Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. maijs, 2016
Drukāt

Antropologs: mūsdienās ģimenes vairs nav tādas, kādas tās bija 19.gadsimtā (13)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ģimenes var būt ļoti dažādas un neeksistē “pareizas” vai “nepareizas” ģimenes formas, turklāt mūsdienās būtu neapdomīgi gaidīt, ka ģimene būs tāda pati, kāda tā bija, piemēram, 19.gadsimtā, – ir pārliecināts Rīgas Stradiņa universitātes docents un antropologs Klāvs Sedlenieks.

Starptautiskajā ģimenes dienā aktualizējot diskusiju par to, kas mūsdienās ir ģimene, Sedlenieks uzsvēra, ka ģimene ir kultūras elements, kas raksturīgs visām cilvēku sabiedrībām. Ģimenes var būt lielas vai mazas, taču tās mūsdienās ir ļoti atšķirīgas un dažādas. “Būtu ārkārtīgi grūti pateikt, ka ir kaut kāda viena ģimenes forma un noteiktas lomas, kas šajā ģimenē ir īstās, jo tur ir ārkārtīgi lielas dažādības,” uzsvēra Sedlenieks.

Viņa ieskatā, visizplatītākā ģimenes forma, iespējams, ir tā sauktā nukleārā ģimene, kurā ir divi pieauguši vecāki un viens vai vairāki nepieauguši jauni cilvēki, kas var būt vai arī nebūt pieaugušo atvases. Antropologs atzīmēja, ka arī tas, cik ilgi un kādā kompozīcijā šī ģimene kopā turas, var būt dažādi.

Tomēr Sedlenieks uzsvēra, ka ir lietas, kas raksturo visas ģimenes, – ģimenei ir saistība ar radniecību, kas var būt vai nu asinsradniecība, vai ieprecētā radniecība. “Varam skatīties uz ģimeni no ārpuses vai cilvēku pašu pieredzes. Mēs parasti sakām, ka ģimene ir kaut kas tāds, kas veido kopīgu mājsaimniecību, bet ne visos gadījumos. Piemēram, ja tēvs un māte nedzīvo kopā, bērniem tēvs un māte joprojām saglabā ģimenes statusu. Kad bērnam jautā, kas ir tava ģimene, tad viņš droši vien nosauks tēvu un māti neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā vai nē,” sacīja Sedlenieks.

Līdz ar to šajā ziņā arī Latvijas ģimeņu dažādība un tas, ko dažādi cilvēki nosauktu, ja viņiem jautātu par to, kas ir ģimene, var variēt diezgan plašā spektrā, uzsvēra augstskolas docents. “Tur, protams, būs tas, ko es saucu par nukleāro ģimeni, bet ģimene var būt arī ļoti dažāda. Var būt viens no vecākiem ar vienu vai vairākiem bērniem. Tikpat labi tās var būt arī vairākas paaudzes vai vairākas viena dzimuma paaudzes – vecmāmiņa, meita un mazmeita vai vectētiņš, dēls un mazdēls, vai cita kombinācija un šīs kombinācijas dažādas variācijas. Un tās visas ir ģimenes,” uzsvēra antropologs.

Viņaprāt, ir jāsaprot, ka ģimenes forma lielā mērā ir atkarīga no dažādiem citiem kultūras apstākļiem. Tādēļ nevar cerēt, ka ģimene, tāpat kā jebkurš cits kultūras elements, mainoties visam citam, saglabāsies nemainīga.

“Mūsdienu diskusijā par ģimeni un tās pareizajām un it kā nepareizajām formām bieži vien izskan, ka mums vajadzētu dzīvot 21.gadsimta dzīvi, bet ģimenei būtu jābūt tādai, kāda tā bija 19.gadsimtā. Taču tas nav iespējams, jo iemesli, kāpēc cilvēki dzīvo kopā vienā vai otrā formātā, ir atkarīgi no daudz un dažādām lietām,” skaidroja Sedlenieks.

Viņš norādīja – ja ir noteikti ekonomiskie apstākļi, ģimenes veido apvienības – izveidojas paplašinātā ģimene, kur kopā dzīvo vairākas paaudzes, jo tā ir vieglāk izdzīvot un tam ir ekonomiskais pamatojums.

