Viedokļi
Komentāri

Franks Gordons: Antifašisti – Kremlim tīkamie un netīkamie 19


Franks Gordons
Franks Gordons
Foto – Timurs Subhankulovs

Līdz pat Molotova-Ribentropa paktam Staļins starptautiskajā arēnā centīgi izspēlēja antifašisma kārti. Viņš inspirēja starptautiskus antifašistu kongresus, sūtīja savus ļaudis Spānijas pilsoņkarā zem antifašisma karoga. Pēc nacisma sagrāves 1945. gada maijā un aukstā kara sākuma Staļins pārslēdzās uz saukli “miru mir” (“miers pasaulei”) un fašisma vietā par galveno ienaidnieku tika pasludināts “amerikāņu imperiālisms” (tāpat kā tagad, 17 gadus valdot Putinam).

Taču pēc PSRS sabrukuma, īpaši Putinam nomainot Jeļcinu, t. s. antifašisms atkal kļuva vajadzīgs Kremlim, tikai ar jaunu “ienaidnieka tēlu”. Tā mērķis – metodiski atmaskot un apkarot “fašisma rēgu”, kas biedē “labas gribas cilvēkus”. Kur? Baltijā, protams, un nu jau ceturto gadu Ukrainā. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā jebkurš pasākums, kas saistīts ar kritušo leģionāru vai nacionālo partizānu piemiņu, Maskavā tiek vērtēts ka “nacisma atdzimšana”, pilnīgi ignorējot vācu–padomju kara specifiku un “meža brāļu” patriotiskos motīvus. Un kur tad nu vēl pēdējo gadu apnicīgā bubināšana par “Kijevas fašistisko huntu”.

Rīgā šāds Kremļa jaunas taktikas priekšpostenis ir pienācīgi reģistrētā “Latvijas antifašistiskā komiteja”, ko vada nenogurstošais 16. marta pasākumu “atmaskotājs” Josifs Korens un Eduards Gončarovs. Līdzīga komiteja darbojas arī Igaunijā, kā arī Somijā, kur “antifašismu” histēriski sludina Johans Bekmans, kurš lūko izcelties starptautiskā mērogā. Kremļa rokās ir cits dāsni finansēts veidojums “Pasaule bez nacisma” – organizācija, kuras dibinātājs un priekšsēdis ir odiozais Krievijas senators un oligarhs Boriss Špīgels, par kura izdarībām man jau vairākkārt gadījies rakstīt.

Jau pieminētais Johans Bekmans ir viens no šīs organizācijas galvenajiem pīlāriem. Tās prezidijā ir, protams, dedzīgais Josifs Korens un Aļģirds Paleckis – ilggadējā Lietuvas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja Justa Palecka dēls. No ASV organizācijā ieklīdis kāds Leonīds Bards – ieceļotājs no PSRS. Visi šie antifašisti, kuru bultas vērstas pret Baltijas valstīm un Ukrainu, ir Kremlim tīkami, tā loloti un apmaksāti.

Bet ir arī citi ne mazāk dedzīgi antifašisti, kuri Kremlim ir netīkami un pat pretīgi. Šajā ziņā raksturīgs un zīmīgs ir portālā “zavtra.ru” publicētais Aleksandra Bovdunova raksts. Jau virsraksts vien ir izteiksmīgs – “(Anti)fašisti: globālistiskā terora armija”. Šausmas!

Daudzās pasaules valstīs darbojas kreisi noskaņotas grupas, kam kopīgais nosaukums ir “Antifa”. Un, kā izriet no Bovdunova apcerējuma virsraksta, tā esot “globālistiska terora armija”. Kas par lietu, kas par vainu? Jā, šie antifašistiskie aktīvisti ir enerģiski, pat kauslīgi, un attiecīgo valstu policijai darba pilnas rokas, lai viņu sparu bremzētu. Bet pret ko tad šie aktīvisti cīnās? Piemēram, pret Francijas labēji radikālo Nacionālo fronti, ko vada Marina Lepēna – dedzīga Putina atbalstītāja, kas saņem naudu no Kremļa. Vācijā šie antifašisti cīnās pret labējo partiju “Alternative für Deutschland” (AfD), kuras vadītāji uztur ciešas saites ar Krieviju, pat publicē biļetenu krievu valodā.

Aleksandrs Bovdunovs šos antifašistus dēvē par “kreisajiem liberāļiem” (!), kurus finansējot, protams, mūsdienu ļaunuma iemiesojums – Džordžs Soross. Raksta autors deklarē: “Antifašisms oponē pašu izdomātajam “fašismam”, kura īstenībā nav.”

Tā nu viss saputrots un samudžināts. Antifašistisko brigāžu brīvprātīgie, kas krita Spānijas pilsoņu karā, droši vien apgriežas kapā.

LA.lv