Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
3. jūlijs, 2012
Drukāt

Apdrošinātājs: šogad par 22% vairāk negadījumu ar velosipēdiem

Foto-LETAFoto-LETA

Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad par 22% audzis negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti, liecina apdrošināšanas AS “Balta” dati.

Kopumā šogad “Balta” nelaimes gadījumu apdrošināšanā reģistrējusi 44 pieteikumus par velosipēdistu traumām, un vienā gadījumā riteņbraucējs gājis bojā. Savukārt pērn mugurkaula traumas gadījumā velobraucējam izmaksāta pat 35 000 latu atlīdzība, informēja apdrošinātāja sabiedrisko attiecību pārstāve Inga Bite.

Šogad sadursmes ar transporta līdzekļiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājušās par 33%. Velosipēdisti traumas visbiežāk gūst, braucot pa ietvēm, meža ceļiem vai veloceliņiem.

Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” atlīdzību direktors Ingus Savickis norāda: galvenā problēma, kas noved pie nelaimes gadījuma, kurā iesaistīts riteņbraucējs, ir braukšanas kultūras neievērošana – gan transporta līdzekļu vadītāji, gan velosipēdisti neievēro galvenā ceļa principus. No riteņbraucēju puses tā ir joslu mainīšana vai brauktuves šķērsošana, nenovērtējot ātrumu transporta līdzeklim, kurš tuvojas. Savukārt transporta līdzekļu vadītāji “grēko”, izbraucot no pagalmiem vai teritorijām un nepārliecinoties par drošību uz ceļa, kā arī negaidīti atverot transporta līdzekļa durvis.

Apmēram 20% no negadījumiem notiek, kad velosipēdisti tiek notriekti uz gājēju pārejām, kad riteņbraucējs, ātri braucot, cenšas šķērsot pāreju. Šādās situācijās autovadītājs nepagūst ieraudzīt velosipēdistu un attiecīgi nobremzēt, atzīmē Savickis.

Pērn “Balta” reģistrējusi 32 negadījumus, kuros iesaistīti velosipēdisti. Vissmagākā no tām bijusi sadursme ar auto, kad riteņbraucējs guvis smagu mugurkaula traumu, un šajā gadījumā izmaksāta 35 000 latu atlīdzība. Šo izmaksu apjoms ir atkarīgs no polises apdrošinājuma summas, un atlīdzība var būt pāris tūkstoši latu vai vairāki desmiti tūkstoši latu. Kopumā vidējā atlīdzība par velosipēdistu traumām pagājušajā gadā ir 1198 lati.

Pērn “Balta” reģistrējusi septiņus KASKO gadījumus, kuros iesaistīts velosipēdists, par sadursmi ar velosipēdistu vidējos zaudējumus auto īpašniekam aprēķinot 332 latu apmērā. Savukārt šogad attiecīgajā laika periodā saņemti pieci KASKO apdrošināšanas pieteikumi, un vidējie zaudējumi, kas nodarīti auto, ir vairāk nekā divas reizes lielāki nekā pērn – 682 lati.

Traumas, kuras visbiežāk nelaimes gadījumā gūst velobraucēji, ir apakšējo un augšējo ekstremitāšu sasitumi un nobrāzumi, lūzumi un smadzeņu satricinājumi.

“Drošas braukšanas skolas” eksperts Andris Pļavenieks aicina velosipēdistus ievērot dažas svarīgas lietas, piemēram, braucot pa veloceliņu, kur tas šķērso brauktuvi, pat ja tas iezīmēts ar sarkanu krāsu, riteņbraucējam nav priekšrokas šķērsot brauktuvi.

Braucot pa ceļa braucamo daļu, ir jābrauc pēc iespējas tuvāk labajai malai, nomalei. Jebkāda manevra gadījumā ar rokas žestu laikus jāpabrīdina pārējie satiksmes dalībnieki par savu ieceri.

Velosipēds jāaprīko ar degošām vai mirgojošām signālugunīm gan priekšā, gan aizmugurē. Gaismas būtu jāieslēdz ne tikai sliktas redzamības apstākļos, bet arī intensīvas satiksmes gadījumā. Pļavenieks mudina dublēt lampiņas ar atstarotājiem visās iespējamās plaknēs gan uz velosipēda, gan uz apģērba.

Riteņbraucējam ātrums būtu jāizvēlas tāds, lai jebkura nepieciešamā manevra izpildīšana neradītu bīstamu situāciju pašam vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Ja vien iespējams, laikus jāpabrīdina gājējs par savu tuvošanos, jāsamazina ātrums un jāmēģina pabrīdināt gājēju par paredzamo manevru. Uz ietvēm sevišķa uzmanība jāpievērš maziem bērniem un dzīvniekiem, kas var veikt nestandarta darbības un nereaģēt uz brīdinājumiem.

Pļavenieks mudina atcerēties, ka jebkurš automobilis spēj manevrēt mazāk un lēnāk nekā riteņbraucējs. “Lai būtu pārliecība, ka esat pamanīts un pareizi saprasts, sagaidiet tiešu acu kontaktu ar otra transporta līdzekļa vadītāju. Ja tādu nefiksējat – iespējams, ka neesat pamanīts,” aicina “Drošas braukšanas skolas” eksperts.

Pēc Ceļu satiksmes un drošības direkcijas datiem, šī gada pirmajos piecos mēnešos ir ievainoti 79 riteņbraucēji, bet bojā gājuši desmit.

Pievienot komentāru

Ar motorizētu čemodānu var sasniegt ātrumu 13 km/hJa kādreiz lidostā radusies nepieciešamība dažu minūšu laikā nokļūt no viena termināļa uz otru, lai paspētu uz savu reisu, lielisks sabiedrotais būs motorizētais čemodāns "Modobag".
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (1)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Uzmanību, šoferīši! Rīt darbu uzsāks vēl 20 stacionārie fotoradari; arī Grobiņā, Līgatnē, Rubenē (2)Pamatojoties uz Ministru kabineta 8.novembra konceptuālo ziņojumu par stacionāro fotoradaru ieviešanas gaitu, otrdien, 6.decembrī uz Latvija autoceļiem sāks darboties otrajā kārtā paredzētie 20 stacionārie fotoradari.
Draugiem Facebook Twitter Google+