Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. februāris, 2013
Drukāt

Antāne gatava kļūt par Rīgas saimnieci


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Latvijas Avīzē” viesojās Reformu partijas izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte INGA ANTĀNE. Ar viņu sarunājās Egils Līcītis.


 

– Tā kā debitējat “LA” intervijā, iepazīstiniet, lūdzu, mūsu lasītājus ar sevi, ar politisko un darba pieredzi!

I. Antāne: – Pēc izglītības esmu juriste un politoloģe, studējusi Latvijas Universitātē un Berlīnē Humbolta universitātē. Pēdējos gadus esmu praktizējusi kā advokāte, bet šobrīd esmu VARAM ministra Edmunda Sprūdža juridiskā padomniece un Rīgas brīvostas valdes locekle. Biju starp ZRP dibinātājiem, kopš pagājušās vasaras vadu partijas Rīgas nodaļu. Esmu precējusies, man ir divi bērni.

– Reformu partija ilgi kārtoja Rīgas domes vēlēšanu sarakstu. Runāja, ka to veidošot ministrs Pav
ļuts, tad tika sameklēts Mārtiņš Bondars, līdz kamēr partija dāvāja uzticību jums – būt par listes pirmo numuru.

– Tad, kad tiku ievēlēta par RP valdes locekli un Rīgas organizācijas vadītāju, jau bija skaidrs, ka startēšu Rīgā pašvaldību vēlēšanās. Ja runājam par Bondara gadījumu, tad jāteic, ka jebkurai partijai nepieciešams papildinājums, jauni cilvēki, taču šeit sadarbība nesanāca. Nebija pieņemami viņa redzējumi par to, kādai jākļūst mūsu partijai. Savukārt Daniels Pavļuts – viņš ir labākais ekonomikas ministrs daudzu gadu laikā, uzsācis tālejošas reformas. Viņam ir ko darīt pašreizējā amatā.

– Cik liela ir jūsu pašvaldību darba pieredze – vai tikai ministrijā gūtā, kur jānodarbojas arī ar municipālajām lietām?

– Ļoti liela pieredze iegūta, strādājot par advokāti.

Tad biju itin kā frontes otrā pusē, sastopoties ar to, ka pašvaldība ne vienmēr ieinteresēta iedzīvotāju problēmu risināšanā. Cilvēki vērsās pie manis, lūdzot juridisko palīdzību. Daudzkārt Rīgas ierēdņu “rūpe” aprobežojās ar standarta atrakstīšanos un atbildi – ja jums kaut kas nepatīk, ejiet uz tiesu. Tas nav labas pārvaldības stils.

– Ko Reformu partija grib paveikt, ko piedāvā rīdziniekiem?

– Uzskatu, ka var lietot šādu mērauklu – ja attīstīsies dzinējspēks Rīga, attīstību piedzīvos visa Latvija. Taču, lai formula darbotos, vajadzīga galvaspilsētas vadības un valdības sadarbība. Šobrīd domes vadībai ar to neveicas. Tās ir nepieciešamās pārmaiņas politiskajā līmenī. Otrajā, saimnieciskajā līmenī, kas skar māju siltināšanu, ielu labošanu vai bērnudārzu remontus, dome kaut ko ir paveikusi, bet diez vai atbilstoši kārtīgiem saimniekiem, kuri ikdienā ar to strādā. Vēl četrus gadus uzticot varu tagadējiem Rīgas varasvīriem, nekonstatēsim, ka pilsēta ir sekmīgi attīstījusies.

– Daudzi rīdzinieki ir apmierināti, Nilam Ušakovam ir augsts atbalstītāju procents!

– Viņš ir pratis daudz un skaļi stāstīt par saviem ikdienas darbiem, tas tiesa, bet atbildīgam mēram jādomā par to, kā nopelnīt naudu, nevis tikai izdalīt. Vai pēc četriem gadiem vispār būs ko dalīt? Mēram ir jārūpējas, lai pilsētnieki ir laimīgi, bet nez vai šoziem rīdzinieki kūst no laimes par apkures rēķiniem. Cilvēki nespēj norēķināties par siltumu, un pirms četriem gadiem bija jādomā, ko darīt, zinot, ka kurināmā cenas pieaugs, bet nami stāv nesiltināti. Šādu attieksmi es salīdzinātu ar fasāžu uzkrāsošanu, neliekoties zinis, ka sētas pusē ir mēslu čupas.

– Tāpēc turpmākajiem četriem gadiem Rīgā vajadzīgi citi saimnieki? Atvainojiet, cita saimniece?

– Jā, vajadzīga saimniece, lai nākamajos gados mazinātu apkures rēķinus.

