Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. augusts, 2012
Drukāt

Apinis: Veselības joma NAP aprakstīta vāji un infantili

Foto-LETAFoto-LETA

Veselības joma, kas ietverta rīcības virzienā “Vesels un darbspējīgs cilvēks”, ir aprakstīta vāji un infantili, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis.

Viņš norādīja – ja līdzīgā dokumentā Somijas valsts lepni paziņo, ka 2016.gadā Somija pamatos būs no tabakas dūmiem tīra valsts, tad Latvijas dokumentā par prioritāti tiek izcelta nevis profilakse valsts mēroga cīņai pret alkohola un tabakas postu, bet gan atbalsts atkarību ārstēšanai.

 

Latvijā būtiskākie mirstības iemesli ir sirds asinsvadu slimības un onkoloģiskās saslimšanas, bet plānā paredzēta tikai šo slimību menedžmenta programmu izstrāde. Ne vārda par specialitātes attīstību, cilvēkresursu plānošanu, sašutumu pauda Apinis.

 

Vēl sliktāk ir ar virzienu “Stabili pamati tautas ataudzei”, par ko Izglītības ministrijas ierēdņi nebija informēti, tādēļ plānā netika paredzēta tēze, ka pamatu pamats tautas ataudzei ir ieinteresēti, spējīgi, motivēti, sekmīgi un veselīgi skolēni pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas līmenī. Savukārt tas nozīmētu pilnībā pārveidotu mācību programmu, kas nozīmētu fiziskās aktivitātes skolā katru dienu vai, piemēram, talantīgāko skolēnu virzīšanu uz starptautiskām olimpiādēm.

LĀB prezidents uzsvēra, ka nekādas virzības stratēģijas nav arī tādos jautājumos, kam būtu jāaptver valsts tālākā virzība izglītības jautājumos, piemēram, vai valsts virzās uz garāku vai īsāku mācību gadu, uz ilgāku vai īsāku apmācības laiku, uz ilgākām vai īsākām mācību stundām ikdienā. Šajā virzienā pilnīgi piemirsts uzdevums – samazināt zīdaiņu mirstību, bērnu saslimstību, novērst alkoholisma, narkomānijas un smēķēšanas izplatību bērnu un pusaudžu vidū.

Par izglītības un veselības sasaisti ļoti daudz patlaban runā gan Eiropas Savienībā, gan Pasaules Veselības organizācijā. Diemžēl Latvijas attīstības plānā nav pieminēta nepieciešamība mācīt bērniem veselības mācību. Visu rīcības virzienu “Attīstīta pētniecība un inovācija”, šķiet, gatavojuši Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi, kas “pēc definīcijas ir savā jomā darboties nespējīgi pedagogi”, sacīja Apinis.

Virzienā “Attīstīta pēctecība un inovācija” pat ar pušplēstu vārdu netiek pieminēta ne Latvijas nozīmīgākā inovāciju nozare – farmācija, kas būtu jāizvirza par prioritāti, ne arī Latvijas ārstu lielais ieguldījums kardioloģijas, endokrinoloģijas un citos pētījumos, kas visi ir ne tikai ar pievienotu zinātnisko, bet arī finansiālo vērtību, skaidroja Apinis.

Ļoti žēl, ka, izstrādājot NAP 2014.-2020.gadam, tā autori ir konsultējušies tikai ar tādiem veselības aprūpes organizatoriem, kam pietrūkst drosmes, tālredzības un stratēģiskā redzējuma, norādīja Apinis.

 

Kopā plāna sākotnējo redakciju LĀB prezidents vērtē ar atzīmi seši – desmit ballu sistēmā, savukārt Veselības ministrijas devumu viņš vērtē ar atzīmi trīs.

 

Lai arī visam dokumentam esot vienots stils un lielas atšķirības starp trim prioritātēm “Tautas saimniecības izaugsme”, “Cilvēka drošumspēja” un “Izaugsmi atbalstošas teritorijas” nav pamanāmas, tomēr atšķirības parādās rīcības virzienos, ko pamatā gatavojušas ministrijas, atzīmēja Apinis.

“Veselības ministrija, kuru allaž mīlam par tās bērnišķīgo bezpalīdzību un nevarību, sevi ir apliecinājusi kā īsti tautisku sērdienīti, nemaisoties nekur mātes meitu – bagāto ministriju – darīšanās,” ironizē LĀB prezidents.

Apinis piebilda, ka NAP raksturojams kā nopietns dokuments, kas pretendē uz pirmo dokumentu valstī, ko izstrādā vairākas ministrijas, par ko nobalso Ministru kabinets, atbildīgajam ministram lāgā nesaprotot tēmu, bet pārējiem ministriem garlaikoti žāvājoties.

Šoreiz dokuments radīts ar pārresoru skatījumu, jo valsts jau ir tikai viena, turklāt visai maza. Dokumentā ietvertā valsts attīstības vīzija balstīta uz trīs Latvijas gara milžu atziņām – Raiņa – “Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba”, Zentas Mauriņas – “Nevis šaubīties un vilcināties, bet rīkoties un uzdrīkstēties” un Imanta Ziedoņa – “Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”, akcentēja LĀB prezidents.

“Iepazīstoties ar dokumentu, nedaudz pietrūkst krievu gara milža Viktora Černomirdina atziņas – “Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr”,” teica Apinis.

Kā ziņots, NAP mājaslapā 6.augustā tika publicēta NAP 2014.-2020.gadam 1.redakcijas koriģētā versija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+