumā atklājušies dažādi cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp nepamatota brīvības atņemšana. Krepo lūdzis Eiropas Komisijai ar legāliem līdzekļiem vērsties pret dalībvalstīm, kas neievēro Eiropas imigrantu tiesību standartus.

Arī “Amnesty International” savā aizvadītajā nedēļā publicētajā ziņojumā uzsver, ka pasaule ir “aizvien bīstamāka bēgļiem un migrantiem” un ka viņu tiesības “tiek apdraudētas no to valdību puses, kuras uztraucas vairāk par savu robežu aizsardzību nekā par saviem pilsoņiem un tiem cilvēkiem, kas šķērso robežas, meklējot patvērumu vai labākus dzīves apstākļus”.

 

“Necilvēcīgas” izmaksas

Nelegālo imigrantu ieslodzīšana, izraidīšana no valsts vai piespiedu repatriācija ir represīvi paņēmieni, kas tiek plaši lietoti Itālijā. Tie ne vien pārkāpj cilvēktiesības, bet arī rada milzīgas izmaksas valsts kasei. No 2005. līdz 2012. gadam Itālija šim nolūkam ir iztērējusi 1,3 miljardus eiro no sava budžeta un 281,3 miljonus eiro ES fondu līdzekļu.

Lielākā daļa no šīs summas ir izmantota imigrantu uzņemšanas centru celtniecībai, labiekārtošanai un uzturēšanai. Pavisam šie centri ir izmaksājuši vairāk nekā miljardu eiro, kas nākuši no Itālijas valsts kases, bez ES līdzfinansējuma.

Itālijā šobrīd pastāv divu veidu imigrantu uzņemšanas centri: vienos tiek izmitināti politiskā patvēruma pieprasītāji, bet otrie ir “Identifikācijas un izraidīšanas centri” (IIC). Pēdējie izmaksā valstij vismaz 55 miljonus eiro gadā.

IIC ne vien ir sagādājuši Itālijai pārmetumus par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem, bet arī nav atnesuši gaidītos rezultātus imigrācijas apkarošanā. No 169 126 cilvēkiem, kas ievietoti šajos centros kopš 1998. gada, tikai 78 081 jeb 46,2% ir tiešām repatriēti. Taču IIC izmaksas ir ļoti augstas, piemēram, IIC “Ponte Galeria” Romā uzturēšana trijos gados ir prasījusi 18 miljonus eiro. Katrs aizturētais imi-grants šeit izmaksā 41 eiro dienā, no kuriem 32 eiro aiziet personāla darba samaksai, 5,50 eiro – telpu uzturēšanai un 3,50 eiro tiek piešķirti pašam imigrantam telefona karšu vai personīgās lietošanas preču iegādei IIC veikalā.

 

Ievieš EUROSUR

ANO ziņotāja pārmetumi ES tika izteikti pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK), Eiropas Parlaments (EP) un bloka dalībvalstu valdības panākušas vienošanos par Šengenas zonas pārvaldes pastiprināšanu, iespēju ārkārtas situācijās uz laiku atjaunot iekšējo robežkontroli un EUROSUR ieviešanu. EUROSUR sistēma ir vērsta uz ES ārējo dienvidu un austrumu robežu kontroli gan uz sauszemes, gan jūras robežām, paredzot izveidot kopējo tehnisko ietvaru, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm un veicinātu jaunāko tehnoloģiju izmantošanu robežu kontrolei un uzraudzībai. Pasākumu realizēšanai ir iespējams izmantot Eiropas Robežu fonda finansiālo atbalstu.

ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma uzskata, ka sistēma palīdzēs ierobežot nelegāli ES teritorijā ieceļojošo trešo valstu pilsoņu skaitu, paaugstināt ES iekšējo drošību, uzlabojot pārrobežu noziedzības novēršanu, kā arī samazināt nelegālo imigrantu skaitu, kas iet bojā jūras ceļojumos uz ES.

Lai laikus pamanītu un novērstu jūras šķērsošanu, izmantos bezpilota lidaparātus un satelītattēlus.

Ne visi EP deputāti atbalsta šos pasākumus. Piemēram, Vācijas Zaļo partijas deputāte Franciska Kellere domā, ka šādā veidā Eiropa nocietinās savas robežas, liedzot Ziemeļāfrikas valstu iedzīvotājiem, tostarp politiskā patvēruma pieprasītājiem, nokļūt Eiropā, tādējādi apdraudot viņu tiesības uz politisko patvērumu.

EUROSUR sāks darboties šā gada 2. decembrī tajās dalībvalstīs, kurām ir ES ārējās robežas, un 2014. gada decembrī pārējās dalībvalstīs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+