Šis temats ir arī citu partiju prioritātēs, bet cik atbildīgs ir mērs, kurš tā vietā, lai atzītu, ka ēku siltināšana ir steidzami nepieciešama, vien sūrojas, cik grūti, dārgi un neiespējami to izdarīt Rīgā? Tas bija rakstīts pilsētas attīstības programmā – veicināt ēku un energoefektivitāti 2010. – 2013. gadā, bet “Rīgas namu pārvaldnieks” nav nosiltinājis nevienu māju!

Tā taču ir nevarība un bezdarbība!

– Par tiem solījumiem – no jūsu puses izskanējis, ka Rīgā visi iedzīvotāji varētu braukt ar sabiedrisko transportu par velti, bet vai tas nav populisms, Ušakova un Amerika pārsolīšana?

– Tur tā lieta, ka ne. Pagaidām bezmaksas transports būtu piedāvājums ideālā variantā, kur jāizdara aprēķini un aplēses, taču par to aizdomājos, vērtējot, vai ir pareizi, ka autovadītājam dod puteņa brīvbiļeti, turpretī mammai ar bērnu ratiņiem šādu privilēģiju nepiešķir. Tas nav taisnīgi. Otrkārt, bezmaksas transports nozīmē ne vien izdevumus, bet arī problēmu risinājumus. Pašlaik Latvijai draud naudas soda sankcijas par gaisa piesārņojumu Rīgā, kur ievērojams svars ir automobiļu izplūdes gāzēm. Mudinot cilvēkus pārsēsties ērtā, patīkamā sabiedriskā transportā, mēs to risinām. Tādēļ arī elektrovilcieni jāintegrē pilsētas satiksmes sistēmā, lai pasažieri Rīgas robežās biežāk izmantotu dzelzceļu. Trešā lieta ir tā saucamā “park & ride” koncepcija, kas beidzot jāsāk realizēt, nevis tikai runāt. Vienu stāvvietu, kur iebraucējiem atstāt auto, lai tālāk pārvietotos ar sabiedrisko transportu, nesen atklāja, sarkanās lentītes pārgrieza, taču atrašanās vieta izvēlēta pagalam neveiksmīgi, neracionāli.

No darāmajiem darbiem vēl jāatzīmē “Rīgas satiksmes” līdzekļu revīzija. Tā kā pilsētai piederošajiem uzņēmumiem ir ļoti liela nozīme iedzīvotāju nodrošināšanā ar pakalpojumiem, nodokļu maksātājiem jādod pilns pārskats par šo uzņēmumu budžetiem, finanšu plūsmu – par visu saimniecību. Pašlaik tas padarīts slēpts, cilvēkiem neredzams.

Revīzija jāizdara visos uzņēmumos, jo ir bijuši arī kaunpilni korupcijas skandāli un citas indikācijas, kas nepārprotami liecina par to, ka pašvaldība ir slikta, finanses tērētas nesaprotamā veidā un virzienā.

– Lai plānus īstenotu, man jāatzīmē, ka RP ir diezgan zems reitings – pagaidām nepietiek, pat lai iekļūtu domē.

– Nezinu, vai politiķim tā ir laba īpašība, bet ne pārāk sekoju reitingiem…

– … taču vēlāk tie var kļūt par vēlēšanu rezultātiem.

– Iespējams, bet ir priekšvēlēšanu kampaņa, lai pārliecinātu vēlētāju balsot par RP. Mūsu organizācija tika veidota no nulles punkta, un esam knapi gadu “veca” partija. Konkurentu spējas un pieredze politiskos cīkstiņos nenoliedzami ir lielāka, arī naudas droši vien vairāk. Uz šā fona Reformu partijas starts bijis labs, pirms pašvaldību vēlēšanām diendienā uzklausīsim un runāsim ar vēlētājiem. Domāju, ka galarezultāts krietni pārsniegs reitingu rādījumus. Uz to liek cerēt apstāklis, ka iedzīvotāji vairs nav pasīvi.

Regulāri saņemu zvanus par viņu problēmām, sūdzības par domes pakļauto iestāžu nevērīgu attieksmi, aicinājumus tikties. Starp citu, sabiedrībai netiek darīts zināms pat tas budžets, ko pašvaldība novirza katrai Rīgas skolai, kā un kam līdzekļus izlieto!

– Parunāsim par jūsu saraksta biedriem. Tie būs pazīstami rīdzinieki, profesionāļi pilsētas saimniecībā, pašvaldībā, pārvaldībā?

– Tie būs mazāk apveltīti ar tituliem, toties ar gribu izdarīt vairāk, nekā spējuši līdzšinējie pārvaldītāji. Komandā būs, piemēram, Vilnis Ķirsis, EM parlamentārais sekretārs, Ilona Platonova, ministra Pavļuta padomniece, Vija Tirzmale, RP valdes locekle, zinoša speciāliste jauniešu un sociālajās lietās. Gribētu sarakstā iekļaut Nelliju Titovu, ministra Ķīļa padomnieci. Sarakstam pieteikušies cilvēki, kas nav partijas biedri, bet ar zināšanām transporta un citās nozarēs. Tur redzu vienu otru labu, nolūkojamu kandidātu. Interesanti, ka Rīgas nodaļā vēlas iestāties gados jauni cilvēki. Jautāju – kāpēc to gribat? Parastā atbilde – mums šķiet ļoti atbalstāmas Ķīļa reformas. Tā turpiniet, būs super! Otra jauniešu simpātija ir Daniels Pavļuts. Tas liecina, ka RP ir lielas rezerves pacelt reitingus.

