Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. jūlijs, 2013
Drukāt

Apgrozībā samazinās skaidrā nauda, gatavojoties eiro ieviešanai

Foto-LETAFoto-LETA

Apgrozībā samazinās skaidrā nauda, iedzīvotājiem gatavojoties eiro ieviešanai, teikts jaunākajā Latvijas Bankas “Makroekonomisko norišu pārskatā”. Kredītiestāžu likviditāte šā gada 2.ceturksnī gandrīz nemainījās. Likviditāti palielināja skaidrās naudas apgrozībā samazināšanās vidēji par 54,1 miljonu latu.

Kā skaidro Latvijas Banka, šis rādītājs liecināja, ka turpināja nostiprināties sabiedrības pārliecība par gaidāmo eiro ieviešanu. Šāda skaidrās naudas apgrozībā samazināšanās tendence tika novērota visās eirozonas jaunajās dalībvalstīs pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas, iedzīvotājiem jau laikus samazinot nacionālās valūtas krājumus.

Gada 2.ceturksnī kredītiestāžu likviditāti mazākā apjomā nekā skaidrā nauda apgrozībā palielināja citu starptautisko finanšu institūciju noguldījumu Latvijas Bankā atlikuma samazinājums. Savukārt kredītiestāžu likviditāti samazinājuma virzienā ietekmēja valdības latu noguldījuma atlikuma pieaugums vidēji par 50,1 miljonu latu, ko nodrošināja sekmīga budžeta izpilde un kredītiestāžu obligāto rezervju prasību pieaugums.

Drīzās eiro ieviešanas ietekmē bija vērojama arī lata tirgus kursa attiecībā pret eiro tuvošanās piesaistes kursam (0,702804 lati par eiro), kā arī turpināja samazināties visu termiņu latu naudas tirgus procentu likmes. Tādējādi saruka starpība starp latu un eiro naudas tirgus procentu likmēm.

Kopumā vērtējot Latvijas ekonomisko attīstību, Latvijas Banka norāda, ka Starptautiskais Valūtas fonds vairākām valstīm būtiski samazināja ekonomiskās izaugsmes prognozi 2013.gadam. Trijās Latvijai nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs (Igaunijā, Lietuvā un Krievijā) paredzēta diezgan strauja izaugsme, tomēr arī šo valstu izaugsmes prognozes 2013.gadam pakāpeniski sarūk.

Lai gan ārējos tirgos valdīja stagnācija, eksportētāju konkurētspēja noteica Latvijas preču eksporta pieaugumu 2013.gada sākumā. Tomēr, samazinoties ārējam pieprasījumam un bāzes efekta ietekmē, Latvijas eksporta gada izaugsmes temps saruka, teikts pārskatā.

Rezidentiem izsniegto kredītu atlikuma gada krituma temps turpināja samazināties un maijā bija 4,5%. Uzņēmējdarbības kreditēšanas kāpums pēc sarukuma, kas bija vērojams kopš 2012.gada rudens, atsākās maijā. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums maijā pieauga par 0,6%, tādējādi nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikuma gada samazinājuma temps bija vairs tikai 1,7%.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm, jau pārskatāmā nākotnē var gaidīt nefinanšu sabiedrību kreditēšanas nozīmīgāku izaugsmi, prognozē Latvijas Banka.

Saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gada1.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 1,4%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu – par 3,6%. Kā brīdina centrālās bankas eksperti, vienlaikus lielākā daļa operatīvo datu mēnešu dalījumā liecina par IKP pieauguma tempa samazināšanos. Vājinās rūpniecības sniegums, sarūk arī eksporta kāpuma temps.

Palēninoties eksporta pieauguma tempam, gada sākumā par galveno izaugsmes nodrošinātāju kļuva privātais patēriņš. Galvenais patēriņu ierobežojošais faktors bija mājokļa uzturēšanas izdevumi, kas 2013.gadā bija augstāki galvenokārt lielāka energoresursu patēriņa dēļ.

Kā prognozē Latvijas Banka, neraugoties uz lēnāku kāpuma tempu, privātais patēriņš arī turpmākajos ceturkšņos varētu būt galvenais izaugsmes veicinātājs, tomēr tas, visticamāk, nespēs kompensēt eksporta un investīciju tempa kritumu, tāpēc gaidāma

kopējā tautsaimniecības izaugsmes tempa palēnināšanās.

Šā gada pirmajā pusē turpināja samazināties bezdarbs, bet nodarbinātība – augt, kas liecina par tālāku Latvijas darba tirgus atveseļošanos. Reģistrētā bezdarba līmenis maijā pirmo reizi pēdējo četru gadu laikā bija zemāks par 10%. Par darba tirgus atveseļošanos liecināja arī aizņemto un brīvo darbvietu skaita palielināšanās. Tomēr darba tirgus atveseļošanās ātrums dažādos Latvijas reģionos atšķiras.

Vidējā darba samaksa nedaudz pārsniedza pirmskrīzes līmeni, un arī reālajā izteiksmē tā tikai nedaudz atpalika no vēsturiski augstākā līmeņa. Darba samaksas kāpums bija sabalansēts ar darba ražīguma pieaugumu, tādējādi neradot riskus cenu stabilitātei un tautsaimniecības konkurētspējai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+