“Citā situācijā, kas, starp citu, ir mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur pastāv brīvais tirgus, kur liels uzsvars ir uz cilvēka brīvu pārvietošanos, uz viņa karjeru dažādās vietās, nevis atrašanos un darbu visu laiku vienā un tajā pašā vietā, rodas nepieciešamība pārvietoties, un ar to ir saistīts uzskats un nepieciešamība, ka arī ģimenes ir daudz elastīgākas, nekā tas bija pasaulē, kura bija daudz mazāk mobila,” secināja Sedlenieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Atbilde antrapologam ISāK, Sieviete +Vīrietis+bērni = ģimene. Sabiedrības kuras izvirst Mazspējīgās formas atvasinājumus aizstāj VITĀLĀS ģimenes vērtības nesošās ….Tas ir pēc DARVINA. Muļķība ? Nu ,jā ka muļķis var reproducēt tikai muļķību. Tātad , politkorektuma disidenta, dāņu profesora Helmuta Nyborga darbs apskata IQ -rasi- valsts cēloņu-seku likumsakarību ķēdi. Zinātne var kļūdīties bet cēloņu – seku likumsakarība ir Fakti-patīk vai ne.
    Valsts pārstāj eksistēt kad sabiedrības vidējais IQ sasniedz 70..tā ir Āfrika,Ziemeļ Āfrika,Tuvie Austrumu- valstsis vēsturiskie pārpratumi. Migrācija ,Dānijā vidējā migranta IQ70 iepretim iezemieša IQ-98. Migraācija izraisa vidējā IQ ikgadējo 0,56 eroziju. Prognoze 2045 gads 50% masas būs ar IQ70 bet valstī IQ85 ,tas izraisa drošibas trūkumu, izglītības,ražošanas deģenerāciju. Etniskam atlikumam migrējot uz jauno pasauli.

  2. kas tajā bildē par nesievišķīgu dāmīti ar veča lieso apakšgalu, bez sievišķīgām dibena formām?

  3. LA, kur ir pretējs viedoklis rakstā? Atbildēt

    Vai sedlinieks ir autoritāte?.. ne jau katrs, kurš ir ieguvis izglītību, ir ieguvis arī gudrību

  4. Overtona logu bidītājs viņš ir, ne docents..Iebrauzejiet- Overtona logi.

  5. Sedlenieks ielika keksiti un pacuksteja, ka **arī ir ģimene..tas bija zemteksts..

  6. 19.gadsimtā laukos ražoja ekoloģiski tīru pārtiku un lai to darītu vajadzēja darba rokas kuras nodrošināja stabilas un
    kuplas ģimenes.Tagad ,piemēram, Latvijas laukos izzūdošo zemnieku vietā nākuši komersanti ,kas savu 1000 un vairāk ha apstrādā ar lieljaudas tehniku ,pāris kalpiem,kam nav ģimeņu , raundapu un citām indēm,tā indējot tautu un gādājot pacientus maksas medicīnai.
    Kam netīk kalpu darbs pie komersantiem pārtiek no pabalstiem,kas pietiek ,,apīnītim,, ,,mākonītim,, un stiprākam malkam.

  7. Galīgi tukšs raksts. Ja cilvēks, kurš māca augstskolā, var tik nesakarīgi maz pateikt par ģimenes institūtu, tad viņš ir vistīrākais diletants šajos jautājumos. Kur ir ģimenes analīze, cēloņi, kāpēc tās
    ir tik nestabilas šodien, kāds ir atbildības un pienākuma samērs ģimenē, bērnu audzināšanas problēma, utt. Ģimenes institūts ir sabiedrības pamats un spogulis un nav ko te stāstīt, ka ir 21. vai 12. gadsimts, tās pamatfunkcija: nākošās paaudzes radīšana un audzināšana cauri gadsimtiem paliek nemainīga un ir viena un tā pati. Ko tāds vispār lien augstskolā kādu mācīt, ja pats ir vēl mācāms.

  8. Rati šodien arī nav tādi, kādi tie ir bijuši 19. g-simtā, pildspalva arī, bet tas, ko ar to veica toreiz, šodien var veikt efektīvāk. Ar ko tad tā ģimene atšķirās no šodienas ģimenes? Ja tas Sedlinieks būtu zinātnieks, tad tas būtu pirmais, ko viņš noraksturotu. Bet tā tas ir runāšana nez par ko un man ir stingras aizdomas, ka notiek kārtējais centiens palaist tautai miglu acīs, lai turpinātu to cīņu par viendzimuma ģimenēm, gejiem un citiem sū… . Ļoti zema līmeņa pasūtijuma raksts. Kolosāli mums ir zinātnieki! Viņi vēl brēc, ka viņiem nemaksā! Antropoloģijai divi gadsimteņi arī nav nekāds pētījumu periods par ko varēja runāt, respektīvi, no kā tā varētu kaut ko secināt! Kāda ir bijusi ģimene akmensperiodā: toreiz tā bija spējīga nomedīt un noēst mamontu, bet šodien no pelītes sēž uz skapja?

  9. Bet nav saprotams Atbildēt

    Kāpēc pašam nav ģimenes?
    Meitas ir, bet ģimenes nav.
    Un tāds te spriedelē.

  10. Sedlniek, Tu esi atpalicis. Pasaule XXI gadsimtā atgriežas pie pamatvērtībām!

  11. Cilvēki var spriedelēt, cik grib, bet daba nosaka kādas ir ģimenes.

  12. Kādu brītiņu parunāja.
    Laiks aizpildīts.
    Vai kaut kas notika?
    Vai arī notiks?
    Un ko mums domāt par to?
    Vai mums jāmainās?
    Vai kaut kas jādara?
    ———— Par to Sedlenieks neko nesecināja————-

Draugiem Facebook Twitter Google+