Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. februāris, 2016
Drukāt

Apdzīvojamas planētas cilvēcei nekā laba nesola (1)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Pētnieki nesen paziņojuši par jaunas planētas Kepler–186F atklāšanu, kurai esot lielas izredzes būt apdzīvotai ar jebkādām saprātīgas dzīves formām. Šī planēta atrodas Gulbja zvaigznājā Zlatovlaski zonā un no Zemes ir 492 gaismas gadu attālumā. Izmērā tā ir ļoti līdzīga Zemei, un tās attālums orbītā no savas zvaigznes arī ir faktiski tāds pats, kāds ir Zemei no Saules.

Taču, tā kā pastāv tā dēvētā Lielā filtra koncepcija, tas daudziem pētniekiem tomēr neļauj pietiekami optimistiski uztvert šo jaunumu. Lielais filtrs – tas ir arguments, kas palīdz skaidrot, kāpēc vēl joprojām nav atrasta neviena ar kaut ko apdzīvota planēta, arī neskatoties uz to, ka mūsu Galaktikai pietuvinātajā apgabalā ir simtiem miljardi zvaigžņu sistēmu ar neskaitāmām tajās esošām planētām. Šo problēmu pieņemts dēvēt par Fermija paradoksu, un tieši to arī izskaidro Lielais filtrs. Atbilstoši šai teorijai saprātīga dzīvība ir vai nu ārkārtīgi reta, vai arī tai ir tendence izmirt, un mums ir izredzes atrast dzīvību uz kādas no simtiem miljardu planētām tikai ļoti šaurā diapazonā.

Turklāt zinātnieki izvirza virkni nosacījumu, kas nepieciešami, lai uz planētas varētu vispār būt jebkāda dzīvības forma. Tas ir ne tikai piemērots planētas attālums no savas zvaigznes, bet arī pareizs vajadzīgais attālums no galaktikas centra, proti, lai varētu izvairīties no iznīcinošās radiācijas. Tāpat mūsu planētas nenovērtējami palīgi ir lielie gāzu giganti, kas no Zemes trajektorijas novirza gigantisku daudzumu asteroīdu. Un vēl arī mūsu patiešām noslēpumainais pavadonis Mēness stabilizē Zemes ass leņķi, kas ļauj mums izbaudīt dažādus gadalaikus.

Un tie patiešām ir tikai daži nosacījumi, kas nepieciešami, lai uz planētas eksistētu dzīvība. Simbolu valoda, instrumenti un katrā ziņā tieši saprāts – tas viss pieprasa vēl sarežģītākus nosacījumus. Civilizāciju vai tehnoloģiju nenoturīga attīstība, kas ved uz civilizācijas sabrukšanu, arī var būt tas pats filtrs, kas novērš plaukstošu starpzvaigžņu civilizāciju parādīšanos. Un pagaidām nav atbildes jautājumam: vai Lielais filtrs jau ir mūsu pagātnes daļa vai arī mums ar to vēl tikai nāksies sastapties?

200 000 gadu cilvēce izdzīvoja, neskatoties uz jaudīgiem vulkānu izvirdumiem, asteroīdu krišanu un stihiskām pandēmijām. Taču mūsu izdzīvošanas termiņš var saīsināties tikai līdz dažām desmitgadēm, ja trakākie no alkatām atkal atgriezīsies pie kodolieroču izmantošanas. Katrs tā dēvētais izrāviens tehnoloģiju pasaulē, par ko sākotnēji ārkārtīgi priecājāmies, patiesībā var izrādīties cilvēcei neglābjami iznīcinošs.

Liela daļa pētnieku pauž bažas saistībā tieši ar potenciāli katastrofiskām tehnoloģijām, viena no kurām, piemēram, ir mākslīgā superintelekta radīšana. Kad pirmo reizi piedāvāja Fermija paradoksu, valdīja uzskats, ka planētas pašas par sevi ir salīdzinoši retas parādības, taču kopš tā laika pētnieki spējuši atklāt simtiem eksoplanētu, un tā patiesībā ir tikai leduskalna augšējā daļa.

Katra jauna Zemei līdzīgas planētas atklāšana, atbilstoši Lielā filtra teorijai, samazina izredzes atrast dzīvību nosacītā mūsu planētas tuvumā. Iespējams, filtrs neļauj eksistēt attīstītām civilizācijām, tādējādi ir tā – jo tālāk no mums ir planēta, jo lielākas iespējas, ka tā varētu būt apdzīvojama. Tostarp virkne pētnieku pauž, ka jaunatklātā Kepler–186F vārda vistiešākajā nozīmē vārās no dzīvības, un tādā gadījumā mums no tās ļoti jāpiesargās. Atbilstoši Lielā filtra teorijai uz vienas no abām planētām gaidāma iznīcinoša katastrofa…

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nesam sieciņus Ziemeļkorejai vai
    tinamies baltā palagā un
    ejam stāvēt uz tiltiem ???

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+