Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. jūlijs, 2014
Drukāt

Mājlopu apdrošināšana pieaug par trešdaļu; Bārbija, Orģija un Balerīna – apdrošināto govju interesantākie vārdi

Foto - LETA un Timurs SubhankulovsFoto - LETA un Timurs Subhankulovs

Zemnieku interese par mājlopu apdrošināšanu ir būtiski palielinājusies, jo šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, noslēgto apdrošināšanas līgumu skaits pieaudzis par 28%, liecina apdrošināšanas sabiedrības “BTA Insurance Company” (BTA), apkopotā statistika.

Visvairāk zemnieki apdrošina govis – tās ir gandrīz 90% no visiem BTA apdrošinātajiem mājlopiem. Šīs vasaras tveicīgie laikapstākļi sekmē knišļu un citu kukaiņu savairošanos, kas nopietni apdraud mājlopus, tāpēc BTA aicina zemniekus jau iepriekš parūpēties par saviem mājlopiem, lai tos pasargātu no knišļu kodumiem.

Laikapstākļi Latvijā kļūst arvien mainīgāki un arvien biežāk vērojamas krasas laikapstākļu pārmaiņas. Pirms nedēļas Latvijā bija lietaini laikapstākļi, savukārt tagad tos nomainījis silts laiks, tādējādi dabā ir labvēlīga un piemērota vide, lai masveidā varētu savairoties knišļi. Knišļi var radīt nopietnu apdraudējumu mājlopiem, pat letālas sekas. Parasti knišļi ir aktīvi no rītiem un vakaros. Tie nelido, ja dienā ir augsta gaisa temperatūra, zems mitruma līmenis un vējš, kā arī naktīs.

Visbiežāk no knišļu kodumiem cieš govis un zirgi. Katram dzīvniekam, atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām, ir atšķirīga reakcija uz knišļu kodumiem. Koduma vietā var veidoties tikai iekaisums, bet, ja kodumu ir daudz, dzīvniekam var iestāties anafilaktiskais šoks un dzīvnieks no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem var iet bojā. Knišļu kodumu dēļ 2005. gadā Latgales novadā gāja bojā gandrīz 500 govis, 2012. gada maijā Jēkabpils apkaimē – 11 liellopi, bet 2011. gadā Kuldīgas novada zemnieku saimniecībās – 15 govis. Kopumā tendences liecina, ka knišļi visvairāk apdraud mājsaimniecības Latgalē, Vidzemē un Kurzemē, jo šajos Latvijas novados ir šiem kukaiņiem asinssūcējiem piemērotāka vide – vairāk krūmāju un slapjākas pļavas.

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, kad bojā gājis mājlops, zemniekam var rasties lieli finansiāli zaudējumi. Vērtējot pēdējo četru gadu tendences mājlopu apdrošināšanā, BTA secinājusi, ka visvairāk atlīdzību pieteikumu tiek saņemti tieši vasarā, ganību sezonā – no jūnija līdz pat septembrim. Visvairāk pieteikumu par apdrošināšanas gadījumiem mājlopu apdrošināšanā tiek saņemts jūlija un augusta mēnešos – katru gadu vidēji 15 pieteikumi mēnesī. Pērn vidējā BTA izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība mājlopu apdrošināšanā bija 625 eiro. Kopumā BTA mājlopu apdrošināšanā pērn izmaksāja apdrošināšanas atlīdzības 55 000 eiro apmērā, kas ir par 87% vairāk nekā 2012. gadā.

