Foto-LETA

“Antiglobālistu” līderis: protestētāji simboliski apgāna Saeimu 0

Vairākas organizācijas šodien pie Saeimas ēkas, Jēkaba ielā 11, protestē pret grozījumiem likumā par referendumu ierosināšanu, kas paredz būtiski apgrūtināt tautas nobalsošanas ierosināšanu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Pie Saeimas pulcējas biedrības “Antiglobālisti” domubiedri, kā arī vairāki Latvijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācijas (LNAK) biedri ar tās priekšsēdētāju, organizācijas “Apvienība pret nacismu” vadītāju Jāni Kuzinu priekšgalā. Tāpat dalību protesta akcijā plānoja Armanda Strazda vadītā kustība “Atjaunotā Latvija”, kā arī Latvijas Sociālo reformu biedrība (LSRB).

Pēc “Antiglobālistu” līdera Andra Orola aicinājuma dot simbolisku prettriecienu Saeimas deputātiem, kuri “čurā uz sabiedrību”, protestētāji simboliski veica tādu pašu darbību, ar minerālūdens pudelēm aplaistot bruģi blakus parlamentam. Mītiņotāji deputātu ceļā uz Saeimas durvīm arī izmētājuši mazas apaļas no alumīnija folijas veidotas eiro monētas, kurās iekšā ir šokolāde.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzrunas ar megafona palīdzību tika teiktas gan latviski, gan krieviski. Pasākumā tika arī uzsvērts, ka pret šo “prettautisko” referendumu rosināšanas maiņu pie Saeimas ir pulcējušies gan labējie, gan kreisie, gan centristi.

Vienā plakātā kā demokrātijas žņaudzēji tika norādīti vairāki “Vienotības” deputāti – Ilma Čepāne, Andrejs Judins, Solvita Āboltiņa, Dzintars Zaķis un Ina Druviete. Netālu no plakāta pulcējās bijušie Saeimas deputāti no partijas “Par cilvēka tiesība vienotā Latvijā” Vladimirs Buzajevs un Jakovs Pliners.

Mītiņotāji bija uzzīmējuši arī divus tēlus, kuri atgādina Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) un referenduma saistībā ar krievu valodas noteikšanu par otro valsts valodu rosinātāju Vladimiru Lindermanu. Zīmējumā Āboltiņa Lindermanam piedāvā naudu, lai viņš sarīko referendumu, kurš radīs ieganstu ierobežot sabiedrības iespējas rīkot tautas nobalsošanas.

Klātesošo plakātos cita starpā bija uzsvērta ideja, ka parlaments “nedrīkst aiztikt Satversmes 2.pantu”, kurā norādīts, ka suverēnā vara valstī pieder Latvijas tautai.