Foto: Timurs Subhankulovs

Ap 100 piketētāju prasa mācību saglabāšanu krievu valodā 60

Aptuveni 100 cilvēku piketā pretī Ministru kabineta ēkai prasa saglabāt mazākumtautību skolās Latvijā apmācības krievu valodā, novēroja aģentūra BNS.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Cilvēkiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem “Straujuma, liec mierā mūsu bērnus!”, “Rokas nost no krievu skolām!”, “Mūsu nodokļus – mūsu skolām!”.

Jaunās valdības deklarācijā ir paredzēts, ka uz apmācībām tikai valsts valodā mazākumtautību skolas varētu pāriet no 2018.gada, kas arī ir izraisījis protestus. Pie piketētājiem bija iznākusi izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (“Vienotība”), kura norādīja, ka, lai spriestu par šo jautājumu, ir plānots organizēt darba grupu, rīkot diskusijas, kuru ietvaros būs iespējams uzdot visus jautājumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Druviete uzskata, ka četri gadi nav nereāls laiks, lai sagatavotos un pakāpeniski uzsāktu pāreju vispārizglītojošās skolās valsts valodā. Pāreja varētu sākties no pirmajām klasēm.

“Sarunas ir vienīgais ceļš, kā atrisināt domstarpības. Mēģināsim rast iespēju pārliecināt arī cilvēkus, kas sapulcējušies šeit, ka šis solis ir viņu bērnu labā. Bērniem nekas netiek atņemts. Tieši otrādi, viņiem tiek dota iespēja pilnvērtīgi dzīvot Latvijas valstī, strādāt jebkurā profesijā un turpināt izglītību,” sacīja izglītības ministre.

Uz piketu sanākuši dažāda vecuma cilvēki. Atnākusi arī kāda sieviete ar mazu bērnu, kura stāstīja, ka viņi ir krievu ģimene un tāpēc vēlas, lai bērns, kuram drīz būs jāiet skolā, varētu mācīties dzimtajā valodā. “Mums ir svarīgi, lai attīstība būtu nodrošināta dzimtajā valodā,” sacīja Suzanna Viklera.

Piketētāju vidū redzami vairāki pārstāvji no partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), kas tagad gan mainījusi nosaukumu (Latvijas Krievu savienība), kā Jakovs Pliners, Miroslavs Mitrofanovs, kā arī “Dzimtās valodas” līderi Vladimirs Lindermans un Ilarions Girss, Krievijas tautiešu organizāciju koordinators Latvijā Viktors Guščins.

Mitrofanovs uzsvēra, ka līdz galam nesaprot motivāciju, kāpēc šis process uzsākts. Viņš uzskata, ka skolēnu sekmes pasliktināsies, ja viņi mācīsies tikai latviski.

Reklāma
Reklāma

“Būs vēl sliktākas atzīmes un pasliktināsies zināšanas priekšmetos, skolēniem vai absolventiem būs grūtāk iestāties universitātē un būs vēl lielāka motivācija kaut kur aizbraukt un strādāt ārzemēm,” uzskata Mitrofanovs. Viņš minēja, ka 75% vispār ir par to, lai atteiktos no tās reformas, kas veikta pirms daudziem gadiem, kad ieviesa valodu proporcijas, cik daudz mazākumtautību skolās var mācītos dzimtajā valodā un cik priekšmetiem jābūt latviski. “Nav runa par kompromisiem, bet veidu, kā vislabāk nodrošināt valsts valodas zināšanas, nepasliktinot speciālo priekšmetu pasniegšanu,” pauž Mitrofanovs.

Pašlaik mazākumtautību vidusskolās 60% mācību jānotiek latviski, bet 40% var notikt mazākumtautības valodā. Savukārt pamatskolā mazākumtautību skolām ir iespēja izvēlēties no pieciem variantiem, cik daudz mācības pasniegt latviešu valodā.