“Kopumā vērtējot situāciju lauksaimniecības risku apdrošināšanas jomā, mūs priecē, ka arvien vairāk zemnieku novērtē mājlopu apdrošināšanas nozīmi un atzīst, ka apdrošināšana tiešām pasargā no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem. Par pozitīvo tendenci liecina mājlopu apdrošināšanā noslēgto apdrošināšanas līgumu skaita pieaugums, proti, šī gada pirmajā pusē, salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu, noslēgto līgumu skaits ir palielinājies par 28 %. Turklāt novērojam, ka arvien vairāk ir tādu klientu, kuri ne tikai atjauno apdrošināšanas polises, bet apdrošina savu ganāmpulku pirmo reizi. Ņemot vērā konkrētās zemnieku saimniecības riskus, BTA katrai no tām izstrādā individuālu mājlopu apdrošināšanas piedāvājumu. Piemēram, modernākām saimniecībām, kur lopi ganībās netiek laisti, mājlopu apdrošināšanā ganību risks nav nepieciešams, taču tradicionālām saimniecībām, kur mājlopi tiek vesti ganībās, ganību risks ir ļoti aktuāls. Zemniekiem ir iespēja apdrošināt gan vienu govi, gan veselu ganāmpulku un izvēlēties iekļaut apdrošināšanas segumā tos riskus, kurus pats saimnieks uzskata par nepieciešamiem,” izteicies apdrošināšanas sabiedrības BTA Lauksaimniecības apdrošināšanas vadītājs Andis Lillais.

Bārbija, Orģija, Balerīna – BTA apdrošināto govju interesantākie vārdi

BTA apkopotā statistika mājlopu apdrošināšanā liecina, ka zemnieki visvairāk apdrošinājuši tieši govis, proti, gandrīz 90% no BTA apdrošinātajiem mājlopiem ir govis. Apkopojot informāciju par vārdiem, kādus zemnieki devuši saviem mājlopiem, BTA secinājusi, ka vieni no populārākajiem govju vārdiem ir Latvijas upju nosaukumi – Venta, Gauja, Daugava, kā arī vārdi – Banga un Rasa.

Tomēr nereti govīm tiek doti visnotaļ savdabīgi un amizanti vārdi, piemēram, vienā no zemnieku saimniecībām dzīvo govis – Bārbija, Balerīna, Getra, Omīte, Riepone, Mistērija un Orģija, bet citi zemnieki govīm devuši vārdus – Granāta, Bučiņa, Muša, Pasaka, Pinka, Gailene un Olimpa.

Lai ganību laikā pasargātu mājlopus no knišļu un citu kukaiņu apdraudējuma, BTA aicina ievērot vairākus padomus

– Dzīvniekus nedrīkst laist ganībās knišļu aktīvajā periodā. Knišļu aktīvajā periodā dzīvniekus ganībās var laist dienas vidū un pa nakti līdz saullēktam. Tomēr, ja novērojat knišļu masveida savairošanos arī dienas vidū, dzīvniekus nedrīkst laist ganībās vispār!

– Pirms dzīvnieku laišanas ganībās, tie jāapstrādā ar repelentiem jeb līdzekļiem, kas paredzēti kukaiņu atvairīšanai. Pirms repelentu iegādāšanās un lietošanas, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo to sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta!

– Jāņem vērā, ka kukaiņi parasti sakož tās ķermeņa daļas, uz kurām ir maz apmatojuma – piemēram, govīm – tesmeni. Tādēļ ieteicams lietot dažādas ziedes, kas ārstē kukaiņu kodumu izraisītus iekaisumus, uz mājlopu ķermeņa daļām, kas mazāk aizsegtas ar apmatojumu. Pirms ziedes iegādāšanās un lietošanas, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu!

– Ja rodas aizdomas, ka dzīvnieku ir smagi sakoduši knišļi, tad nekavējoties dzīvnieks jāved (vēlams transportēt nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un jāizsauc veterinārārsts!
– Veterinārārstiem aktīvajā ganību periodā savlaicīgi jāpapildina jau esošās medikamentu rezerves ar preparātiem, kas paredzēti tūskas, aseptisku iekaisumu, alerģijas, šoka, kolapsa, drudža, iekaisuma, sāpju u.c. saslimšanu novēršanai, ko dzīvniekiem var izraisīt knišļu kodumi.

BTA atgādina, ka, apdrošinot mājlopus, lopkopji var izmantot valsts piedāvātās priekšrocības riska mazināšanai, proti, saņemt valsts subsīdijas 50 % apmērā no apdrošināšanas prēmijas. Pagājušajā gadā valsts paplašinājusi arī atbalstu aitu un kazu audzētājiem, kompensējot apdrošināšanas prēmijas 50 % apmērā arī ganību riskam, kas sedz zaudējumus, piemēram, par vilku uzbrukumiem ganāmpulkam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+