Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. marts, 2013
Drukāt

Ansips: Veiksminieki esam mēs visi

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Kā Latvijai aktuālas problēmas – nabadzību, bezdarbu, lielos apkures rēķinus, darbaspēka aizbraukšanu – risina Igaunija? Par to saruna ar Igaunijas valdības vadītāju Andrusu Ansipu.


 

– Igauniju bieži piemin par tās veiksmes stāstiem…

– Arī Latviju! Neredzu lielas atšķirības starp tendencēm, kas ir pie mums un Latvijā. Mēs varam runāt par reāliem panākumiem gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā.

– Vēlējos parunāt par piemēriem. “Skype” un eiro ieviešana Igaunijā ir starptautiski zināmi veiksmes stāsti. Vai var minēt vēl kādus jaunākus piemērus?

– “Skype” joprojām ir Igaunijas veiksmes stāsts. Piemēri vienmēr spēlējuši būtisku lomu, taču es vēlētos runāt par kopējo ainu. Visstraujākā izaugsme pērn Eiropas Savienībā (ES) bija Latvijā. Igaunija bija otrā, tad sekoja Lietuva. Es gribu teikt, ka mēs varam runāt par Baltijas veiksmes stāstu, un esmu pārliecināts, ka tas turpināsies.

Es nerunāju tikai par krīzes pārvarēšanu. Pēc ASV bankas “Lehman Brothers” sabrukuma ASV mēs Igaunijā nolēmām apcirpt publiskos izdevumus un mainīt mūsu Darba likumu. Tagad mums ir modernākā darba likumdošana Eiropā.

Mēs palielinājām pensijas vecumu, akcīzi tabakai un degvielai, kā arī pievienotās vērtības nodokli. Rezultāts bija jau 2010. gadā, kad mums bija budžeta pārpalikums, tāpat arī 2011. gadā. Vēl nezinām datus, kas raksturo pagājušo gadu. Mūsu valsts budžets ir sabalansēts un valsts finanses ir labā stāvoklī. Arī Latvijas reakcija krīzes situācijā bija strauja, un tagad straujākie izaugsmes rādītāji ir Latvijai. Var runāt par konkrētiem piemēriem, bet svarīgāki ir makroekonomiskie rādītāji, kas parāda, cik veiksmīgi valdība tikusi galā ar izaicinājumiem, ar kuriem saskārās valsts.

– Tomēr Latvijā vērojama diezgan liela ekonomiskā emigrācija, kad darbspējīgi cilvēki pamet valsti. Kā ar šīm tendencēm ir Igaunijā?

– Jāuzsver, ka cilvēku pārvietošanās brīvība bija patiess mūsu mērķis. Atceroties padomju okupācijas laikus, jāsaka, ka tolaik mums bija, iespējams, labākā konstitūcija pasaulē ar daudzām tiesībām, taču bija “maza” problēma – mēs šīs tiesības nevarējām izmantot.

Tagad iespējama brīva cilvēku kustība, kas ir viena no ES pamattiesībām. Protams, tā nav labākā reklāma valstij, ja cilvēki to pamet ekonomisku iemeslu dēļ. Brīvība ir kaut kas, ko mēs augsti novērtējam. Arī no Igaunijas ir jaunieši, kas studē labākajās augstskolās visā pasaulē. Ja viņi iegūst labu izglītību, tas ir labi gan valstij, gan šiem jaunajiem cilvēkiem.

Kad Igaunijas diriģenti vada koncertus Losandželosā, Ņujorkā vai Tokijā, igauņi ir lepni par mūsu mūziķiem. Kad mūsu ārsti strādā pasaules labākajās slimnīcās, tas ir pieņemami. Varbūt cilvēki Igaunijā domā, ka tas nav taisnīgi. Taču, pateicoties viņiem, kas pavadījuši gadu vai ilgāku laiku ārvalstu klīnikās, Igaunijas slimnīcās ieviestas jaunas medicīnas metodes, ir glābta daudzu cilvēku dzīvība mūsu valstī.

– Ne mazums igauņu izvēlējušies strādāt kaimiņvalstī Somijā. Vai tiek gatavots kāds reemigrācijas plāns, lai šie cilvēki atgrieztos Igaunijā?

