Mobilā versija
+2.3°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
14. jūlijs, 2017
Drukāt

Antarktīdā atšķeļas leduskalns (1)

Foto: AFPFoto: AFP

Antarktīdas krasts.

Globālā klimata sasilšana iedragājusi vienu no lielākajiem Antarktīdas ledājiem.

Sadaloties šelfa ledājam “Larsen C” okeānā nonākuši jau vairāki leduskalni. Pēc vairākus gadus veidojušās plaisas 12. jūlijā no šelfa ledāja atšķēlās milzīgs ledus gabals gandrīz 6000 kvadrātkilometru platībā. Zinātnieki uzskata, ka ledāja “Larsen C”, kas ir ceturtais lielākais Antarktīdā, pilnīga sairšana ir tikai laika jautājums.

Milzīgā ledāja atšelšanās nenozīmē tūlītēju ūdens līmeņa paaugstināšanos, jo ledus šelfs jau tāpat atrodas okeānā. Taču tas nozīmē, ka uz sauszemes esošajiem ledājiem vairs nebūs šķēršļa, lai virzītos uz okeānu, kas savukārt novedīs pie Pasaules okeāna līmeņa celšanās, skaidro zinātnieki. Pētnieku dati liecina, ka ledus šelfa sabrukšana varētu paātrināties, jo globālās klimata izmaiņas veicina sasilšanu Antarktīdā, kur ledāju virskārtā aizvien biežāk veidojas lielāki vai mazāki ezeriņi vai dīķi. Grenlandes pieredze liecina, ka tas ir nepārprotams ledāju sabrukšanas un kušanas priekšvēstnesis, secina eksperti.

Avots : Projekts "Midas". @"Graphic News"Avots : Projekts "Midas". @"Graphic News"

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Zinātnieks Melankovičs atklāja vaitākus leduslaikmetu ciklus; šo leduslaikmetu atkārtošanās periodi ir dažādi, sākot no 20 tūkstošiem gadu līdz 100 tūkstošiem gadu. Ciklu fāzes nesakrīt, tāpēc tie var viens otra iedarbību gan vājināt, gan pastiprināt. Ciklu izcelsme ir astronomiska.

Draugiem Facebook Twitter Google+