Apes skolēni ar interesi vēroja ķīmiķu rādītos “brīnumus” 0
Ik pa brīdim dzirdami sajūsmas un izbrīna elsieni un pat izsaucieni: “Ak Dievs!” Tā Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas skolēni reaģēja, vērojot ķīmijas eksperimentu paraugdemonstrējumus “Latvijas Avīzes” dienas norišu laikā.
Tos skolēniem rādīja Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes maģistranti Artūrs Zariņš un Līga Avotiņa.
Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Apē.
“Ķīmija ir kā liela pavārmāksla, tomēr neko no ķīmijas kabinetā atrodamā ēst un dzert nedrīkst,” priekšnesumu laikā vairākkārt atgādināja jaunie ķīmiķi.
Tāpēc bērniem nācās vien žēli nopūsties, kad ar želejkonfekti mazos nevis pacienāja, bet iemeta to kālija hlorīdā. Taču jau pēc brīža skolēni atkal bija sajūsmā – saskaroties ar šo ķīmisko vielu, želejas “lācītis” sāka spīdēt un lēkāt.
Ar degošām rokām
Bērni aizrautīgi vēroja arī, kā ar sausā ledus un oglekļa dioksīda palīdzību Artūrs savās plaukstās izaudzēja milzu burbuļus, kā šķidrums no balta pārvērtās brūnā, kā 20 latu naudaszīme dega un nesadega. Tomēr, šķiet, visaizraujošākais bija brīdis, kad tika aizdedzinātas Artūra plaukstas. Pateicoties ķīmijas “burvju” trikiem, tās nemaz neapdega. Ķīmiķi gan vairākkārt atgādināja skolēniem: “Nemēģiniet to atkārtot mājās!”
Jaunie zinātnieki idejas paraugdemonstrējumiem smeļas gan internetā, kur iespējams noskatīties daudzu valstu ķīmiķu eksperimentus, gan LU mācībspēka Valda Mārtiņa Drinkas grāmatā “456 eksperimenti ķīmijā”.
Kamēr mazākie bērni sajūsminājās par brīnumiem, vecāko klašu skolēni vismaz par daļu paraugdemonstrējumu nojauta, kā šie brīnumi top. Viņi stāstīja, ka ķīmijas stundās arī mēdz veikt dažādus interesantus ķīmijas eksperimentus. Praktisko darbu stundas esot interesantākas par teorijas apguvi, taču jaunieši saprotot, ka bez teorijas neiztikt.
Pēc Latvijas ceļiem neilgosies
Diemžēl Apes vidusskolai nav izdevies tikt pie modernāka dabaszinību kabineta. Pēdējo gadu laikā par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem tie modernizēti 60 procentos Latvijas vidusskolu, taču Apes vidusskola palika bešā. Iespējams, mazā skolēnu skaita dēļ. Te patlaban ir 130 skolēni. Vidusskolas klasēs – aptuveni 30.
Kad jautāju Apes vidusskolēniem, vai kāds vēlēsies studēt dabaszinības, apstiprinoši atbild tikai Uģis Cekulis, kurš vienīgais no skolas topošajiem absolventiem izvēlējies kārtot centralizēto eksāmenu fizikā. “Man fizikā patīk viss – uzdevumus rēķināt, arī teoriju mācīties,” viņš sacīja.
Dabaszinības nāksies apgūt arī Guntaram Miezītim, kurš vēlētos kļūt par stomatologu. Par šo profesiju puisis sapņojis jau kopš bērnības, kaut pašu zobārsta apmeklējumi biedē. Studēt viņš grasās Skotijā, kur studijas ir par brīvu. Rīgas Stradiņa universitātē, ja neizdotos tikt budžeta grupā, būtu “baigi sālīti” jāmaksā.
Pēc studijām Guntars vēlētos strādāt ārzemēs sakārtotākas vides dēļ. Labāka atalgojuma dēļ ārvalstīs savu nākotni saredz arī Uģis.
Vai, dzīvojot ārzemēs, neilgosies pēc Latvijas un Apes? “Pēc kā ilgoties? Vai pēc Latvijas ceļiem?” atbildēja Guntars.
Liela daļa šā gada absolventu vai nu tiešām vēl nav izvēlējušies turpmāko dzīves ceļu, vai arī vēlējās to paturēt noslēpumā. Skolas pašpārvaldes prezidente, desmitās klases skolniece Zane Cekule: “Izvēlēties, ko darīt tālāk, ir ļoti grūti. Katram jau ir savi sapņi, bet bieži vien viss atduras pret finansēm. Ne vienmēr katrs studē to, ko vēlas, bet iet tur, kur var atļauties mācīties.”
Meitene arī atzina – jaunieši bieži vien studiju jomu izvēlas mirkļa iespaidā. Zane pati vēlētos kļūt juriste un pēc studijām atgriezties Apē, jo šeit ir ģimene un draugi. Šejieniešiem jurista padoms noderēšot.
Daļu Apes jauniešu gandrīz izdevies savervēt kādai profesionālās izglītības iestādei Igaunijas pierobežas pilsētā Valgā, kur piedāvā angliski apgūt loģistiku. Direktors Jānis Ločs gan mēģina potenciālos uz Igauniju braucējus atvēsināt, atgādinot, ka daļa mācību vielas tomēr tur būs jāapgūst igauniski.
Pieredze Kur strādā ķīmiķi Apes jaunieši ar interesi noklausījās arī Artūra un Līgas stāstījumu par to, ko nozīmē būt ķīmiķim, kur šīs profesijas pārstāvji var strādāt un cik pelna. Artūrs un Līga strādā LU Ķīmiskās fizikas institūtā. Viņi ikdienā strādā ar kodolsintēzes materiāliem – pēta to īpašības un domā, kā tos uzlabot. Tieši zinātniskie institūti visbiežāk pieņem darbā jaunos ķīmiķus. Darbības jomas ir visdažādākās. Piemēram, Koksnes ķīmijas institūtā ķīmiķi pēta koksnes īpašības, bet Organiskās sintēzes institūtā izstrādā jaunus medikamentus. Daļa ķīmiķu strādā kā tiesu eksperti, darbojoties līdzīgi kā zinātnieki seriālā “CSI”, vēl citus nodarbina rūpniecības uzņēmumi. “Ķīmiķi var strādāt arī skolā. Darba iespējas tiešām ir plašas,” stāstīja Artūrs. Zinātniskā darba pluss ir arī starptautiskās sadarbības iespējas – ķīmiķi dodas stažēties uz dažādām ārvalstīm. Tāpēc katram, kas vēlas darboties zinātnē, nopietni jāapgūst angļu valoda. Artūrs atzīst – Latvijas valsts zinātnei daudz naudas neatvēl. Tomēr zinātnieki, kuri iesaistās no Eiropas finansētos projektos, pelna labi – līdz pat 1000 latiem mēnesī. Topošie maģistri turklāt var saņemt Eiropas Sociālā fonda stipendijas līdz 300 latiem mēnesī, bet doktoranti – līdz pat 600 latiem. |