– Galvenais faktors, kādēļ cilvēki izvēlas dzīvot ārzemēs, ir algas apmērs. Īstais reemigrācijas plāns, ir valsts izaugsmes plāns. Ja mūsu ekonomikai būs labi izaugsmes rādītāji, varēsim maksāt lielākas algas. Tā ir lielākā motivācija, lai atgrieztos Igaunijā.

Mums ir konkrēti pasākumi attiecībā uz augsti izglītotiem cilvēkiem un labākajiem zinātniekiem. Šiem cilvēkiem ir svarīga ne tikai alga, bet arī darba apstākļi, lai radītu jaunas idejas. Mēs ieguldām daudz līdzekļu izglītības jomā, pētniecībā un attīstībā.

– Kā Igaunijā tiek risināts jauniešu bezdarba jautājums, kas ir aktuāls visā ES?

– Bezdarba līmenis Igaunijā strauji samazinās. Tikai viens iemesls – iestāšanās eirozonā – padarīja Igauniju interesantu jaunām ārvalstu investīcijām, radās jaunas darba vietas. Bezdarba līmenis visstraujāk krītas Igaunijā, otrajā vietā ir Latvija.

Jauniešu bezdarbs Igaunijā ir zemāks nekā pirms trim četriem gadiem. Situācija strauji uzlabojas. Pēc pēdējiem datiem, jauniešu bezdarbs Igaunijā ir zem ES vidējā līmeņa.

– Vai Igaunijā pastāv situācija, ka ir liels pieprasījums noteiktās profesijās, bet pietrūkst speciālistu?

– Mēs saskaramies ar strukturālo bezdarbu, kas sastopams ikvienā valstī. Dažos sektoros trūkst kvalificēta darbaspēka, bet ir cilvēki, kas nespēj šīs vakances aizpildīt. Recepte problēmas risinājumam ir mūžizglītība jeb mācīšanās visu mūžu. Pēdējos piecos gados situācija šajā jomā Igaunijā ir strauji attīstījusies, tomēr mums vēl ir tāls ceļš ejams, lai mūžizglītības jomā sasniegtu Somijas vai Zviedrijas rādītājus. Ja cilvēkiem nav darba, vienīgais risinājums ir izglītot cilvēkus, kas nav sagatavoti mūsdienu darba tirgum.

– Kā jūs risināt nabadzības problēmu?

– Krīzes laikā mēs Igaunijā nesamazinājām pensijas. 2009. gadā nolēmām tās palielināt, kaut arī šis lēmums tika smagi kritizēts. Žurnālisti teica, ka premjerministrs vēlas iegūt vairāk balsu vēlēšanās. Taču, ja politiķi nerūpējas par balsīm, tad tie nav godīgi politiķi. Galvenais iemesls pensiju paaugstināšanai bija nabadzības riski, kam pakļauti 48 procenti pensionāru.

Pensiju samazināšana nebija iespējama, jo tas viņu situāciju pasliktinātu. Pašlaik situācija ir būtiski uzlabojusies. Ienākumu atšķirība starp nabadzīgākajiem un bagātākajiem Igaunijā ir samazinājusies straujāk nekā citās ES valstīs. 2000. gadā atšķirība bija 6,3 reizes, bet 2011. gadā – 5,4 reizes.

– Vai ir atšķirība starp reģioniem?

– Tallinā un Tartu un to apkārtnē dzīvojošie cilvēki ir labākā situācijā nekā lauku reģionos. Mēs investējam daudz līdzekļu reģionālajai attīstībai. Lai arī ir dzīves līmeņa atšķirība, cilvēki nesteidzas pārcelties uz pilsētām. Pēdējos desmit gados pilsētās dzīvojošo skaits Igaunijā ir pat samazinājies. Es nevaru piekrist tiem, kas apgalvo, ka valdībai nav reģionālās attīstības politikas. Mums tā izpaužas kā investīcijas un infrastruktūras uzlabošana.

– Kāda situācija Igaunijā ir ar apkures cenām? Vai cilvēki spēj samaksāt rēķinus?

