Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. septembris, 2013
Drukāt

Ap Satversmes preambulu uzvirmo kaislības

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saeimas “Saskaņas centra” frakcijas deputāts Andrejs Elksniņš, rakstot vēstules un citādi sūdzoties medijiem, izrādījis sašutumu, ka ne viņš, ne arī citi viņa partijas biedri neesot aicināti rakstīt Sa­tversmes preambulu. 


 

“(..) Visu vasaru Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes un kādreizējā Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vadībā viesnīcā “Radi un draugi” (..) tika perināts pēc būtības valsts apvērsums – mūsu Satversmes grozījumi. Tagad šo draugu “gara darbu” par visām varītēm tiek mēģināts attaisnot un virzīt uz priekšu,” raksta Elksniņš.

“SC” deputāts, jurists būdams, ne vārda publiski nebilda, kad Valsts prezidenta kancelejas Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits par Saeimas preambulu neskaitāmas reizes publiski uzstājās dažādās auditorijās, tostarp arī pavisam nesen Bīriņu pilī vairāku dienu seminārā, kas bija pieejams ikvienam šīs profesijas pārstāvim. Turklāt jau 2012. gada 17. septembrī Valsts prezidenta interneta mājas lapā tika publicēts Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”. Tad viņam nerastos aizdomas, ka kaut kas tiek “slepeni apspriests” kaut kur viesnīcā bez viņa ziņas. Elksniņš gan nemaz nebija satraucies, kad ne Čepāne, ne Levits, ne arī citi konstitucionālo tiesību speciālisti netika aicināti uz “Saskaņas centra” un Lindermana sarunām par referendumu rīkošanu otras valsts valodas jautājumā. Viņa skatījumā bija pavisam normāli, ka šī valsts pamatu graušanas ideja tiek perināta pa kafejnīcām.

Vēl skaļāku lērumu Elksniņš sataisīja Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 4. septembrī. Kad komisijas priekšsēdētāja I. Čepāne pastāstīja, ka ir sagatavots preambulas projekts un ka Levita k-gs to prezentēs Saeimā, kur aicināts ikviens deputāts, Elksniņš piedraudēja, ka viņš varot parādīt “sarak­sti starp Jums un Levitu, kurā jūs apspriežat gan iespējamās redakcijas, gan iespējamos arī variantus pie šī veida preambulas (..).

Ir piedalījusies “Vienotība”, Zatlera Reformu partija, Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība, izņemot tikai “Saskaņas centru”.” I. Čepāne ir nodevusi šīs sēdes audioierakstu Drošības policijai, jo uzskata, ka Elksniņš, paziņodams, ka viņa rīcībā ir deputātes personīgā sarakste, pārkāpis Krimināllikuma 144. pantu par korespondences noslēpumu.

Deputāte uzsvēra, ka šajā sarakstē neesot nekas tāds, kas būtu slēpjams no sabiedrības, bet nav pieļaujams, ar kādām metodēm šī sarakste iegūta.

E. Levits sacīja, ka, strādājot pie Satversmes preambulas idejas un projekta, ir runājis tikai ar personām (politiķiem, juristiem, kultūras cilvēkiem), kas atbalsta šo ideju un kurām nav problēma akceptēt to, ka Latvija ir demokrātiska, latviešu izveidota valsts, kura pārdzīvojusi okupāciju un atjaunota, ievērojot valsts nepārtrauktības principu. E. Levits: “Mēs negrasāmies diskutēt par to, vai bija vai nebija okupācija. Mūsu mērķis ir iekļaut Satversmes preambulā nozīmīgākos valsts un nācijas izveidošanās un vēsturiskās attīstības faktus, Latvijas valsts pamatvērtības. Satversmes preambulas jēga ir teksta līmenī skaidri pateikt, kas ir Latvijas valsts būtība, kādēļ tā ir nepieciešama, tādējādi apgrūtinot Latvijas valsts un tās demokrātiskās iekārtas iznīcināšanu. “

Levits arī informēja, ka turpina strādāt pie šī projekta, un tuvākajā laikā tas kopā ar viņa komentāriem tiks publicēts. Tad katram būs iespējas par to izteikt savu viedokli vai sagatavot savu alternatīvu projektu. Tas būs Saeimas ziņā spriest par to, vai šāda vai citāda Satversmes preambula būtu jēdzīga un ir vai nav virzāma tālāk.

Savukārt I. Čepāne informēja, ka 27. septembrī notiks paplašinātā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kur tiks prezentēts Saeimas preambulas projekts un kurā aicināti piedalīties visu frakciju deputāti. Tostarp arī Elksniņš. Bet par to, vai bija okupācija, kā arī par par to, vai Latvijas valsti izveidoja latviešu tauta, neviens tur negrasās ar viņu diskutēt.

Preambula ir jāpieņem Saeimai ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+