Pasaulē
Citur

Apdraudēta pasaules drošības arhitektūra 0


NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš agrāk bija izteicies, ka NATO neplāno Eiropā izvietot jaunus kodolieročus, tagad atzinis, ka NATO ir jāsagatavojas pasaulei bez vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līguma.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš agrāk bija izteicies, ka NATO neplāno Eiropā izvietot jaunus kodolieročus, tagad atzinis, ka NATO ir jāsagatavojas pasaulei bez vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līguma.
Foto: Francisco Seco/AP/SCANPIX/LETA

Pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles un citu Eiropas valstu politiķu spiediena ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piekritusi uz diviem mēnešiem atlikt izstāšanos no tuvās un vidējās sniedzamības raķešu ierobežošanas līguma (INFT), ko ASV un bijusī Padomju Savienība noslēdza 1987. gadā.

 

Vai Kremlis reaģēs uz diplomātisku spiedienu?

ASV apsūdz Krieviju līguma pārkāpšanā un pieprasa, lai Maskava iznīcina raķetes, kuru tehniskie dati pārkāpj līguma noteikumus. Runa ir par spārnoto raķeti “9M729” (“SSC-X-8” NATO klasifikācijā), kuru palaiž no zemes, un tās modifikācijām, kas var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām.

Krievija apgalvo, ka šīs raķetes tehniskais raksturojums nepārkāpj INTF līguma nosacījumus, un izteikusi vēlmi saņemt detalizētu ASV puses pamatojumu par līguma varbūtēju pārkāpumu.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo NATO ārlietu ministru apspriedē Briselē paziņoja, ka

ASV neturpinās ievērot INFT līgumu, ja Krievija 60 dienu laikā nesāks pildīt līguma noteikumus.

Sākotnēji ASV paredzēja izstāties no līguma jau šā gada 4. decembrī, bet vēlāk piekrita Eiropas sabiedroto aicinājumam ieturēt divu mēnešu pauzi, lai veiktu diplomātisku spiedienu pret Krieviju.

“Ne Pompeo, ne citu NATO valstu amatpersonas nelolo lielas cerības, ka Krievija iznīcinās raķetes un to palaišanas iekārtas, kas pārkāpj INFT līgumu. Taču Eiropas politiķi centās panākt (ASV lēmuma) atlikšanu, lai izdarītu spiedienu uz Kremli,” atzīmē laikraksts “The Washington Post”. NATO ārlietu ministru apspriedē vienprātīgi secināts, ka Krievija ir attīstījusi un testējusi līgumā aizliegtās raķetes, tādējādi pārkāpjot ne tikai INFT līgumu, bet arī apdraudot eiroatlantisko drošību.

 

Cietējas var izrādīties Eiropas valstis

Krievijai nekavējoties jāsāk ievērot līgumu par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kuru 1987. gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš brīdināja, ka Krievijas jaunā vidējās darbības rādiusa raķete “9M729” (“SSC-X-8” NATO klasifikācijā) nopietni apdraud šo līgumu.

Stol­tenbergs norādīja, ka Krievijas jaunā raķete ir “mobila un viegli noslēpjama, spēj nest kodolgalviņas un sasniegt Eiropas galvaspilsētas”.

Stoltenbergs atzīmēja, ka ASV šo vienošanos ievēro, bet “līgums, kuru ievēro tikai viena puse, negarantēs mums drošību”. “Ja līgums vairs neatbilst realitātei, tad tas nav nekas vairāk kā papīra gabals,” viņš teica. “NATO jābūt stingrai un paredzamai,” piebilda Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ģenerālsekretārs. “Ja mēs vēlamies izvairīties no kodolieročiem, mums jāpārliecinās, ka mūsu tradicionālā atvairīšana un aizsardzība ir spēcīgas.”

Stoltenbergs, kurš agrāk bija izteicies, ka NATO neplāno Eiropā izvietot jaunus kodolieročus, tagad atzinis, ka NATO ir jāsagatavojas pasaulei bez vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līguma. Pēc ASV paziņojuma, ka Krievijai ir 60 dienas laika atgriezties pie līguma saistību izpildes, Stoltenbergs norādīja, ka alianse sāk “izskatīt līguma izjukšanas sekas NATO”. Vairāki sabiedrotie plāno šo jautājumu tieši izvirzīt Maskavai, un arī NATO ir gatava to apspriest ar Krieviju, piebilda Stoltenbergs.

Saistītie raksti
“Ja neizdosies panākt vienošanos par INFT līguma saglabāšanu, šajā strīdā cietējas var izrādīties Eiropas valstis,”

laikrakstā “Frankfurter Rund­schau” atzīmē Bundestāga deputāts no Sociāldemokrātu partijas Rolfs Micenihs, piebilstot, ka tas radītu draudus starptautiskās bruņojuma kontroles sistēmas pastāvēšanai.

LA.lv