Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. septembris, 2012
Drukāt

Apbedīt drīkst tikai kapos

kapi3

Man īpašumā ir zeme. Vai es uz tās drīkstu ierīkot savas dzimtas kapus? Kādi ir nosacījumi? 
Helmuts Kugelāns Rendā

 

Nē, nedrīkstat. Kapsētu ierīkošanai izvirzītas stingras sanitārās prasības, tādēļ aizgājēju guldīt zemes klēpī drīkst tikai esošajās, pie tam tādās, kuras ir atvērtas, t.i., tajās var veikt jaunus apbedījumus. Ir arī slēgtas kapsētas, kurās nekas vairs nenotiek.

Rendas pagasta pārvaldē paskaidroja, ka pagastā ir 16 kapsētas, tajās vietu pietiek un var izvēlēties, kurā veidot dzimtas apbedījumus.

Protams, rodas arī jaunas kapsētas un pastāv pat privātās – piemēram, jauna privāta kapsēta “Irbes” netālu no Rīgas, Stopiņu pagastā, kā arī dzīvnieku kapsēta “Citi medību lauki” Babītes novadā, Rīgas – Liepājas šosejas 2. kilometrā. Tās ir vairākus hektārus lielas, iežogotas teritorijas, kuras pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētas kā kapsētas. Tās ir attiecīgi izplānotas un ierīkotas – ar vārtiem, celiņu tīklu, apbedījumu vietām un attiecīgu sanitāro aizsargjoslu. Kapsētas īpašnieks kopj šo teritoriju un atbild tur par kārtību.

Prasības vietas izvēlei jaunu kapsētu ierīkošanai noteiktas Ministru kabineta 1998. gada 29. decembra noteikumos Nr. 502 “Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika”. Tie jāievēro, lai nepasliktinātu sanitāro stāvokli piegulošajās teritorijās.

 

Kapsētu drīkst ierīkot teritorijā, kur gruntsūdens līmenis nav augstāks par diviem metriem. Jaunai jāizvēlas viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals ar slīpumu, kas vērsts uz pretējo pusi no apdzīvotās vietas un atklātām ūdenstilpēm. Tam jābūt pilnīgi pasargātam no pārplūšanas, to nedrīkst šķērsot upītes vai strautiņi.

 

Zemesgabalā, kur ierīko kapsētu, jābūt sausai, porainai augsnei (smilts, mālsmilts vai smilšmāls), kas nodrošina gaisa caurlaidību un ātru izžūšanu. Zemesgabalus, kuros ir melnzemes, kūdras vai smagas māla augsnes, kapsētas ierīkošanai neizmanto. Ap kapsētu jābūt 300 metrus platai aizsargjoslai un piebraucamajam ceļam, kura uzturēšanu nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

Kapsētu darbību nosaka katras pašvaldības saistošie noteikumi. Likumā “Par pašvaldībām” teikts, ka pašvaldību pienākums ir uzraudzīt kapsētu darbību. Visi apbedījumi kapsētās tiek reģistrēti, lai neapbedītu cilvēkus, kuri miruši neskaidros apstākļos un varbūt pat ir nozieguma upuri.

Brīvāk var rīkoties vienīgi ar pelnu urnām. Dažās valstīs ir noteikts, ka tās jāapglabā tikai kapsētā, taču Latvijā mēs varam darīt visādi – pelnus izkaisīt kapsētā, pie jūras vai jebkurā citā vietā, pelnu urnu aprakt dārzā zem ābeles vai arī glabāt uz kumodes. Ja urnu esat apbedījuši savā dārzā, neviens nevar aizliegt uzlikt piemiņas zīmi, piemēram, akmeni ar iegravētu uzrakstu.

Taču – vai no psiholoģiskā viedokļa ir labi veidot apbedījumus pie mājām? Uz kapsētu mēs dodamies attiecīgā noskaņojumā, un pēc tam atkal atgriežamies pie ikdienas darbiem. Kā jutīsieties, ja katru dienu acu priekšā būs piemiņas plāksne? Tādēļ šķiet labāk, ja šīs lietas ir nodalītas. Mirušajiem – kapsētas, dzīvajiem – mājas un dārzi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+