Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
31. maijs, 2012
Drukāt

Apceļosim Atzeles novadu

balvi2_10

Sākoties vasaras tūrisma sezonai, izveidoti jauni tūrisma maršruti, kas mudina iepazīt seno Atzeles zemi Igaunijas un Krievijas pierobežā. Novgorodas hronikā Atzele pirmo reizi minēta 1111. gadā. Tā sauca pili Gaujienā, taču ar šo vārdu apzīmēja arī plašāku teritoriju Latvijas ziemeļaustrumos, kurā ietilpa arī pašreizējie Balvu, Viļakas un Baltinavas novadi.


“Vēsturnieku pētījumos sastopami atšķirīgi viedokļi – vieni runā par Atzeles valsti no Gaujas līdz Pitalovai (Abrenei), citi – par mazu Atzeles novadu uz rietumiem no Alūksnes vai augstienē ap Alūksnes ezeru, bet igauņu vēsturnieki sliecas domāt, ka šī zeme aptvēra arī Igaunijas dienvidaustrumus un Pleskavas pierobežu, ko apdzīvoja savrupa somiskas izcelsmes tauta,” raksta vēsturnieks Gints Skutāns.

Lai kā arī būtu, mūsdienās te netrūkst ceļotājiem interesantu vietu, kuras salīdzinoši lielā attāluma (vairāk nekā 200 km no Rīgas) dēļ grūti apmeklēt vienas dienas ekskursijā. Tūrisma organizatore Ineta Krakupe pastāstīja, ka trijos senās Atzeles apceļošanas maršrutos iekļauti arī Balvu novada apskates objekti. “Viens no tiem ir Balvu muiža, kurā šobrīd atrodas Tālākizglītības un cilvēkresursu attīstības centrs, bet pirms pāris gadiem atjaunotajā muižas klētī – Tūrisma informācijas centrs un Balvu novada muzejs, kur var pieteikt gidu ekskursijām pa muižas kompleksu (tālr. 64521430). Katru vasaru šeit notiek kamermūzikas festivāls. Iepriekš piesakot, muižas kafejnīcā iespējams nobaudīt ēdienu muižnieku gaumē.

Kādreizējā muižas augļudārza vietā pagājušā gadsimta 90. gados izveidots atpūtas parks “Lāča dārzs”, ko ieskauj lazdu aleja. Tā vidū atrodas dīķis ar saliņu, ko savulaik rakuši dzimtcilvēki, un Ērika Kanaviņa seno amatu darbnīca ar senlietu kolekciju. Nosaukumu parks mantojis no bijušā īpašnieka pulkveža Kārļa Lāča, taču tajā aplūkojami arī lāči koka un akmens skulptūrās, piemēram, “Lāča krēsls” – krēslam līdzīgs lauk
akmens – un vēl 48 lieli akmeņi, kas pārstāv gandrīz visus Latvijā sastopamos laukakmeņu veidus.” 

Atzeles novada apceļošanas akcijā piedalās arī zemnieku saimniecības. Tilžas pusē tās ir vairākas. Kultūrvēstures centrs (atrodas Tilžas kultūras namā, tālr. 26545870) iepazīstina gan ar apkaimes ievērojamākajām personībām un vēsturiskajiem notikumiem, gan organizē ekskursijas uz bišu saimniecību “Silaunieki”, kur saimnieks Jānis Silaunieks stāsta par bitēm un medus ceļu no ziediem līdz ikdienas galdam. Pie viņa var iegādāties bišu produktus, tostarp vaska sveces. Ar bitēm ņemas arī Skaidrīte un Ēriks Kaši “Ezerlīčos” (tālr. 26363508), kuru dārzā savākta prāva dažādu akmeņu kolekcija un vasarā krāšņi zied lilijas, peonijas, dienziedes. 
Balvi4_10

Īpaši aizraujošs solās būt “Kapuleju” (tālr. 28738007) apciemojums, jo šajā zemnieku saimniecībā nodarbojas ar zirgu pajūgu braukšanu, bet bērnus gaida trīsgadīgs ponijs Mambo. “Zirgu pajūgu braukšana ir jauns sporta veids, kurā sacensības notiek gan manēžā, gan šķēršļotā trasē uz ātrumu un precizitāti. Manēžā svarīga ir etiķete – zirga un braucēja iznesība, ģērbšanās stils, kārtībā uzturēts aizjūgs, taču vislielākās emocijas un azartu izraisa brauciens starp šķēršļiem. To var salīdzināt ar blakusvāģu motociklu sacensībām, jo arī zirga pajūgam ir kantētājs, kuram līkumos jānotur līdzsvars, lai rati neapgāztos. Sporta ratiem tāpat ir četri riteņi, taču no parastajiem tie atšķiras ar bremzēm, ko pajūga vadītājs izmanto, braucot no kalna un lai ātrāk veiktu pagriezienus,” stāsta saimniece Larisa Klitončika.

