Prezidents 70 gadu jubileju atzīmēs Līgatnē tuvinieku lokā 5
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam 10. decembrī ir apaļa jubileja – viņam aprit septiņdesmit gadu. Prezidents savu dzimšanas dienu parasti svin kopā ar tuvākajiem cilvēkiem savā īpašumā Līgatnē, arī šī jubileja nebūs izņēmums, pastāstīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Darbā nekādas grandiozās svinības neesot plānotas, bet, ja sveicēji ieradīsies, viņi tikšot pieņemti, kaut prezidenta oficiālajā darba kārtībā tas nav iekļauts. Bērziņa darba kalendārā var izlasīt, ka trešdien viņam paredzēta vien tikšanās ar valdības vadītāju Laimdotu Straujumu, lai apspriestos par aktuālākajiem jautājumiem. Arī Ministru prezidente gatavo kādu patīkamu pārsteigumu prezidentam jubilejā. A. Bērziņam 2015. gada 8. jūlijā beidzas pilnvaru laiks, un pagaidām viņš neatklāj, vai vēlas turpināt iesākto arī nākamos četrus gadus.
Lielākā daļa politisko partiju diskusijā Latvijas televīzijā pirms 12. Saeimas vēlēšanām pauda, ka labprāt atbalstītu Bērziņa kandidatūru arī turpmāk, bet prezidents norādīja, ka pagaidām nedomājot par otru pilnvaru termiņu. Viņam esot jāturpina iesāktie darbi, un šo jautājumu nopietni sākšot apsvērt pēc 1. aprīļa.
Vakar Saeimas frakcija “No sirds Latvijai” kopā ar deputātiem no Zaļo un zemnieku savienības, “Saskaņas”, Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības iesniedza priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu. Lai šo ieceri īstenotu dzīvē, nepieciešams grozīt Satversmi. To līdz jūlijam nevar paspēt, tāpēc nākamgad gaidāmās prezidenta vēlēšanas notiks pēc vecās kārtības.
Bērziņš dzimis 1944.gada 10.decembrī Nītaurē, kur sācis arī skolas gaitas. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1971.gadā viņš pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu kā radioinženieris, bet 1988.gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti.
Savas karjeras laikā Bērziņš bijis Valmieras rajona Tautas deputātu padomes un Izpildkomitejas priekšsēdētājs, 1990.gadā ievēlēts par Augstākās padomes deputātu kā Latvijas Tautas frontes loceklis no Valmieras vēlēšanu apgabala, darbojies Augstākās padomes Ekonomikas komisijā.
1993.gadā viņš kļuva par Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas priekšsēdētāju un tajā pašā gadā arī par AS “Latvijas Universālā banka” (“Unibanka”) prezidentu. Šo amatu viņš atstāja 2003.gadā pēc paša vēlēšanās.
Bērziņš 2004.gadā bija “Skandinaviska Enskilda Banken” un “SEB Unibankas” prezidentu padomnieks, 2006.gadā ievēlēts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu un AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāju, bet 2007.gadā atbrīvots no “SEB Unilīzinga” padomes priekšsēdētāja amata.
2005.gadā Bērziņš neveiksmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta. ZZS valde viņu bija izvirzījusi par savu kandidātu Rīgas mēra amatam.
2007.gadā viņš atkārtoti ievēlēts par LTRK prezidentu, bet 2008.gadā atkārtoti ievēlēts par AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāju.
2010.gadā viņš tika ievēlēts 10.Saeimā no ZZS saraksta.
Par Latvijas prezidentu Bērziņš ievēlēts 2011.gada jūnijā.
Par Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 53 deputāti, bet pret – 44. Par otru augstā amata kandidātu – Valsts eksprezidentu Valdi Zatleru – nobalsoja 41 tautas kalps, bet pret – 56 deputāti.
Bērziņš ir ceturtais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un astotais kopš Latvijas valsts dibināšanas.