– Tas pats stāsts, kas citās valstīs. Mūsdienās nevar atrast pasaulē valsti, kur samazinās enerģijas cenas. Slānekļa gāzes cenas ASV ir samazinājušās strauji, un tas ietekmējis situāciju Eiropā. Taču kopumā enerģija kļūst dārga it visur.

Tas nozīmē, ka gan Igaunijai, gan Latvijai ir jāsamazina enerģijas patēriņš un jāpievērš lielāka uzmanība energoefektivitātei. Igaunija izmanto divas vai trīs reizes vairāk energoresursu nekā Somija, lai apkurinātu mājas un daudzdzīvokļu namus, lai gan Somijā ir krietni aukstāks.

– Latvijā cilvēki pasīvi iesaistās māju siltināšanas projektos, jo nevēlas maksāt kredītus. Savukārt valsts vai pašvaldība nav gatavas segt šos izdevumus no budžeta.

– 2010. gadā siltināšanas projektos investējām 100 miljonus eiro, kas ir liels naudas apjoms. Mēs radījām stimulējošus pasākumus namīpašniekiem, lai stimulētu siltināt daudzdzīvokļu mājas. Tomēr ar nožēlu jāsaka, ka siltināšana nav populāra Igaunijā. Ir daudz vecāka gadagājuma cilvēku, kas nevēlas māju atjaunošanu, jo bažījas par kredītiem. Viņi ir nobijušies un vēlas atstāt šos jautājumus pēcnācējiem. Mums ir jāizskaidro cilvēkiem, cik izdevīga ir siltināšana un cik tā ir vienkārša. Tā iespējams ietaupīt 50 procentus vai pat vairāk par apkures rēķiniem. Savā privātmājā esmu veicis renovāciju. Kādreiz nepievērsu uzmanību saviem rēķiniem, bet ar laiku sapratu, ka tie ir pārāk lieli. Lai uzlabotu savas mājas energoefektivitāti, izmantoju eksperta pakalpojumus. Viņš veica mērījumus, kur manā mājā rodas enerģijas zudumi. Pēc tam savā mājā investēju samērā mazu naudas summu, lai problēmu atrisinātu. Tagad mani rēķini ir par desmit procentiem mazāki. Aptaujājot kaimiņus, izrādījās, ka iepriekšējos desmit gadus viņi par apkuri bija maksājuši mazāk.

– Igaunijas armija plānojusi tuvākajā laikā atsākt iesaukumu. Kāpēc šāds lēmums pieņemts?

– Tāpēc, ka tas ir labākais risinājums mazai valstij. Ideja par iesaukumu ir cieņā starp jauniešiem, kas ar dienēšanu armijā gribētu kalpot savai valstij. Mūsu armijā profesionālā dienesta un iesaukuma kombinācija būs efektīva.

Svarīgi ir arī investēt divus procentus no IKP aizsardzībā, kā to prasa NATO standarti, un mēs to darām. Aizsardzība nav luksusa lieta, kas saistāma ar labiem ekonomiskajiem gadiem. Arī krīzes gados jābūt atbalstam aizsardzībai un ne mazākam kā labajos gados.

Es runāju ne tikai par solījumiem, bet reālu nepieciešamību. Citas valstis savu aizsardzības politiku ir veidojušas 50 vai 100 gadus, bet mēs to sākām būvēt pirms 20 gadiem.

– Kādas jaunas sadarbības iespējas jūs redzat starp Latviju un Igauniju?

– Sadarbība starp trim Baltijas valstīm ir auglīga. Tā bija ļoti laba sarunās par ES daudzgadu budžetu. Vēlos apsveikt Latviju ar ļoti labu dalību šajās sarunās. Latvija ir panākusi straujāko lauksaimniecības tiešmaksājumu kāpumu. Arī kohēzijas finansējumā Latvijai un Igaunijai ir paredzēta laba nauda. Būtisks mūsu valstu nākotnes sadarbības jautājums ir uzbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju “Rail Baltica”, lai mums būtu dzelzceļa savienojums ar Rietumeiropas pilsētām. Sadarbība starp Baltijas valstīm ir laba, un tā tāda paliks.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+