– Te izteica pareģojumus, ka cīņa par varu Rīgā šoreiz izvērtīšoties sevišķi asa, nežēlīga, asiņaina. Vai jums, jaunienācējai politikā, šķiet, ka tā būs? Vai tā jau ir?

– Man negribētos piedzīvot “politisko asiņu” plūšanu, taču jūtams, ka bez asumiem neiztiks. Es neesmu uz plēšanos, taču pastāvošā politiskā attiecību kultūra, partiju savstarpējā ņemšanās nereti iespaido vēlētāju balsojumu.

Man liekas, savulaik Rīgā “Saskaņas centrs” pārliecinoši uzvarēja, jo cilvēki protestēja pret to, kā toreizējās labējās partijas apietas ar varu Rīgā – tā noteikti netika izmantota rīdzinieku interesēs. Mans mērķis ir parādīt reformu programmu, kā ar tiem pašiem līdzekļiem, bet efektīvāk lietojot un plānojot, var panākt vairāk, nekā paveikusi Ušakova un Amerika komanda.

– Par iespējamām pirms vai pēcvēlēšanu savienībām. Vjačeslavs Dombrovskis teicis, ka sabiedrotais var būt ikviens, lai tikai atbalsta RP programmu. Jūs tam piekrītat?

– Būs jāņem vērā, ko pateiks vēlētājs. Mēs esam nosūtījuši sadarbības memorandu pašreizējiem valdības kolēģiem. Ja viņiem liekas pieņemami mūsu uzstādījumi, ja sadarbību neatstāj tikai “uz papīra”, kā šad tad noticis valdībā, tad var runāt par savienību ar valdības partneriem Rīgas domē. Man svarīgākais šajā līgumā būtu, ka rīdziniekus nesāk dalīt pēc tautības, sociālā statusa, izglītības vai reliģijas.

– Visi savējie? Arī rīdzinieki, kuri balsoja par otro valsts valodu?

– Acīmredzot ir cilvēki, kam likās, ka viņiem būtu vieglāk, ja dzimtajai valodai paaugstinātu statusu, taču varētu vērtēt arī līdz šim veiktos pasākumus no varas puses – kas tika darīts, lai šāds referendums pērn nemaz netiktu rosināts, lai netiktu celta prasība pēc citas valsts valodas. Cik man zināms, 93% Rīgas iedzīvotāju runā vai vismaz saprot latviski, taču politiķiem droši vien jārada cittautiešos vairāk piederības sajūtas šai valstij.

– Tomēr NA kandidāte uz mēra amatu Brokas kundze saka – Rīgai jābūt latviskai. Vai kolēģe Antāne pievienojas?

– Grūti teikt, kas konkrēti ar to uzsvērts.

Valsts valoda Rīgā skan, nav jāapšauba nedz tās statuss, nedz Satversmes pamatvērtības, taču lielpilsētām vienmēr raksturīgs multinacionālais elements, dažādu kultūru līdzāspastāvēšana, un Rīga nav izņēmums, it īpaši ar tās etniski raibo sastāvu. Es teiktu, ka ar visu to Rīga jau ir latviska kaut vai kā mūsu valsts galvaspilsēta.

Kam ir problēmas ar latviešu valodu, lūdzu – apmācīsim, bet sabiedrību nevajadzētu šķelt uz visai jūtīgiem nacionālo jautājumu pamatiem.

– Ko teiksiet par sadarbību ar Ušakovu? Abas dāmas, Broka un Ēlerte, saka – nē, nav iespējams vienoties ar personu, kura līdzdarbojusies valsts pamatu graušanā, rosinot balsot par krievu valodu kā valsts valodu.

– Es minēju, ka mūsu pirmā izvēle un piedāvājums – NA un “Vienotība” kā partneri. Tomēr uzskatu, ka jebkura domē iekļuvusī partija, kas piekrīt, ka jāiedibina kārtība slepenības režīmā strādājošos Rīgas uzņēmumos, kas atbalsta nepieciešamās reformas, lai uzlabotu pārvaldību, ir sadarbības vērta. Jūs man uzdevāt jautājumu, uz ko klātos atbildēt “Saskaņas centram” pašam – vai viņi ir gatavi to darīt? Reformu partijai nevar būt vienota politika ar tiem, kas pieļauj un nevēršas pret korupciju, izsaimniekošanu domē – uz tādām lietām balstīsimies, lemjot par vai pret sadarbību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+