Apdrošinātāji turpina ignorēt Rīgas pili 1
Kopš ugunsgrēka remontdarbu laikā Rīgas pilī pagājuši vairāk nekā četri gadi, taču apdrošinātājs “Baltijas Apdrošināšanas nams” (“BAN”) tā arī nav izmaksājis kompensācijās ne centa.
Tā vakar Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atzina VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) pārstāvji, uzaicināti informēt deputātus par situāciju “VNĪ” aizsāktajos un nepabeigtajos nacionāla līmeņa būvobjektos.
Šobrīd Rīgas pilī atbilstoši 2017. gada jūlijā noslēgtajam līgumam ar pilnsabiedrību “Pils projekti” notiek arheoloģiskā izpēte. Darbiem jābeidzas decembrī. Jaunais “VNĪ” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, kurš amatā tikai kopš septembra vidus, komisijai norādīja, ka līdz šim veikt pils konventa daļas restaurāciju un pārbūvi pieteikušies četri pretendenti. Novembrī paredzēts izsludināt iepirkuma konkursa otro kārtu. Pēc Neimaņa teiktā, plānus var aizkavēt vien kādi ļoti būtiski atklājumi arheoloģiskās izpētes procesā. Plānotais Rīgas pils atjaunošanas otrās kārtas beigu termiņš pagaidām ir 2020. gada 31. augusts, kaut gan arhitektu aprindas ir skeptiskas, vai tas iespējams.
Komisijas deputāti painteresējās, kādā stadijā atrodas tiesvedība par pilnsabiedrības “SBRE” celtnieku vainu 2013. gada jūnija ugunsgrēka izraisīšanā un vai Rīgas pils apdrošinātājs “BAN” izmaksājis kādu kompensāciju (pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro). “VNĪ” Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers skaidroja, ka kriminālā un civilprocesuālā tiesvedība ugunsgrēka lietā joprojām turpinās. Kriminālprocesā tuvākā tiesas sēde paredzēta oktobrī, civilprocesā – 2018. gada janvārī. “BAN” nekādu kompensāciju nav izmaksājusi, jo “apdrošinātājs joprojām nav pieņēmis lēmumu”, acīmredzot gaidot tiesas iznākumu. “VNĪ” Juridiskās pārvaldes direktors O. Valkers jutās pārliecināts, ka tiesa atzīs celtnieku vainu. Tādā gadījumā viss, ko būvnieki ieguldījuši atjaunošanā, paliks valsts rīcībā. Panākt no apdrošinātāju kompensācijas izmaksu “VNĪ” būtu motivēta tikai tad, ja tiesa neatzītu celtnieku vainu, taču tāda iespēja esot maz ticama.
Otrs sabiedrībā biežāk pieminētais ilggadējais, “smagnējais” “VNĪ” objekts ir Latvijas Okupācijas muzeja piebūve “Nākotnes nams” un ar to saistītais Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls. Abi atrodas būvprojekta izstrādes stadijā. “Nākotnes namam” šogad nācās veikt pārprojektēšanu atbilstoši aktualizētajiem tehniskajiem noteikumiem. Šobrīd pārstrādātais projekts iesniegts izskatīšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Oktobra beigās vai novembrī varētu izsludināt konkursa otro kārtu par būvdarbu veikšanu. Kas attiecas uz memoriālu, tad līguma noslēgšana ar SIA “Taktīla” par būvprojekta izstrādi un mākslas darba izveidi gaidāma oktobrī. Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekta termiņš ir 2018. gada 1. oktobris. Pagaidām termiņš nav mainīts.
Sakustēšanās notikusi arī Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijā – būvuzņēmējs pilnsabiedrība “PKB un BBA”, kas celtniecību iesāka, bet ar kuru līgums termiņu neievērošanas dēļ lauzts, uzsāka tiesvedību pret “VNĪ”, tomēr pēdējā augusta vidū izsludināja jaunu konkursu un pirmajā kārtā atlasīti trīs būvnieki. Oktobrī paredzēts izsludināt konkursa otro kārtu. “VNĪ” valdes priekšsēdētājs Neimanis tomēr pieļāva, ka tiesvedība var traucēt noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju. Tikmēr citā novilcinātajā būvē – muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8 – pēc atsevišķu būvkonstrukciju pārprojektēšanas vasarā atsākušies būvdarbi.
