Apbedītāji turpina rūpalu slimnīcu paspārnē: Kas mainījies gada laikā 0
Tuvinieka zaudēšana aizgājēja ģimenei ir sāpīgs brīdis, bet aptuveni 260 uzņēmumiem Latvijā tas ir ienesīgs bizness. Pirms gada Valsts ieņēmumu dienests (VID), Konkurences padome un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veica plašu pētījumu par apbedīšanas firmu darbu, un atklājumi nebija iepriecinoši. Nozarē notiekošo praktiski neviens neuzrauga, likumdošana ir nesakārtota. Izmanīgākie darboņi to veikli izmanto – firmas apkrāpj klientus, kuri bieži samaksā par darbiem, kurus firmas sola, bet neizdara. Pārsvarā visi norēķini notikuši skaidrā naudā, svētdien atgādināja TV3 raidījums “Nekā personīga”, izpētot, kas kopš tā laika mainījies.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklenīte pauda, ka galvenās problēmas, kas tika konstatētas bija tās, ka cenrāža vispār nebija. Un otrā problēma bija tieši attiecībā uz cenu norādīšanas skaidrību. “Proti, bija norādīti nekonkrēti pakalpojumi un otrām kārtām mēs konstatējām to, ka tika piestādīti rēķini, bet rēķinā parādītais pakalpojums neparādījās cenrādī,” viņa pauda.
Atsevišķiem izredzētiem apbedīšanas kantoriem izdevies iznomāt telpas slimnīcu teritorijās. Šādi iegūstot tiešu pieeju tur mirušajiem pacientiem. Tas noticis vismaz 14 ārstniecības iestādēs.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama saka, ka aptuveni trešajā daļā no slimnīcām ir apbedīšanas biroji. Vairumā gadījumu noslēgti līgumi bez jebkādiem iepirkumiem, izsolēm. “Viņi vienkārši tur atrodas. Un viņam ir īpašas konkurences priekšrocības ar to, ka slimnīcu ārsti vai slimnīcu personāls sadarbojas ar šiem birojiem iesakot iedzīvotājiem, kas ierodas un uzzina, ka tuvinieks miris un iet uz turieni. Un 50% gadījumu no šiem 150 aptaujātajiem tiešām izrādījās, ka cilvēki izvēlas to, ko viņiem iesaka,” viņa atzina.
Stradiņu slimnīcā kāds uzņēmīgs morga darbinieks pamanījās turpat izveidot savu privātfirmu, kas nodrošināja bēru rīkošanas pakalpojumus. Šobrīd morga darbinieks atlaists un lauzts arī nomas līgums ar viņa uņēmumu. Bet citas slimnīcas šo praksi turpina. Vairākas „Nekā Personīga” aptaujātas slimnīcas apstiprināja, ka tās līgumus ar firmām nav pārskatījušas un apbedītāji savu rūpalu slimnīcu paspārnē turpina. Galvenā atruna – citi interesi neesot izrādījuši.
“Latvijā nav arī noregulēts tāds regulējums, kas aizliegtu slimnīcu teritorijā atrasties apbedīšanas birojam. Bet mēs aicinām radīt visiem vienlīdzīgas iespējas. Tas ir iepirkums vai izsole. Nevis kādam tiek kādas īpašas priekšrocības tikai tāpēc, ka ar galveno ārstu vai kādu citu ir labas attiecības. Ja ir kāda sūdzība par slimnīcu, kas to nav īsti tā nokārtojusi, tad mēs informējam Veselības ministriju un es domāju, ka Veselības ministrijai arī ir kaut kādā veidā jārūpējas, lai gan ārsti, gan slimnīcas vadība ētikas principus ievērotu,” situāciju komentē Ābrama.
Raidījums minēja Ogres rajona slimnīcas piemēru. Dažu desmit metru attālumā no galvenās ēkas atrodas morgs. Tam tieši pretī divstāvu māja, kuras logos tiek reklamēti apbedīšanas piederumi un bēru organizēšana. Slimnīcā skaidro, ka nomnieks SIA “Atvadas&Ogre” pats izrādījis interesi par iespēju te strādāt. Citu gribētāju nav bijis.
“Atvadas&Ogre” pārstāve uz to atbildēja: “Nu, ko es jums varu šobrīd atbildēt. Tiešām es nezinu. Ir arī ļoti daudz apbedīšanas biroji, kas sēž pie kapsētām. Nav obligāti slimnīcas teritorijā. Jo mēs jau nevienam virsū neskrienam.”
Latvijas apbedītāju asociācija jau kopš 2000.gadu vidus cenšas pārliecināt vairākas ministrijas un Saeimas deputātus, ka jāpieņem atsevišķs likums, kas šo specifisko nozari regulētu. Pēdējais neveiksmīgais mēģinājums pirms diviem trim gadiem bijis reģionālo lietu ministrijā. Tā parunājusi ar pašvaldībām un secinājusi, ka neko mainīt nevajag.
Pēc Konkurences padomes priekšsēdētājas minējuma – ja 11 miljoni varētu būt minimālais apbedīšanas pakalpojumu nozares apgrozījums un ja tikai kādi 5 miljoni tiek iekasēti, tad tas nozīmē, ka 50% tā ir ēnu ekonomika.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tuvinieku nāves gadījumā izmaksā apbedīšanas pabalstu. Aģentūra un VID pamanījis aizdomīgu tendenci. Atsevišķi cilvēki viena gada laikā trīs un arī vairāk reižu pieteikušies uz pabalstu saņemšanu, lai arī mirušie nav viņu radinieki. Papētot dziļāk atklājies, ka tie ir pagrīdes uzņēmēji, kurus aizgājēja palicēji pilnvarojuši bēru rīkošanai naudu no valsts saņemt. 2016.gadā bijuši 76 šādi gadījumi, no kuriem sešas personas VID ieskatā nodarbojušās ar nereģistrētu uzņēmējdarbību. Lai kaktu kantorus izskaustu, dienests ieteicis šo problēmu iekļaut Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā.
“Nekā Personīga” pamanīja, ka vēl vasarā Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā šāds VID ieteikums patiešām bija, bet šobrīd tas no plāna pazudis. Bet Konkurences padomes pētījumā atklāto problēmu novēršanā par galveno iecelta Ekonomikas ministrija. Tur gan iecerētās reformas notiek tik klusu, ka tās nav pamanījis arī pats ministrs, vēstīja raidījums.