Šķēršļu trase iekārtota pie mājām un kantētāja lomā var iejusties ikviens ciemiņš, kuram pietiek drosmes. Protams, pajūgu vada pieredzējis braucējs, un ātrums nav tik liels kā sacensībās. Stundu ilgs brauciens maksā 20 latus. Vasaras otrajā pusē, kad ķēvīte Karmelita būs atkopusies pēc kumeļa laišanas pasaulē, saimnieki sāks piedāvāt arī izjādes (~ Ls 6/h). Lielākais notikums “Kapulejās” būs 11. augustā, kad te risināsies Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņas 3. posma sacensības, uz kurām solījušies ierasties arī Igaunijas un Lietuvas zirgu pajūgu braucēji.

 

Vērts apskatīt

• Latvijas mazākais novads – Baltinava. Novada muzejs (Tilžas 7) piedāvā apskatīt Baltinavas muižas parku, katoļu un pareizticīgo baznīcu, Breksīnes kalnu katoļu kapu kapliču, a/s “Aldaris” uzstādīto 57. paralēles zīmi un aušanas darbnīcu. Iepriekš piesakoties (tālr. 29341738), iespējams noskatīties Danskovītes lugas “Ontans un Anne” fragmentus vietējā amatierteātra izpildījumā.

• Senlietu kolekcija “Cīrulīši” (Viļakas nov., Susāju pag., Tepenīca – tālr. 26446147). Ap 1950. gadu ražotu padomju motociklu izstādi papildinās saimnieka stāstījums par ciema un tuvākās apkārtnes vēsturi, unikāla koka darbgalda demonstrējumi un gramofona mūzika.

• Maizes krāsns saimniecībā “Kronīši” (Balvu nov., Briežuciema pag., tālr. 26133911), kas nesen uzmūrēta pēc senajām maizes krāšņu mūrniecības tradīcijām. Iespēja savām rokām izcept baltmaizi un kopā ar Briežuciema jauniešu folkloras kopas dalībniekiem iemācīties senās etnogrāfiskās dejas un rotaļas.

• Stiglovas grava – aizsargājams ģeomorfoloģiskais dabas objekts. Taka 3,5 km garumā ved gar Stiglovas upītes krastu, kur aplūkojami devona perioda balto un brūnsārto smilšakmeņu atsegumi, dižakmens un ala – vienīgā šajā apkaimē (vides gids: 29132664).

• Z/s “Mežsētas” staltbriežu dārzs (Rugāju nov., Rugāju pag., Silenieki, tālr. 29104212) atrodas ceļa Rugāji–Lubāna kreisajā pusē netālu no Pededzes. Aplokos ganās ap 350 dažāda vecuma briežu, ir zivju dīķi (12 ha).

• Plosts “Vilnītis”. Labvēlīgos laika apstākļos iespējami izbraucieni pa Balvu ezeru (tālr. 29376933).

 

Kas jāapskata

1. Balvu muiža un Lāča dārzs ar 23 akmeņu kompozīcijām.

2. Dabas parks “Balkanu kalni” (Viļakas nov., Vilkova).

3. Annas Āzes meža muzejs (Žīguri, tālr. 26567080).

 

Kur nakšņot

1. Viesnīca “Balvi” (Balvi, Tautas 14).

2. Viesu māja “Svīres” (Vaņķi, Balvu pag.).

3. Viesu māja “Vizbules” (Bērzkalnes pag.).

4. Viesu nams “Latkomerc” (Viļaka, Balvu 2).

5. Viesu nams “Dīķmalas” (Baltinava, Skolas 6).

 

Kur paēst

1. Kafejnīca “Lāča ķepās” (Balvi, Tautas 14).

2. “Latkomerc” kafejnīca – bārs (Viļaka, Balvu 2).

3. Kafejnīca “Baltinava” (Baltinava, Kārsavas 4).

 

 

Pievienot komentāru

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
LEGO Duplo - Konstruktori pašiem mazākajiem!Mazuļa dzīves periods ir īpašs, un to apzinās katra jaunā māmiņa. Viņas mazais iemācās pasauli, kuru mēs pazīstam un zinām, pilnīgi no
Draugiem Facebook Twitter Google+