Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. jūlijs, 2013
Drukāt

Apdegumu centrs: aptuveni 20 cilvēki apdedzinājušies ar latvāņu sulu

LETALETA

Šogad aptuveni 20 cilvēki apdedzinājušies ar latvāņu sulu un saņēmuši palīdzību Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Valsts apdegumu centrā; pacientu skaits ir līdzīgs kā pērn, aģentūrai BNS sacīja RAKUS preses sekretāre Dace Kārkliņa.

“Šogad pacientu skaits ir līdzīgs kā pagājušajā gadā. Apdegumu centrā stacionāri ārstējušies desmit pacienti, aptuveni tikpat daudz cilvēku saņēmuši ambulatoro palīdzību,” teica Kārkliņa.

Ārstu pieredze liecina, ka nemainās iemesli, kādēļ Latvijas iedzīvotāji katru gadu gūst apdegumus no latvāņu sulas. Veicot lauku darbus vai dodoties pastaigāties, cilvēki neuzmanības dēļ pieskaras latvāņiem, un augu sula apdedzina ķermeni. Visbiežāk apdedzinātas rokas un kājas un ķermeņa augšdaļa. Tas tādēļ, ka karstā laikā cilvēki atkailina ķermeni un uz kailas miesas apdegumus gūt ir viegli, norāda Kārkliņa.

Kad cilvēki ar latvāņu sulas apdegumiem griežas slimnīcā, ārsti uzņemšanas nodaļā izvērtē, cik liels ķermeņa laukums ir apdedzināts. Smagākajos gadījumos pacientiem jāpaliek slimnīcā un jāārstējas stacionāri. Savukārt salīdzinoši nelielos apdegumus ārstē ar medikamentiem un regulārām apdeguma pārsiešanām.

Šogad nav bijusi vajadzība veikt operācijas cilvēkiem, kuri apdedzinājušies ar latvāņu sulu, apdedzinātās vietas sekmīgi izārstētas ar medikamentiem.

Ja cilvēks guvis apdegumus, ārsti iesaka nekavējoties vērsties pie speciālistiem. “Nav obligāti jādodas uzreiz uz Apdegumu centru. Vispirms var iet pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs apdeguma dziļumu un plašumu, kā arī izlems, kā tālāk jānotiek ārstēšanai. Svarīgi ir neradīt infekciju,” iesaka Kārkliņa.

Latvāņi ir bagāti ar fotodinamiski aktīvām vielām, kuras cilvēka organismā nonāk caur ādu, gļotādu, kā arī kuņģa un zarnu traktu. Šīs vielas, nonākušas uz ādas, saules ultravioleto staru ietekmē izraisa smagus apdegumus, kurus pavada vispārējs organisma nespēks, galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, sāpes vēderā. Tāpat augsta šo vielu koncentrācija organismā izraisa pastiprinātu acu jutību pret gaismu, acu iekaisumu un redzes traucējumus.

Sosnovska latvānis Latvijā ieviests 1948.gadā no Kaukāza republikām kā lopbarības augs. Tas izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk notika lauksaimnieciskā darbība. Auglīgā augsnē tas var sasniegt līdz četrus metrus lielu augstumu.

Nesen valdībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedza ziņojumu par latvāņu izplatības ierobežošanas programmas 2006.-2012.gadam īstenošanu un turpmāko rīcību latvāņu izplatības ierobežošanā.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka šogad jūlija kāda vidzemniece mēģinājusi latvāņus izmantot ārstēšanā, un ar apdegumiem nonākusi slimnīcā. 81 gadu vecajai sievietei šādu metodi pret ceļu locītavu sāpēm bija ieteikusi paziņa. Latvāņu lapas radīja nopietnus apdegumus, un sieviete nogādāta ārstniecības iestādē, vēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+