Foto – AFP/LETA

Māris Antonevičs: Cita propaganda – iežēlinošo izceļ, negatīvo noklusē 21

Radio “Eho Moskvi” žurnāliste Jūlija Latiņina, kas parasti ļoti asi un trāpīgi analizē Putina režīmu, nesen dalījās ar saviem iespaidiem par t. s. bēgļu krīzi Eiropā. Un pirmkārt nevis par pašiem bēgļiem, bet par attieksmi, kas tiek diktēta eiropiešiem. “Kā jūs domājat, kāpēc cilvēki Vācijas stacijās ar sajūsmu sveic vilcienus ar bēgļiem (..) Tieši tā paša iemesla dēļ, kāpēc krievi bļauj “Krim naš” (“Krima mūsu”), jo viņiem to stāsta TV,” saka J. Latiņina. Citiem vārdiem – tā ir propaganda. Tas pats vārdiņš, kas pēdējā pusotra gada notikumu iespaidā šķita tāds kā Kremļa monopols. Taču būtiska atšķirība, pēc J. Latiņinas domām, ir tā, ka Vācijā un citās Eiropas valstīs ar šo propagandu nodarbojas nevis pēc rīkojuma no augšas, kā tas ir Krievijā, bet tāpēc, ka lielākajā daļā mediju ir izveidojusies ļoti spēcīga kreisās ideoloģijas ietekme. Šī pati ietekme dominē arī organizācijās un iestādēs, kas visus iepriekšējos gadus nodarbojušās ar imigrācijas un imigrantu integrācijas jautājumiem. Viņi, protams, ir pozicionējušies kā “eksperti”, kuriem tagad – krīzes apstākļos – būtu jādod noderīgi padomi. Taču tas nav iespējams, jo šie cilvēki problēmas nerisina, viņiem ir pavisam cits uzstādījums. “Katru reizi, kad arābi Parīzē dedzina automašīnas vai rīko nekārtības Stokholmas piepilsētā, šie eksperti plāta rokas un saka: padomāsim, ko mēs vēl varētu darīt šo nabaga cilvēku labā,” spriež žurnāliste Latiņina.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Vācijas televīzijas kanālus skatos reti, tāpēc tur televīzijas ietekmi nevaru komentēt. Taču žurnālisti citēju, jo līdzīgas tendences vērojamas arī Latvijas mediju vidē. Pie vainas te diez vai ir kreisā liberālisma ideoloģija, jo tās nedaudzie paudēji Latvijā vairāk spieto pa interneta sociālajiem tīkliem. Drīzāk daļai plašsaziņas līdzekļu attieksme vienkārši ir pārņemta no Rietumu kolēģiem, ar domu, ka tā tagad ir moderni, pareizi un atbildīgi. Iznākums ir informācijas selekcija – kaut kas iežēlinošs tiek izcelts, kaut kas apzināti noklusēts, kas imigrantus parāda sliktā gaismā. Bēgļu plūsma arvien vairāk tiek personificēta uz cietējiem, kas bēg no kara, lai gan viņi nebūt nav vienīgie šajā lielajā un raibajā pūlī. Bet agresija, nepakļaušanās noteikumiem un izsaucieni “Allahu akbar” – TV kadros tas gan vēl vietām parādās, tomēr sīkāk iztirzāts netiek. Var jau teikt, ka tam ir cēls mērķis – neveicināt sabiedrībā agresīvu noskaņojumu pret imigrantiem, vairot humānismu, bet gan jau arī citi propagandisti tāpat uzskata, ka viņiem ir cēli mērķi.

Ja šīs ir tikai tendences, tad cita nepatīkama manipulācija ar sabiedrisko domu jau notiek pilnā sparā – tie ir pārspīlējumi un meli, biedējot ar sekām, kas gaida Latviju, ja tā nepiekritīs “brīvprātīgajām obligātajām” bēgļu kvotām. Pat bijušajam Eiropas komisāram un potenciālajam “Vienotības” līderim Andrim Piebalgam intervijā TV3 paspruka, ka sekas var būt tādas, ka Latvijas iedzīvotājiem braukšanai uz Eiropu nākotnē vajadzēs vīzas. Lai gan runa pagaidām ir vien par atsevišķām izmaiņām Šengenas zonas darbībā, kuru diktē ne jau politiska, bet tehniska nepieciešamība. Domājams, ka Piebalga kungs to labi zina. Tomēr absolūts čempions šajā propagandas virzienā ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš sagatavojis šausmu stāsta cienīgu ziņojumu, kas mūs gaida, ja nebūsim “solidāri”. Nonāksim izolācijā, NATO lidmašīnas aizlidos, austrumu robeža paliks nenostiprināta, ES fondu naudas vairs nebūs. Un arī NATO piektais pants, uz kuru tūkstošiem reižu atsaukušies mūsu politiķi, vairs īsti nedarbosies. Ar vārdu sakot – Latviju, acis nepamirkšķinot, atdos Krievijai. Ko nu? Varbūt lūgt, lai Brisele atsūta kādu gubernatoru – tad vismaz būsim droši, ka nepieņemsim nepareizos lēmumus, kas tur kādam nepatiks? Rinkēvičs varēs pieteikties konkursā uz jauno amatu.