Antropologs: mūsdienās ģimenes vairs nav tādas, kādas tās bija 19.gadsimtā 13
Ģimenes var būt ļoti dažādas un neeksistē “pareizas” vai “nepareizas” ģimenes formas, turklāt mūsdienās būtu neapdomīgi gaidīt, ka ģimene būs tāda pati, kāda tā bija, piemēram, 19.gadsimtā, – ir pārliecināts Rīgas Stradiņa universitātes docents un antropologs Klāvs Sedlenieks.
Starptautiskajā ģimenes dienā aktualizējot diskusiju par to, kas mūsdienās ir ģimene, Sedlenieks uzsvēra, ka ģimene ir kultūras elements, kas raksturīgs visām cilvēku sabiedrībām. Ģimenes var būt lielas vai mazas, taču tās mūsdienās ir ļoti atšķirīgas un dažādas. “Būtu ārkārtīgi grūti pateikt, ka ir kaut kāda viena ģimenes forma un noteiktas lomas, kas šajā ģimenē ir īstās, jo tur ir ārkārtīgi lielas dažādības,” uzsvēra Sedlenieks.
Viņa ieskatā, visizplatītākā ģimenes forma, iespējams, ir tā sauktā nukleārā ģimene, kurā ir divi pieauguši vecāki un viens vai vairāki nepieauguši jauni cilvēki, kas var būt vai arī nebūt pieaugušo atvases. Antropologs atzīmēja, ka arī tas, cik ilgi un kādā kompozīcijā šī ģimene kopā turas, var būt dažādi.
Tomēr Sedlenieks uzsvēra, ka ir lietas, kas raksturo visas ģimenes, – ģimenei ir saistība ar radniecību, kas var būt vai nu asinsradniecība, vai ieprecētā radniecība. “Varam skatīties uz ģimeni no ārpuses vai cilvēku pašu pieredzes. Mēs parasti sakām, ka ģimene ir kaut kas tāds, kas veido kopīgu mājsaimniecību, bet ne visos gadījumos. Piemēram, ja tēvs un māte nedzīvo kopā, bērniem tēvs un māte joprojām saglabā ģimenes statusu. Kad bērnam jautā, kas ir tava ģimene, tad viņš droši vien nosauks tēvu un māti neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā vai nē,” sacīja Sedlenieks.
Līdz ar to šajā ziņā arī Latvijas ģimeņu dažādība un tas, ko dažādi cilvēki nosauktu, ja viņiem jautātu par to, kas ir ģimene, var variēt diezgan plašā spektrā, uzsvēra augstskolas docents. “Tur, protams, būs tas, ko es saucu par nukleāro ģimeni, bet ģimene var būt arī ļoti dažāda. Var būt viens no vecākiem ar vienu vai vairākiem bērniem. Tikpat labi tās var būt arī vairākas paaudzes vai vairākas viena dzimuma paaudzes – vecmāmiņa, meita un mazmeita vai vectētiņš, dēls un mazdēls, vai cita kombinācija un šīs kombinācijas dažādas variācijas. Un tās visas ir ģimenes,” uzsvēra antropologs.
Viņaprāt, ir jāsaprot, ka ģimenes forma lielā mērā ir atkarīga no dažādiem citiem kultūras apstākļiem. Tādēļ nevar cerēt, ka ģimene, tāpat kā jebkurš cits kultūras elements, mainoties visam citam, saglabāsies nemainīga.
“Mūsdienu diskusijā par ģimeni un tās pareizajām un it kā nepareizajām formām bieži vien izskan, ka mums vajadzētu dzīvot 21.gadsimta dzīvi, bet ģimenei būtu jābūt tādai, kāda tā bija 19.gadsimtā. Taču tas nav iespējams, jo iemesli, kāpēc cilvēki dzīvo kopā vienā vai otrā formātā, ir atkarīgi no daudz un dažādām lietām,” skaidroja Sedlenieks.
Viņš norādīja – ja ir noteikti ekonomiskie apstākļi, ģimenes veido apvienības – izveidojas paplašinātā ģimene, kur kopā dzīvo vairākas paaudzes, jo tā ir vieglāk izdzīvot un tam ir ekonomiskais pamatojums.
“Citā situācijā, kas, starp citu, ir mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur pastāv brīvais tirgus, kur liels uzsvars ir uz cilvēka brīvu pārvietošanos, uz viņa karjeru dažādās vietās, nevis atrašanos un darbu visu laiku vienā un tajā pašā vietā, rodas nepieciešamība pārvietoties, un ar to ir saistīts uzskats un nepieciešamība, ka arī ģimenes ir daudz elastīgākas, nekā tas bija pasaulē, kura bija daudz mazāk mobila,” secināja Sedlenieks.
